Sieviete jautā: Neesmu pietiekami seksīga. Kā mainīties?

Galvenais ir gūt baudu pašai un pamēģināt saprast, kas ir traucējošais faktors. Paraudzīties, cik tālu partneris gūst baudu, un vienkārši rotaļāties. Nav tā, ka tagad ir eksāmens — dabūsi viņam orgasmu pēc septiņām minūtēm, būs desmitnieks, ja tikai pēc trīspadsmit minūtēm, tad trijnieks. Ja cilvēks ir mīļš un tuvs, jādara tas, kas sagādā prieku un baudu. Un ko nozīmē „nespēju”? Vajag vienkārši uzdrošināties.

Nevajag vienmēr skatīties, kā man attiecībās trūkst, bet priecāties, ko esmu sasniegusi.

Daudzi cilvēki dzīvo ciešanās. Viņi orientējas uz modeli — ja ir sekss, baudas nedrīkst būt, tam jābūt ar vardarbību, bez pozitīvām emocijām. Ja tiek ieņemts bērns, process nedrīkst sniegt baudu, jo bauda ir grēks, labas meitenes gultā nedrīkst kustēties, labas meitenes nedrīkst celt gaisā dibenu, jo tā dara maukas, locekli nedrīkst ņemt mutē, jo tas ir netīrs. Lai gan patiesībā tas ir nomazgāts tīrs un mīļam cilvēkam piederošs. Nedrīkst bučot tavu mīļo vietiņu, jo arī tā ir netīra, lai gan zini, ka esi nomazgājusies, tur viss ir smaržīgs, un arī vīrietis saka, ka tur viss ir brīnišķīgi.

Savs pasaules skatījums ir jāveido — tā ir izvairīšanās apmeklēt vietas, kur tiek sludināta atturība no sava ķermeņa, tā ir sava ķermeņa kopšana, sevis cienīšana un mīlēšana, tie ir labi vārdi un domas par savu seksualitāti. Nevajag vienmēr skatīties, kā man attiecībās trūkst, bet priecāties, ko esmu sasniegusi. Nereti vīrietis gūst baudu, jo sieviete izjūt baudu. Un otrādi. Lielākoties nav tā, ka bauda ir vienam un otru tas neskar. Parasti vīrietis, sniedzot sievietei baudu, dvēseliski trīs priekā, jo ir spējis sagādāt sievietei mirkli, kad justies pilnīgi brīvi. Jāsāk priecāties par mazām lietām, un tās aizies tālāk lielajās. Šīs mazās lietas ir laukums, uz kura tālāk veidot seksuālās attiecības.