5 attiecību problēmjautājumi, ar kuriem sievietes vēršas pie seksologa

Vīram svarīgs tikai internets un TV
„Mans vīrs mājās brauc reti, un, kad atbrauc, viņam ir trīs svarīgas lietas: 1) paēst, 2) pasēdēt internetā, 3) paskatīties TV. Visam pārējam viņam neatliek laika. Intīmās attiecības mums ir tad, kad es to gribu, tas ir, kad es sāku, viņš piebiedrojas. Bet, ja es neko, viņš vienkārši pagriež muguru pret mani un saldi čuč. Man šķiet, es neesmu briesmīga vai tāda — nekāda, bet kāpēc tā? Sekss it kā ir OK, kaut gan pēdējā laikā tik īss, ka pat izbaudīt nespēju. Nezinu, kas notiek.”

„Pirmā rekomendācija — tikt vaļā no televizora. Izdarīt tā, lai ir iespēja skatīties tikai apzināti izvēlētas filmas, nevis visu pēc kārtas, ko rāda krāsainajā kastē. Lai filmu skatīšanās darbībai rodas mērķtiecība. To, protams, nevar panākt pret vīrieša gribu, izmetot ārā televizoru. Tāpat arī nevar un nav ieteicams vienkārši panākt, lai viņš bez iemesla atsakās no šīs nodarbes, jo televizors un internets vīrietim aizstāj seksuālo kairinājumu, televīzijā viņš redz un izdzīvo citu kaislības tā vietā, lai izdzīvotu savējās. Ir jādod kaut kas vietā. Kā to izdarīt? Iesākumā tiec skaidrībā, ko pati vēlies, nevis ko negribi vai gribi, lai dara tavs vīrietis. Varbūt Tu vēlies dejot, darboties teātra pulciņā, pastaigāties pa parkiem, nodarboties ar aerobiku? Ja ir nepieciešamība pēc televīzijā gūstamām emocijām, kopā dodieties uz kino, jo šis process ietver gan gatavošanos, gan iešanu. Aicini partneri iesaistīties Tavos vaļaspriekos. Svarīgi apzināties, ka no Tavas puses ir jābūt piedāvājumam, nevis tikai piespēlei. Kāpēc vīrietī ir iestājies šāds panīkums? Tas ir procedūras un procesa trūkums. Nav iedibināta dzīves kārtība. Cilvēks vienkārši ņem un dzīvo nost. Viņu neinteresē, kas būs pēc tam, līdz ar to visam pieiet nekritiski — kas ir, ar to dzīvo kopā, kas ir, to ēd, kas ir, to skatās televīzijā. Ja viņam palielināsies fiziskās aktivitātes, palielināsies arī seksuālā tieksme. Jo mazkustīgums vīrieti ietekmē tiešā veidā — organisms tiek slikti apasiņots, neizdalās testosterons, kas ir karavīra, mednieka hormons. Tas ir hormons, kurš atbild par vīrišķo agresiju. Fiziskās aktivitātes liek būt aktīvākam arī sociālajā dzīvē. Izanalizējiet katrs savas vērtības un atrodiet kopīgo. Paradoksāli, bet cilvēki nepazīst paši sevi. Ikviens cilvēks ir bagāts, tikai savu bagātību neapzinās. Un ir uzdevums — atklāt savas bagātības un dalīties tajās ar otru. Ja vīrietis nav izaicināms un uzaicināms uz dažādām kopīgām aktivitātēm, tad jāmaina vīrietis, jo, iespējams, viņš nevēlas būt kopā ar Tevi. Pamatu pamatā Tavā jautājumā runa ir par Tavu izvēli — vai Tu izvēlies kūtruma modeli un tad sūdzies, ka nav seksa, ka nav nekā kopīga, vai — tieši pretēji — dari visu, lai dārzs tiktu kopts.

Ja vīrietis nav izaicināms un uzaicināms uz dažādām kopīgām aktivitātēm, tad jāmaina vīrietis, jo, iespējams, viņš nevēlas būt kopā ar Tevi.

Vīrs neatzīst, ka viņam ir mīļākā
„Dzīvoju kopā ar vīrieti, ar kuru mums ir kopīgs gandrīz divgadīgs bērniņš. Attiecību sākumā viss bija brīnišķīgi, viņš mani nēsāja uz rokām, lutināja un man šķita, ka viņš mani tik ļoti mīl… Līdz brīdim, kad paliku stāvoklī — pēc sešiem mēnešiem uzzināju, ka viņam ir cita. Līdz pat šai dienai viņš to nav atzinis un nav man lūdzis piedošanu. Es tiešām centos būt laba, mīļa un darīt visu, lai viņu nezaudētu, nesaprotu, ko tādu izdarīju, ka bija jāmeklē cita… Tad mēs uz kādu laiku pašķīrāmies. Vēlāk atgriezos ar cerību, ka viņš visu ir nožēlojis, bet tagad turpinās tas pats. Pierādījumu man nav, bet tas viss ir pārāk aizdomīgi — viņam ir kādas sievietes dzīvokļa atslēgas (viņai ir ap 40 gadiem), viņš teic, ka tās viņa uzticējusi, lai, kad sieviete nav mājās, viņš aiziet apskatās, kas par vēstulēm atnākušas un padod ziņu. Tad vēl, kad viņš nāk mājās no darba, vispirms uz kādu stundu iegriežas pie viņas un tikai tad pie mums… Arī vakariņot dodas pie šīs sievietes, aizbildinoties, ka viņa lieliski gatavo. Šā pēdējā gada laikā citu cilvēku klātbūtnē viņš mani nav apķēris, iedevis roku vai nobučojis kaut uz vaiga. Viņš ir laipns pret visiem, izpalīdzīgs, bet, kad man ko vajag, tad nekā..”

