Iepazīšanās internetā

Viņš atbildēja, ka pazīstot manu māsu, uz ko es: "Kāda man daļa, ka zini manu māsu?!". Bet no viņa puses sekoja tiešs jautājums, vai es nevēlos satikties..? Tā kā samulsu, taču nolēmu satikties. Viņš nāca man pretī uz darbu, mēs tikāmies un tikāmies, tad reiz paliku pie viņa pa nakti, un drīz vien viņš uzaicināja mani pie sevis uz dzīvi. Un es piekritu, jo jūtas pret šo puisi man jau bija uzplaukušas.

Kādu dienu konstatēju, ka man aizkavējušās mēnešreizes, un uzreiz nodomāju, ka laikam esmu stāvoklī. Izpildīju grūtniecības testu, un tas manas aizdomas apstiprināja. Kad teicu to savam mīļajam, viņš bija šokēts. Arī es pati nevarēju saprast, ko tagad iesākt, tāpēc jautāju viņam, ko nu darīt - abortu vai nē? Pēc maza brītiņa sekoja ciešs apskāviens un vārdi: Es mīlu tevi un to mazo dzīvībiņu, kas tagad aug tavā puncī. Tu dzemdēsi un viss būs kārtībā."

Mēs nolēmām, ka būtu ļoti jauki, ja mēs apprecētos pirms mazulis nāk pasaulē, un tā tas arī notika - savu jāvārdu viens otram teicām 2007. gada 27. oktobrī.

Mums bija ģimenes dzemdības; ļoti smagas. Bet vīrs man ļoti, ļoti palīdzēja. Maziņā pasaules gaismu ieraudzīja pēc 10 gmokošām stundām. Mēs abi raudājām, jo viņa beidzot bija klāt un nu mēs bijām īsta ģimene. Nu mūsu meitņai būs deviņi mēneši, un mēs ļoti mīlam viens otru.

Sākumā es neticēju, ka kaut kas nopietns var sanākt pēc iepazīšanās internetā. Bet, kā zinām, ir taču teiciens: kas neriskē, tas nevinnē!

Iesūtījusi: Dace Aldermane, stāstu konkursa Mēs iepazināmies draugiem.lv dalībniece