Jūtos vientuļa gultā. Lai gan precējusies...

Par šo tēmu gribēju runāt tāpēc, ka vecumā 40 plus kā jebkuras krīzes laikā notiek daudzi pārpratumi, kas rada problēmas partneru vidū, tādēļ tieši šajā laikā brūk ģimenes un laulības, izjūk partnerattiecības. Viens no faktoriem, ko gribēju uzsvērt īpaši, ir vientulības sajūta partnerattiecībās jeb vientulība gultā.
Sievietes vecumā 40 plus nereti uztraucas, ka sākušas novecot. Tieši mūsu kultūrā, kurā liels uzsvars ir likts uz fizisko skaistumu un jaunību, var izraisīt pašapziņas pazemināšanos. Tā dēļ rodas daudz lielāka vēlēšanās, lai tieši partneris sievietei apliecina, ka viņa dzīvē ir pati svarīgākā, ka joprojām viņa patīk un ir iekārojama. Ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski nodzīvojot līdz četrdesmit gadu vecumam, cilvēki gana daudz laika ir pavadījuši kopā, kas neizbēgami izraisa pieradumu un arī zināmu tieksmi vienkāršot attiecības, jo viss ir labi zināms un pazīstams. Vīriešiem vairs negribas laiku pavadīt romantiskās aktivitātēs vai pieklusinātās sarunās ar sievu, tādēļ abiem strauji pastiprinās krīzes sajūta un apjukums.
Bieži sieviete sūdzas, ka viņai sāk šķist, ka vienīgais, ko vīrietis vairs vēlas no viņas, ir sekss. Un kaut ari sekss ir ļoti intīmas attiecības, pieaug pārliecība, ka viņa ir pamesta, kaut arī vīrs joprojām ir turpat līdzās.

PIRMAIS STĀSTS
Es domāju, ka viņš gultā ir pārāk liels egoists un viss, ko viņam vajag, ir tikai sasniegt orgasmu. Ilze (46).
Man liekas, ka manam vīram sekss nozīmē tikai vienu — orgasmu un paša labsajūtu. Patiesībā viņu nekad nav interesējis, vai man ir labi, vai man ir bijis orgasms, vai es jūtos apmierināta. Ari priekšspēle ir ārkārtīgi īsa. Un tas man rada iespaidu, ka atrodos pašapkalpošanās veikalā. Ja no mūsu attiecībām gribu gūt baudu, man viss jādara pašai. Lai gan man patīk sekss, nereti es no tā izvairos, jo man nepatīk, ka viņš tik ļoti koncentrējas uz sevi un nepievērš vērību man. Un jāsaka, ka pēdējā laikā es vairāk izvairos nekā piekrītu attiecībām ar vīru. Jūtos nomākta.

OTRAIS STĀSTS
Par mani viņš interesējas vienīgi mīlēšanās laikā. Elita (44).
Es ļoti labi zinu, kad mans vīrs vēlas seksu. Tas ir vienīgais mirklis, kad viņš izrāda jebkādas jūtas pret mani, izrāda to, ka ir man pieķēries, vai to, ka esmu viņam vajadzīga. Tieši pirms mēs mīlējāmies, viņš ir tas, kurš ir draisks, apskauj mani, saka mīļvārdiņus. Un es skaidri zinu, ka tam ir tikai viens mērķis — gulta. Atklāti sakot, tas šķiet smieklīgi, lai neteiktu, nožēlojami. Un vairs nav ne intrigas, ne intereses. Patiesībā jūtos tā, ka saprotu, ka esmu kļuvusi viņam vienaldzīga un vienīgais, kas mūs saista, ir sekss. Citādi viņš ir noslēdzies savā pasaulē un aizņemts ar savām lietām.


