Tu esi mans īstais, vai es - tev?

Man bija un ir tikai jaukas atmiņas. To grūti pateikt vārdos, jo it kā jau nekas nav bijis, bet vienalga, es jūtu, ka viss, kas notika, bija nepieciešamība Tev ieskatīties acīs, lai saprastu, ka esmu iemīlējusies. Tas nenotika ne pirmajā, ne otrajā reizē, kad tu kā īsts džentlmenis mani pavadīji uz mājām, kaut gan zināji, ka var būt arī nepatikšanas. Tu zini, kad var un kad nevar. Kad satikāmies trešo reizi, sapratu, ka esmu tevī tā iemīlējusies, kā neviena cita Tevi nespētu mīlēt. Esmu  gatava iet ar Tevi līdz pasaules malai, ja vien Tu mani ņemtu līdzi. Vienmēr esmu sapņojusi apbraukt apkārt pasaulei, bet tikai un vienīgi blakus cilvēkam, ar kuru jūtos labi un uz kuru varu paļauties ikvienā dzīves situācijā. Tu tāds esi.

Dažreiz ir nepieciešams mirklis, lai saprastu, jā,Tu esi man, bet vai esmu Tev?

Rakstīju Tev vēstuli, bet nezinu vai esi to izlasījis. Ticu, ka pienāks tā diena, kad tu ar savu sirds siltumu spēsi atbildēt manām jūtām... Tās ir ilgas, kuras mani pārņem katru dienu, bet kad atrodos ūdens tuvumā, mani pārņem skumjas un ietrīsas sirds,  to tik grūti vārdos paskaidrot... Man šķiet, ka tā, kā mīlu Tevi, nespēšu mīlēt nevienu. Tā nav tikai ķermeniska kaisle vai seksuāla iekāre, tas ir kas vairāk, kas saista manas domas pie Tevis. Pieceļoties no rīta, ejot gulēt ar labām domām par mūsu mazajām tikšanās reizēm, tās nav bijušas daudzas, bet ar to pietiek, lai iemīlētos. Dažreiz ir nepieciešams mirklis, lai saprastu, jā,Tu esi man, bet vai esmu Tev? To zināšu tikai tad, kad atrakstīsi man. Domās esmu ar Tevi rītā, dienā, pēcpusdienā, vakarā, naktī, un es zinu, ka manos sapņos tas īstais esi Tu, mans ideāls!