„Šeit runa ir par Tavu dzīves pozīciju. Vienmēr ir izvēles iespējas — vai Tu izvēlies dzīvi baudīt vai arī izvēlies ciest. Šajā vēstulē Tu netieši norādi, ka esi izvēlējusies ciest. Un tas, ko mēs vēlamies, vienkārši notiek. Pēc principa — tas, ko Tu pasūti, tas arī tiek piegādāts. Ja neapzināti vēlies vīrieti, kurš dod naudiņu, nes dāvanas, rūpējas par bērniem, uztver Tevi kā cienījamu cilvēku, savu bērnu mammu, tas arī tā būs. Ja izvēlies citu variantu, būs cits variants. Tu noteikti sacīsi: nē, es neesmu to izvēlējusies. Tomēr šāda izvēle ir izdarīta tajā brīdi, kad nodomāji, ka neesi nekā vērta, ka esi nenozīmīga. Tu uzskati sevi par cietēju, par neveiksminieci, un pārējie cilvēki atnāk to pierādīt. Arī šis vīrietis apliecina to, ko Tu domā pati par sevi. Vīrietis nedod naudu, izturas nevērīgi un nežēlīgi, teic, ka Tev nekas nepienākas, Tu neesi tā vērta, lai es nāktu mājās laikus vai ēstu Tevis gatavotu ēdienu. Rezultāts ir vienkāršs — no visu pieejamo vīriešu kopuma, domājot par sevi sliktu, Tu esi izvēlējusies tieši tādu, kurš realizē Tavas domas. Tātad — ko darīt? Mainīt dzīves stratēģiju, mainīt attieksmi pret sevi. Tu esi atkarīga ne tikai no šīm attiecībām, bet no attiecībām vispār. Tev jābeidz uzskatīt, ka saulītē Tevi var iecelt kāds cits. Tu it kā paziņo: manis jau nemaz nav, citi ir sliktie, jo sagādā man ciešanas, nedod naudu, nedod mīlestību. To es varētu nosaukt arī par nemīlēta bērna sindromu. Iespējams, Tu neesi mīlēta arī bērnībā un zemapziņā ar šo domu esi samierinājusies. Šādi bērni ir pieraduši pieņemt to sliktāko. Pieņemt, ka vecāki tādi ir. Bet tagad Tu esi pieaugusi sieviete, kura pati var atbildēt par savu dzīvi. Tev jāpasaka sev: es varu atbildēt par savu dzīvi, varu cienīt un mīlēt sevi un no visiem vīriešiem izvēlēties to, kas arī mani mīlēs. Vēl būtiski ir apzināties, ka Tu spēj pastāvēt autonomi, spēj priecāties, izklaidēties, pilnveidoties arī viena, būt pašpietiekama. Tajā brīdī uzradīsies arī kāds līdzvērtīgs partneris, ar kuru kopā veidot brīvu cilvēku attiecības. Līdz tam ir iekšējais dialogs — viņš mani nemīl, viņš… viņš… viņš… Bet kā viņš tevi mīlēs, ja Tu pati sevi nemīli? Neviens nav spējīgs Tev dot to, ko Tu patiesībā nemaz nepieņem.”

Tev jāpasaka sev: es varu atbildēt par savu dzīvi, varu cienīt un mīlēt sevi un no visiem vīriešiem izvēlēties to, kas arī mani mīlēs. Vēl būtiski ir apzināties, ka Tu spēj pastāvēt autonomi, spēj priecāties, izklaidēties, pilnveidoties arī viena, būt pašpietiekama.

Pēc aborta draugs nevēlas seksu
 „Kopā dzīvojam gandrīz gadu. Pēdējā laikā — kādus divus mēnešus — manam draugam nav vēlmes pēc seksa. Pagājušajā mēnesī tas bija tikai divas reizes… Viņš ir nedaudz mainījies pēc tam, kad uztaisīju abortu, jo tagad bērns mums nav vēlams. Ko man darīt, lai uzlabotu seksuālās attiecības?”

