Mana vīra mīļākās. Patiess stāsts

Pirmā, par kuru pat nenojautu ilgus gadus, bija it kā viņa māsa no tēva otrās sievas. Šī pat mūsu mājās viesojās un ar bērniem spēlējās... Tad, vedot māsu mājās, viņš allaž kur aizkavējās – pie drauga bijis. Noticēju. Bet, mainoties vīra darbavietām, arī māsa pazuda.

Es zinu tikai par četrām...
Nākamā bija kaimiņa nepilngadīgā meita... Bet iejaucās meitenes māte un es draudēju ar šķiršanos, līdz viņu attiecības beidzās un šis bija atpakaļ ģimenē. Bet te atkal nākamā... Viss kā ierasts. Taču ar šo sievieti es izrunājos aci pret aci – satiku viņas mātes darba vietā. Nē, viņa negribot ar precētu vīrieti pīties, lai es pagaidot, kad vīrietim pāries lielā mīlestība un seksa uzliesmojumi, tad es šo varēšot dabūt atpakaļ. Un tā arī bija – pēc šīs sievietes jubilejas vīrs solīja ar viņu vairāk nesatikties, un solījumu šoreiz tiešām pildīja.
Cik ilgi mans vīrietis sabija ar pirmo mīļāko? Īsti nezinu – viņi strādāja vienā darbā. Man tobrīd bija pus gadu vecs bērns uz rokām, līdzi uz darba izklaidēm netiku, bet viņa allaž blakus. Ar otro – dažas nedēļas. Vismaz man tā šķiet. Bet ar trešo – divus trīs mēnešus. Var jau būt, ka šīs ir tikai dažas no viņa mīļākajām un ir bijušas vēl kādas, par kurām neesmu uzzinājusi. Un tas labi.

Nē, viņa negribot ar precētu vīrieti pīties, lai es pagaidot, kad vīrietim pāries lielā mīlestība un seksa uzliesmojumi, tad es šo varēšot dabūt atpakaļ.

Kādus sešus gadus dzīvojām it kā normālu dzīvi – abiem stabils darbs, kopdzīve jauka. Bet te 2004. gada janvārī uzzinu par vīra kārtējo draudzeni.... Viņai jau ievērojams ģimeņu jaukšanas stāžs, un nodarbojoties ar melno maģiju. Tā nu mocījāmies melos. Vīrs apgalvoja, ka nespējot tikt no šīs sievietes vaļā, lai kā viņš gribētu atpakaļ pie ģimenes. Pienāca mūsu 15 gadu kopdzīves diena. Viņš nebija pārvācies, nē – dzīvojās pie mums, bet te pēc pāris dienām lielais skandāls, dusmas, šķiršanās un mantas dalīšana.

Meli man un meli mīļākajai
Pagāja divas nedēļas un notika tas, ko pati kārtējo reizi pieļāvu – viņš sāka pie mums piebraukāt. Ar lielu aizrautību palīdzēja mājas remontdarbos – nomainījām mājai jumtu, pabeidza darbus pie kanalizācijas, kas tik ilgi bija stāvējusi padarīta pusceļā. Otrai sievietei tika teikts, ka tētis brauc apciemot bērnus, par ko viņš neiztika bez pārmetumiem, ka pie bērniem esot par ilgu.
Mēs aizbraucām desmit dienu ceļojumā uz ārzemēm – biļetes bijām pasūtījuši krietni agrāk. Kā medusmēnesī! Un man izdevīgi – vīrs maksāja. Kad atgriezāmies Latvijā, tad gan šis veikli skrēja pie otras... Meloja gan man, gan viņai, gan arī savai mātei, pie kuras uz to laiku bija apmeties uz dzīvi. Jā, viņš bieži ieradās pie mums, taču ar savu mantību tā arī vairs neatgriezās. Viņš būtu gribējis, taču ar noteikumu, ja mīļākā paliek... Tad jaunā līgava izdomāja, ka abiem jābrauc uz Īriju, jo tur taču nebūs sievas, kas visam pa vidu jaucas...
Es saņēmos pielikt punktu. Par mīļu cilvēku viņš izlikās arī tad, kamēr bija Īrijā (tur ir vēl tagad). Bet es vairs nespēju ticēt. Un man bija radies mīļš cilvēks. Kad vīrs par to uzzināja, teicās, ka gribot atpakaļ pie ģimenes. Nē, patiesībā viņš gribēja tikai izjaukt manas attiecības! To nu es sapratu pati.
Tagad viņam ir dēls, un par savām meitām, ko savulaik cēla vai debesīs, nu ir piemirsies. Šad tad sazvanāmies, attiecības varētu saukt pat par labām. Viņš laikam sapratis, ka man tiešām ir cits cilvēks un ka pēc bijušā vairs neliešu asaras.
Esmu jautājusi, kas vīru neapmierināja ģimenē. Konkrētas atbildes nebija. Vai gultas attiecības? Nē, nē, tas gan ne. Gribējies pārmaiņas, arī draugiem mīļākās...
Tām, kas nonākušas līdzīgā situācijā, gribu teikt – nekas nemainās. Visas pārmaiņas ir tikai mūsu rokās, un tās viena izdara ātrāk, cita mokās visu mūžu. Būsim stipras! Bet laulību jaucējām, lai nāk dubultā atpakaļ tas, ko nodarījušas citām.

Iesūtījusi: Zane