TREŠAIS STĀSTS
Viņš ignorē manas seksuālās vēlmes. Biruta (54).
Jūtos kā svešiniece, kā izlēcēja savu draudzeņu vidū, jo laikam esmu vienīgā, kura vēlas mīlēties daudz vairāk nekā mans vīrs. Visām manām draudzenēm ir otrādi. Vīri vēlas seksu, bet viņām sāp galva vai viņas ir nogurušas. Mans vīrs, kas visādi citādi ir labs vīrs un tēvs, sūdzas gan man, gan draugiem, ka es viņu burtiski bendēju nost ar vēlmi mīlēties, ka es varētu ar viņu mīlēties piecas reizes dienā, kas viņu nogurdina un satrauc. Tas izklausās tā, it kā mēs būtu apmainījušies lomām. Pēdējā laika mēs, kopš mums jau ir pāri piecdesmit, nemaz tik bieži nemīlējāmies. Es jūtu, ko viņš domā par to, ka es viņu gribu, bet viņš mani ne, un dažkārt par to esmu stipri apbēdināta. Atklāti sakot, gultā jūtos tik vientuļa.

Mūsu kultūrā tāpat kā citās pieņemts uzskatīt, ka sekss ir vīrieša prioritāte, ka tas ir tas, ko viņš no sievietes vēlas saņemt un kas viņai bez ierunām jādod. Tieši šī iemesla dēļ vīrietim ir sajūta, ka viņš tiek pakļauts diezgan nežēlīgam pārbaudījumam. Viņam ir jābūt spējīgam, jo viņš mīlēšanās laikā ir fiziski aktīvākais. Tā kā vīrietis uzskata, ka viņš ir visu varošs, viņam ir jāvar viss. Bet tomēr patiesībā ir tā — ja mīlēšanās neizdodas tik perfekti, kā vēlētos sieviete, vai arī mīlēšanās nav tik bieža, nav tik kvalitatīva vai pat vīrietim nav erekcijas, sieviete to tik ļoti nepārdzīvo, jo viņa vienalga nezaudē savu sievišķīgo vērtību. Jo bez dzimumakta sieviete jūt, ka ir vēl kaut kas, kas viņai signalizē, ka vīrietis viņu mīl, ka vīrietim viņa patīk, ka viss, kas notiek, ir ļoti labi, bet vīriešiem ir pilnīgi cita reakcija.
Ja kaut kādu iemeslu dēļ viņš nevar piepildīt sievietes vēlmes vai dzimumakts ir neveiksmīgs, ja viņam ir problēmas ar erekciju vai dzimumakta ilgumu, tas liek justies slikti, tādēļ viņā rodas kauns un sajūta, ka viņš ir neveiksminieks.

Vīrietis pārāk daudz domā tikai par sevi vai vēl tiešāk — par savu krāniņu, aizmirstot, ka mīlēšanās ir divu cilvēku jūtu izpausme. Tieši tas liek sievietei justies vientuļai, liek justies, ka viņa vairs nav interesanta vai ka viņu vairs nemīl.

Ikviens no mums, kas ir lasījis kaut vienu erotiska satura grāmatu, zina, ka vīrišķais gods jeb vīrišķības simbols nekad nav prāts. Un te nav runa par vīrieša intelektuālajām spējām. Līdz ar to ir saprotams, ka patiesi koncentrēšanās spēt seksuālo aktu padarīt par iespējamu un novest to līdz galam, ir pats galvenais. Visas aprakstītās situācijas ir par to, kas notiek, ja vīrietis pārāk daudz domā tikai par sevi vai vēl tiešāk — par savu krāniņu, aizmirstot, ka mīlēšanās ir divu cilvēku jūtu izpausme. Tieši tas liek sievietei justies vientuļai, liek justies, ka viņa vairs nav interesanta vai ka viņu vairs nemīl, vai ka viņa ir zaudējusi jebkādu vērtību sava partnera acīs. Diemžēl tāda uzvedība, kas sāpina, ir vīrieša izmisīgais mēģinājums neizgāzties, saglabāt pašcieņu un vīrieša godu, lai nekristu kaunā un nejustos kā neveiksminieks. Sievietēm atliek vien novēlēt pacietību, vēlreiz un vēlreiz izrunāties, paskaidrot saviem vīriešiem, ka tas, kas notiek, nav gluži tas, ko mēs gaidām. Ja arī erekcija nebūs tik laba, intīmās attiecības būs tās, kas visu izglābs.

Materiāls publicēts sadarbībā ar žurnālu labākajiem gadiem 40plus.


Autore: Anita Plūme, psihoterapeite