Īpaša tuvība... Orālais sekss

Dzimumorgānu stimulēšanu ar lūpām un mēli dēvē par orālo seksu. Kas tas īsti ir un vai patiku jeb, gluži pretēji, nepatiku vajadzētu slēpt no partnera? Konsultējis Veselības centra 4 seksologs ANDIS KALVIŠĶIS.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Daudzi pāri, viens otru tuvāk iepazīstot, jūt abpusēju uzticēšanos. Seksuālā dzīve ļauj izbaudīt arī orālo tuvību. Pētījumi liecina, ka sievietei pret to ir lielāka psiholoģiskā barjera nekā vīrietim - viņa, dāvājot partnerim orālo seksu, retāk izjūt baudu. Tās, kuras izjūt baudu, ir lepnas, ka liek mīļotajam justies labi. Savukārt sievietes, kurām orālais sekss nepatīk, uzskata, ka viņas tiek spiestas to darīt, un pēc šāda ierosinājuma no partnera puses jūtas aizskartas, domā, ka viņām ir nodarīts pāri. Speciālisti atzīst, ka ar orālo seksu ir tieši tāpat kā ar jebkuru citu pieredzi - vislielākā nozīme ir pirmajai reizei. Ja tā bijusi patīkama, iespējams, pozitīva attieksme pret to saglabāsies arī turpmāk. Ir uzskats, ka orālo seksu var salīdzināt ar deju, kas vispirms jāapgūst, jāieiet īstajā ritmā, un tikai tad tā sniedz gaidītos augļus.

Orālā seksa veidi:
•    Kunilings. Vīrietis izpilda sievietei, ar mēli kairinot viņas klitoru. Sievietēm kutekļa jutīgums ir atšķirīgs, tāpēc ir vērts apjautāties partnerei par viņas sajūtām. Mēles kustības var būt ļoti dažādas - to var apļot, kustināt uz priekšu un atpakaļ vai uz augšu un leju. Var izmantot gan visu mēli, gan tikai galiņu.
•    Falācija. Sieviete veic vīrietim, ar muti un mēli kairinot viņa dzimumlocekli. Iespējamas visdažādākās kustības.

Kautrība šeit neiederas
Gadās, ka ne tikai sievietes, bet arī vīrieši mēdz kautrēties no orālā seksa. Iespējams, tas saistīts ar ieaudzinātu tīrības sajūtu - ka viss, kas ir zem jostas vietas, nav īpaši higiēnisks, kur nu vēl, saskaroties ar muti. Protams, par higiēnu vajadzētu domāt. Varbūt partneri var kopīgi iet vannā vai dušā, kas ir lielisks iesākums tam, kas notiks turpmāk. Tad ne vienam, ne otram nav jāuztraucas par nepatīkamajām smaržām.
Vislabākais padoms sievietei - orālā seksa laikā nevis analizēt, ko viņš tur dara, bet gan vienkārši ļauties sajūtām. Savukārt vīrieti nereti uztrauc izšļāktās sēklas daudzums. Ja sēklas daudzumu vēlas palielināt, uzturā jālieto produkti, kas satur daudz cinka.
Dažkārt partneri, visbiežāk sievietes, raizējas par matiņiem intīmajā zonā. Vienkāršākais ir veikt bikini vaksāciju. Taču der partnerim pajautāt, vai tad mīļotā viņam vispār šķitīs iekārojama. Daudziem vīriešiem labāk patīk, ja sievietei bikini zonā ir normāls apmatojums. Savukārt vīriešiem vajadzētu  padomāt  par savu  bārdu. Sniedzot sievietei orālos glāstus visintīmākajā vietā, pat dažus milimetrus gari bārdas rugāji var kairināt un pat ieskrambāt jutīgo ādu un gļotādu.

Palīgierīces
Orālajam seksam ir īpaši prezervatīvi. To forma atšķiras no vaginālajam seksam paredzētajiem. Šiem prezervatīviem var būt izteiksmīga krāsa, patīkama smarža un garša, piemēram, eksotisko augļu (mango, ananasa, banāna), ogu (aveņu, zemeņu), šokolādes, vaniļas, kolas, mentola. Turklāt tie ir pārklāti ar spermicīdiem un lubrikantiem - pirmie samazina spermatozoīdu aktivitāti, otrie palielina maksts mitrumu un uzlabo slīdamību, ja orālam seksam seko tradicionālais. Lubrikantus orālā seksa laikā var lietot papildus, turklāt iespējams izvēlēties tādus, kas satur smaržvielas un garšvielas. Vairāku lubrikantu sastāvā ir vielas, piemēram, alvejas ekstrakts un tējas koka eļļa, kas veicina sīku miktrotraumu sadzīšanu. Var izvēlēties ēdamus lubrikantus - tie ir iepildīti kapsulās, kuras orālā seksa laikā pārkož, appludinot partnera dzimumor¬gānus ar saldi smaržojošu ēdamu želeju. Kā aizraujošu elementu var izmantot putukrējumu, ledus gabaliņus vai vēl kaut ko citu.


Riski

Ja ir gadījuma sakars un orālais sekss notiek bez prezervatīva, iespējama inficēšanās ar HIV, seksuāli transmisīvajām slimībām, sifilistisko angīnu, kā arī A, B un C vīrusa hepatītu.
•    Izmantojot lubrikantus vai prezervatīvus, dažkārt var novērot kairinošu un alerģisku reakciju gan dzimumorgānu, gan mutes dobuma rajonā.
•    Mikrotraumu risks mutes dobumā.

Autore: Santa Radziņa, žurnāls Veselība

www.veseliba.lv

Reklāma
Reklāma