5 visbīstamākās psiholoģiskās manipulācijas attiecībās

Aplūkosim piecas visbīstamākās psiholoģiskās manipulācijas, kas tiek izmantotas, lai vadītu un kontrolētu citus: šaubas par realitāti, mīlestības bombardēšanu, vainas uzlikšanu, triangulāciju un klusēšanu. Iepazīstoties ar šīm metodēm, mēs varam labāk saprast, kā tās ietekmē upurus un kā aizsargāt sevi no šādām manipulācijām.

Šaubas par realitāti

Psiholoģiskā manipulācija, kas liek cilvēkam apšaubīt  savu realitāti bieži ietver apgalvojumus, kas liek upurim prātot, vai viņš pareizi uztvēris notikumus, vai viņa reakcijas ir pārspīlētas vai nevietā. Piemēram, manipulētājs var nepatiesi apgalvot, ka kaut kas nav noticis vai ka otrs cilvēks kļūdās par to, ko viņš redzējis vai dzirdējis. Lēnām tas grauj cilvēka uztveri par realitāti, liekot viņam šaubīties par sevi. Tas ir ļoti destruktīvs process, jo tas iznīcina cilvēka pašcieņu un pašapziņu. 

Mīlestības bombardēšana

Mīlestības bombardēšana ir manipulācija, kurā kāds sākotnēji pārāk daudz pievērš uzmanību, izrāda pārmērīgu mīlestību, piedāvā dāvanas, komplimentus un nepārtrauktus pozitīvus žestus attiecību sākumā, lai iegūtu kontroli pār otru cilvēku. Šāda pārmērīga jūtu izrādīšana var likt otram cilvēkam justies īpaši mīlētam un vērtētam, radot ļoti spēcīgu emocionālu saikni un atkarību no šiem uzslavām un uzmanības. Taču mīlestības bombardēšanas mērķis nav īsta mīlestība, bet gan kontrole. Kad cilvēks ir pilnībā ieguldījis emocijas un ir pieķēries šiem emocionālajiem uzplūdiem, manipulētājs sāk atsisties un izrāda mazāk mīlestības un rūpju. Tas rada emocionālu tukšumu un vēlmi atkal saņemt šo uzmanību, liekot upurim kļūt viegli manipulējamam. Tā rezultātā attiecības pārvēršas par emocionāliem kalniņiem, kur sākotnējie pozitīvie uzplūdi kontrastē ar pēkšņiem emocionāliem kritumiem, kas rada ciešanas un padara cilvēku atkarīgu no manipulētāja emocijām.

Vainas uzlikšana

Vainas uzlikšana ir manipulatīva taktika, kurā manipulētājs liek otram cilvēkam justies atbildīgam par viņa problēmām vai nelaimēm. Viņš var izmantot emocionālu šantāžu, piemēram, apgalvot, ka “pēc visa, ko esmu darījis tev, tu man neko nesniedz atpakaļ” vai “ja tu mani mīlētu, tu darītu tā”. Šie apgalvojumi liek cilvēkam justies vainīgam un atbildīgam par manipulētāja emocijām, pat ja viņš pats nav izraisījis problēmas. Tādējādi upuris tiek iesaistīts manipulatora emocionālajā stāvoklī, kļūstot par viņa problēmu nesēju. Vainas sajūtas tiek izmantotas kā līdzeklis, lai cilvēks piekristu manipulētāja prasībām un pieņemtu viņa vēlamo uzvedību, bieži vien ignorējot savas vajadzības un vēlmes. Šī taktika rada neveselīgas attiecības, kurās viens cilvēks vienmēr cenšas dzīvot pēc otra prasībām, bailēs no tā, ka viņš tiks vainots par negatīvajām sekām.

Triangulācija

Triangulācija ir taktika, kur manipulētājs ieved trešo personu, lai radītu konfliktus vai nesaskaņas attiecībās un saglabātu kontroli. Tas var notikt, kad manipulētājs izmanto bijušo partneri, draugu vai pat radinieku, lai radītu greizsirdību un nesaskaņas. Tā vietā, lai risinātu problēmas tieši ar otru personu, manipulētājs cenšas radīt konkurenci, tādējādi novēršot uzmanību no viņa paša atbildības un radot apjukumu. Triangulācija ir ļoti izplatīta narcistiskām personībām un cilvēkiem, kas mēdz radīt konfliktus. Tā rada stresu un sajūtu, ka tiek manipulēts, jo cilvēks nevar saprast, vai viņam jāsalīdzina sevi ar trešo personu vai jāizdara izvēles, kas apgrūtina attiecību skaidrību. Triangulācija rada arī greizsirdību un emocionālu sāncensību, kas vēl vairāk nostiprina manipulētāja kontroli pār attiecībām un liek upurim kļūt vēl emocionāli atkarīgākam.

Klusēšana

Klusēšana ir taktika, kur manipulētājs apzināti atsakās no jebkādas komunikācijas, lai sodītu un kontrolētu otru cilvēku. Tā ir ļoti destruktīva un psiholoģiski sāpīga taktika, kas rada emocionālu izolāciju un sajūtu, ka cilvēks ir neredzams un nenovērtēts. Kad manipulētājs atsakās runāt vai sniegt jebkādu uzmanību, upuris tiek atstāts minēt, kas ir noticis un kāpēc tiek ignorēts. Tā rada nepacietību un emocionālu diskomfortu, jo cilvēks cenšas saprast, kas ir noticis un kā to salabot. Klusēšanas ārstēšana var izraisīt sajūtu, ka cilvēks nav svarīgs vai mīlēts, un tas var radīt ievērojamas emocionālas sāpes, kas līdzīgas fiziskām sāpēm. Tāpat kā fiziska izolācija, arī emocionālā ignorēšana aktivizē smadzeņu reģionus, kas saistīti ar sāpēm, padarot klusēšanu par ļoti efektīvu manipulāciju.

Visas šīs metodes ir psiholoģiski bīstamas, jo tās mērķē uz cilvēka psihisko stāvokli un jūtām, lēnām iznīcinot viņa pašapziņu un kontroli pār savām attiecībām un dzīvi. Šīs metodes ir veidi, kā manipulētāji iegūst varu un kontroli pār citiem, iznīcinot viņu pašvērtējumu un emocionālo līdzsvaru.