Mīļā, vai tev bija labi? Lasi vīrieša viedokli
Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu.
Ikviena sieviete, ja vien viņai bijis sekss, no sava partnera ir dzirdējusi arī maigā, čukstošā balsī uzdoto jautājumu: “Mīļā, vai tev bija labi!?” Un pašam jautājuma uzdevējam seja laimīga, lepnuma pārpilna par savam spējām, ka nemaz nevari pateikt: “Nu, tā... normāli.” Nav jau nemaz tik grūti savu mīļoto paslavēt. Tā mēs to darām arī katru nākamo reizi, atkal un atkal brīnīdamās, kāpēc tik bieži jāuzdod viens un tas pats jautājums.
Uz šo mūsu “kāpēc” atbild 25 gadus vecs projektētājs – vīrietis,
kurš labprāt sarunājas un sarakstās e-pastos ar sievietēm –
kolēģēm, bijušajām klases un kursa biedrenēm – sava draudzīguma dēļ
tikdams pie mīļas iesaukas Āpšuks.
Man jau šķiet, ka vairāk ir tādu vīriešu, kuri nevis, atvainojiet,
nodrāžas, pagriež muguru un sāk krākt, bet kuriem ir svarīgi ne
tikai pašiem gūt baudu, bet sniegt to arī sievietei. Vismaz es tāds
esmu, un lielākoties arī maniem draugiem tas ir svarīgi. Esam par
to runājuši. Jo sevišķi, ja meitene ir pastāvīgā partnere un
mīļotais cilvēks. Tad tas ir sevišķi būtiski.
Patiesībā man ļoti bieži ir uztraukums, vai manai meitenei patīk ar
mani gulēt. Pat ja mūsu attiecības jau var mērīt gadiem. Visu laiku
drusku nervozēju, ka viņai var nepatikt, ka viņa tā vienkārši var
pacelt cepuri un aiziet prom, jo es esmu lempis gultā! Ārprāts! Es
to nepārdzīvotu! Ja, piemēram, es uzzinātu, ka meitene mani ir
pametusi un kādam teikusi, ka viņai ar mani gultā nav bijis labi,
ka es neesmu varējis viņu apmierināt, pieļauju, ka no pārdzīvojuma
patiesi varētu kļūt impotents. Jebkura šķiršanās jau tāpat ir
sāpīga, bet vēl tāda iemesla dēļ, tas vīrieša pašcieņai būtu
neciešams cirtiens.
Īstenībā ir vēl viens iemesls – visa tā saruna ir ļoti uzbudinoša, man šausmīgi patīk gan jautāt, gan dzirdēt, ka draudzenei bijis labi! Dažkārt runāšana par seksu ar savu meiteni ir gandrīz tikpat forša kā pats sekss.
Tā kā man regulāra seksuālā dzīve ir ļoti svarīga, tad man patīk,
ja blakus ir pastāvīgā partnere. Viņas aiziešana nozīmētu, ka atkal
būs jāvazājas apkārt, jākantē meitenes, jāaplido, jādāvina puķes,
jāved uz kino utt., kamēr dabū līdz gultai. Pastāvīgajai partnerei
jau arī to visu dara, bet – jau ar gluži citām sajūtām, ar tādu kā
mierīgumu, jo seksuālā dzīve jau ir sākta un iegājusi savās
sliedēs. Sākt jaunas attiecības, ja iepriekšējās ilgušas labu
laiciņu, nav vienkārši. Tātad – nav meitenes – nav seksa! Un
otrādi: labas attiecības = labs sekss! Starp šiem jēdzieniem droši
var likt vienādības zīmi. Vismaz tā ir ar mani, un tāpēc man šķiet,
ka tāpat jābūt arī meitenei. Jautājot – vai tev bija labi – būtībā
es jautāju: “Vai tev ar mani ir labi vispār šajā dzīvē un mūsu
attiecībās?” Jo, pēc vīrieša domām, kā jau es teicu, dzīve un
sekss, attiecības un sekss ir viens un tas pats. Viņas piekrītoša
atbilde man ir kā garantija, ka mūsu attiecības ir stabilas un tās
tiks turpinātas. Turklāt tiks turpinātas tieši tāpēc, ka es no
savas puses esmu izdarījis visu, lai mums būtu labi!
Bet atzīšos grēkā, ka prasu lielākoties tikai tad, kad pats zinu – nu bija labi, bijām abi septītajās debesīs!
Īstenībā ir vēl viens iemesls – visa tā saruna ir ļoti uzbudinoša,
man šausmīgi patīk gan jautāt, gan dzirdēt, ka draudzenei bijis
labi! Dažkārt runāšana par seksu ar savu meiteni ir gandrīz tikpat
forša kā pats sekss. Katrā ziņā – ja tu droši vari par to runāt, ja
vari to pašu jautājumu uzdot katru reizi, kad vien tev to gribas,
tas jau ir super! Parasti jautāju: “Mīļum/var mainīties/... vai tev
bija labi? Vai viss kārtībā?...” Un nav jau arī tā, ka es tikai
jautāju. Pavisam bieži lietoju komplementāro frāzi: “Tu biji
lieliska...” Tādas vienkāršas lietas un sarunas – bet cik tās ir
iedarbīgas un patīkamas!
Jaukākais, ka ar to vien šīs gultas sarunas nebeidzas; ja sāk šādu
dialogu, tad bieži nonākam līdz pārrunām, kādā pozā vajadzētu
pamēģināt, kā labāk, kas no pirmoreiz izmēģinātā iepatikās, kas
ne... Tātad šis jautājums var kalpot arī kā turpmāko jautājumu
ierosinātājs, paverot ceļu jaunām atbildēm.
Jā, es bieži prasu, vai mana draudzenei bija labi, un ar nelielām,
“saldām” bailītēm gaidu atbildi! Bet atzīšos grēkā, ka prasu
lielākoties tikai tad, kad pats zinu – nu bija labi, bijām abi
septītajās debesīs! Nu neuzdrošinātos es šo jautājumu uzdot, ja
mums būt bijusi tāda parasta pārgulēšana bez īpašiem izgājieniem,
kāda, būsim atklāti, dažkārt pāriem, kas ilgu laiku ir kopā, sanāk.
Savukārt, ja esmu pacenties, ja vēl esmu parūpējies arī par visādām
tādām lietiņām – puķēm, vīnu, uz teātri meiteni aizvedis –, es
pilnīgi noteikti paprasīšu, vai viņai ar mani bija labi! Es nemaz
nevarētu izturēt, to nepajautājot! Un tad ir tāāada sajūta, ja viņa
atbild piekrītoši! Labs darbs, kas padarīts, pašam prieks, un mute
smaida. Jo citādi – kāds tolks tad pūlēties!? Jo var jau to lietu
stipri vienkārši nodarīt, kā mēs zinām.
Materiāls publicēts sadarbībā ar nacionālo ziņu portālu www.kasjauns.lv