„Pirms ķeraties pie seksuālās dzīves uzlabošanas, emocionāli jāpabeidz aborts. Tā ir bieži izplatīta parādība, ka cilvēki nespēj atbrīvoties no šīs bēdīgās pieredzes. Tavs puisis jūtas vainīgs — viņa dēļ paliki stāvokli, viņa dēļ notika aborts. Šo vainas apziņu nereti pastiprina reliģijas un politikas pārstāvji, kas propagandē, ka aborts ir grēks un slepkavība. Ko darīt? Japānā ir pieņemts, ka uz abortu pāris dodas kopā, apzinoties iemeslus, kāpēc tas jādara. Līdz ar to emocionāli aborts tiek pabeigts operāciju zālē. Arī jums kopīgi jāapzinās, kāpēc nonācāt pie šāda lēmuma. Kopīgi jāapzinās, ka aborts ir viens no dzīves procesiem, līdzīgi kā dzemdības, skūpstīšanās un sekss. Tā notiek, ka grūtniecība var būt vēlama un var būt arī nevēlama. Un aborti ir bijuši, ir un būs, kamēr vien cilvēce pastāvēs. Ja paši netiekat ar situāciju galā, meklējiet speciālista, piemēram, seksologa, konsultāciju klātienē.”


Seksuālās fantāzijas
„Seksa laikā ar vīru, kuru ļoti mīlu, manas seksuālās fantāzijas saistās tikai ar to, kā viņš TO dara ar citām sievietēm. Iztēlojos sevis vietā kādu no savām draudzenēm.. Patīk, ja viņš pastāsta par savām bijušajām intīmajā dzīvē, lai gan viņš, protams, to nevēlas. Kāpēc mani satrauc un ir patīkamas tieši šādas sarunas un fantāzijas?”

„Seksuālas fantāzijas ir pavisam normāla parādība, arī tad, ja šajās fantāzijās parādās biseksuāla vai homoseksuāla noskaņa. Tas nerada nekādu apdraudējumu Tavai seksuālajai orientācijai. Caur šīm fantāzijām Tu centies iemācīties kaut ko jaunu. Ar seksuālajām fantāzijām ir līdzīgi kā ar dzīves mērķiem — vienam tie ir lielāki, citam mazāki. Vieni var samierināties ar to, ka plāni nerealizējas, citam gribas par katru cenu sasniegt iecerēto. Iespējams, Tavām fantāzijām spraucas cauri vēlme pēc iejušanās dažādās lomās. Līdzīgi kā bērni fantazē, ka viņi ir karavīri, pārdevēji, kosmosa pētnieki, dzīvnieku kopēji. Katrā ziņā par šīm lietām vajag runāt ar partneri, jo var gadīties, ka dažas fantāzijas jums ir kopīgas. Kopīga fantāziju realizācija ir rotaļa, kas var ļoti pozitīvi ietekmēt pāra attiecības. Tam, ka vīrietis izvairās un izrāda nepatiku pret šādām tēmām, par iemeslu var būt bailes. Varbūt viņam liekas, ka Tu ieminies par citu sievieti kopā ar viņu, lai izspiestu atzīšanos, ka ir par to domājis, lai būtu iemesls greizsirdības scēnai. Viņš nav pārliecināts, ka šādu fantāziju realizēšanu Tu domā nopietni. Runas par iepriekšējām attiecībām viņam, iespējams, nepatīk, jo tās ir bijušas sāpīgas un pilnas ar pārdzīvojumiem. Ja tiešām vēlies īstenot savas fantāzijas dzīvē, runā ar vīrieti un pārliecini viņu, ka Tu to domā nopietni, ka Tavam sacītajam nav zemūdens akmeņu!”


Draugs nevēlas otru bērnu
„Man neveicas ģimenes dzīvē. Mums ar draugu ir kopīga meitiņa. Kad ieminējos par vēl vienu mazuli, viņš negrib par to ne dzirdēt. Kļūst pret mani vēss, teic, ka mani nemīl un ka bērns nav tas, kas spēj noturēt ģimeni. Mani tas ļoti sāpina. Ko man darīt? Drīz man būs 31 gads, un es vēlos pilnvērtīgu ģimeni.”

„Tā tiešām ir taisnība, ka bērns savstarpējās attiecības neuzlabos un ģimeni pilnvērtīgāku nedarīs. Lielu kļūdu izdarījušas mātes, kuras savām meitām savulaik ir mācījušas: dzemdē bērnus, tad vīrietis būs piesaistīts un nekur neies. Bet tas nav risinājums. Vispirms Tev jātiek galā ar savām izjūtām — kāpēc nejūties droša, kāpēc patiešām vēlies šīs attiecības? Atceries, ka attiecības veido divi cilvēki. Tu nevari gaidīt, ka attiecības būs stabilas, ja nav atdeves no abām pusēm. Arvien vairāk un vairāk tiek runāts par tādu jēdzienu kā līdzatkarība, kas nozīmē, ka visas cerības un nākotnes plāni tiek saistīti ar otru cilvēku. Ja kaut kas nesakrīt ar iedomāto, rodas bezpalīdzība un nespēcība. Kamēr attiecības ģimenē nav stabilas, jautājumu par otru mazuli vajadzētu atlikt. Bērnam jābūt gribētam paša dēļ, nevis kā līmvielai. Šādā situācijā bērns būs ķīlnieks. Un pastāv iespēja, ka tādēļ viņš pusaudžu gados aizrausies ar alkoholu vai citām atkarībām.”