Mana Ziemassvētku dāvana - vibrators! Jo...

Tad vēl piedevām izšķīrās mani vecāki (tēvs sapinās ar kaut kādu oho.lv satiktu blondīni, iedomājieties?), turklāt vispārējos krīzes apstākļos arī man nav neviena lieka santīma pie dvēseles, lai sapirktos Ziemassvētku dāvanas visiem. Ja nevaru visiem, tad nepirkšu nevienam. Punkts. 

Bez ho-ho-ho starp palagiem
Taču tas nebūt nav galvenais iemesls, kāpēc esmu tik saskābusi. Patiesībā manā draņķīgajā noskaņojumā vainojams SEKSA TRŪKUMS. Tieši tā! Mani nekniebj. Nespīd man nekāds ho-ho-ho starp palagiem. Neviens, pat ne resnis sarkanā kostīmā, šajos Ziemassvētkos nemēģinās iztīrīt manu skursteni. Pēdējo sešu mēnešu laikā sekss man bijis tikai vienu reizi, un to pašu negribas pat atcerēties. Esmu nogribējusies. Reāli nogribējusies!
Mans izmisums jau kļūst bīstams. Mana hipotētiskā „vecuma amplitūda” ir palielinājusies un vienlaikus samazinājusies par desmit gadiem, jo tagad manā somā atrodamie „aksesuāri” īstajam mirklim ar īsto džeku ir: prezervatīvi, viagra un čupačups. Man ir bijušas seksuālas fantāzijas par bārmeni ar spalvainām krūtīm no manas iecienītākās iedzeršanas vietas, par džeku, kas piegādā produktus restorānam, kurā es strādāju, par manu četrdesmit piecus gadus veco (precēto!) bosu, par romāna varoni no grāmatas, ko lasu vientuļajos vakaros, kad nevaru iemigt (Iedomāts tēls! Ne tikai iedomu sekss, bet iedomu sekss ar iedomu tēlu!), par Džordžu Klūniju (Daudz martini, bet joprojām — no party!), par čali no sporta kluba, kam vienmēr mugurā sasvīdis Rage Against the Machine T krekls, un pat par necilo briļļaino klientu, kas katru dienu nāk uz restorānu iedzert kafiju, lai palietotu mūsu bezmaksas internetu. Atliek vien cerēt, ka manas fantāzijas nav kā uz delnas draugiem un kolēģiem. Brīžiem jau liekas, ka uz pieres rakstīts: ES GRIBU SEKSU! HELP!

Vibratora laimītes
Kāda velna pēc es neeju un nepārguļu ar kādu no viņiem? Baigi sarežģīti jau tas nebūtu. Esmu pievilcīga, sakarīga, labā formā, pietiekami asprātīga. Zinu, kā sauc premjeru un kāpēc Latvijā svin Lāčplēša dienu atšķirībā no tiem jefiņiem, ko 18. novembrim safilmēja MTV. Vecums arī tīri tā neko — divdesmit ar astīti. Krietnu gan, bet trīsdesmit man vēl nav. Protams, daudziem džekiem manis uzskaitītās lietas nav nemaz tik svarīgas. Kamēr vien vari lepoties ar neinficētām sieviešu kārtas ģenitālijām, esi cērtama eglīte. Skarbi? Varbūt. Tāpēc, turpinot savu atturības posmu, esmu nolēmusi Ziemassvētkos iegādāties tikai vienu dāvanu — sev. Vibratoru! Esmu droša, ka daudzējādā ziņā jaunais draudziņš būs labāks par gadījuma seksu ar dzīvu, bet nemīlamu vīrieti. Kāpēc? Varu uzskaitīt vismaz desmit iemeslus!

1. Vibrators nekad nelūgsies, lai es to paņemu mutē, vēl pirms esmu paspējusi to izvilkt no atvilktnes.
2. Man nevajadzēs stulbi lakstoties un tam izpatikt, lai dabūtu gultā.
3. Nekādu neērtu klusuma brīžu pēc seksa. Man uz viņu pat nebūs jāskatās. Iebāzīšu atpakaļ nakts skapīša atvilktnē, un miers!
4. Vibrators nestāstīs citiem sadzīves priekšmetiem, ka man patīk to darīt sunīšu pozā vai es dievinu iepļaukāšanu. 
5. Vibrators neatslēgsies tieši tajā mirklī, kad esmu gatava sasniegt orgasmu, un, ja tomēr izslēgsies, lietu ātri glābs jaunas baterijas. (Jāatceras nopirkt!)
6. Vibrators neaplipinās mani ar STS un nepadarīs grūtu. 
7. Man nebūs jāiztur vēl desmit minūtes monotonu grūdienu, truli blenžot griestos un domājot par rītdienas manikīru.
8. Vibrators neatņems visu segu un nepirdīs gultā.
9. Vibratora dēļ man nebūs jāveic bikini vaksācija biežāk, nekā es spēju to izturēt.

Un visbeidzot —

10. Jebkurā mirklī es varēšu iegādāties jaunu, vēl lielāku un spēcīgāku modeli ar sešiem ātrumiem un pieciem maināmiem aksesuāriem. Vecais vibrators man nedraudēs, nevajās darbā, nestāstīs visiem, ka esmu „nojūgusies kuce”, un piedzēries nezvanīs trijos naktī, lai atgādinātu, cik mums kopā tomēr bija labi. Jo tas ir tikai sasodīts vibrators.
Lai jums vibrējoši Ziemassvētki! Un es to vēlu no visas sirds, ar vislabākajiem nodomiem. 

Iesūtīja: Agnese no Rīgas (vai tml.) :)