Solo partija ģimenē jeb audzinu bērnu viena

Būt par vecākiem nav viegls uzdevums, sevišķi pašā šī dzīves posma sākumā, jo tā ir jauna loma, kas jāapgūst un jāpieņem. Tas, ka bērnam vajadzīgi divi vecāki, nav tikai mīts, jo vienam aprūpēt zīdaini ir interesants, satraucošs, bet arī grūts uzdevums. Ne velti jaunie vecāki satraucas par to, jo ir gan fiziski jāapkopj, gan pareizi jābaro, gan vienlaicīgi jāveido attiecības un jāstimulē attīstība sīciņai personai, kura saprot tikai ar sirdi, bet vēl nespēj bilst ne vārda, lai izskaidrotu savas vēlmes un sajūtas. Uzņemties šo uzdevumu vienai vai vienam ir vismaz divas reizes grūtāk.

Jāmeklē psiholoģisks atbalsts
Iemesli, kāpēc sievietei vienai jāsagaida un turpmāk jāaudzina bērns, var būt visdažādākie, sākot ar traģēdiju un beidzot ar lepnumu. Tomēr gandrīz visos gadījumos viens no motīviem ir pierādīt sev un pasaulei, ka esam neatkarīgas, patstāvīgas un drosmīgas, kas ir cieņas vērta nostāja.

Ikviena sieviete, gaidot mazuli, pastiprināti jūt un pārdzīvo izmaiņas savā ķermenī, ko izraisa jaunās dzīvības klātbūtne. Arī neatkarīgai topošai māmiņai šis process nenotikscitādi, bet, iespējams, pat intensīvāk, jo klāt nāks pārdomas un bažas par nākotni, kas var saasināt grūtniecības izraisītās pārmaiņas. Tādēļ svarīgi atrast sev psiholoģisku atbalstu – ideāli, ja tie ir pašas vai bērna tēva vecāki, citi saprotoši radinieki, paziņas vai draudzenes. Tā var būt arī vecmāte vai ģimenes ārsts, ar ko pārrunāt savas izjūtas, raizes un nepieciešamības gadījumā arī paraudāt uz pleca.

Jārunā par visu, kas grūtniecībā satrauc, – pašsajūtu, neizprotamām pārmaiņām ķermenī,  garastāvokļa svārstībām. Viss minētais jebkurai sievietei var izraisīt pastiprinātu spriedzi un turpmāk pāraugt depresijā. Jo īpaši māmiņai, kas ir viena. Vientulības sajūta – atzīta vai noliegta – posta mūsu labsajūtu stiprāk. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ jāatrod atbalsts un jādalās pārdzīvojumā, tādējādi pasargājot sevi no depresijas iespējām.

Palīdzība un atbalsts būs vajadzīgs un tā meklēšana liecina par jūsu drosmi un pašcieņu, nevis otrādi.

Uztraukums par naudu
Bailes un bažas skar arī nākotnes perspektīvu, jo nereti sieviete viena nav pietiekoši materiāli nodrošināta. Tā var būt rūgta atziņa, bet arī to nevajag noliegt, jo apzinātu grūtību ir vieglāk risināt par neapzinātu. Visupirms jāapsver savas materiālās iespējas un jābūt gatavai uz to, ka būs grūtības. Jāuzzina par pabalstiem, jāpārdomā darba iespējas, vai nevar kaut ko nopelnīt papildus. Savlaicīgi jāparunā par finansiālu atbalstu no vecākiem vai bērna tēva. Iespējams, viņi būs ar mieru jūs atbalstīt. Arī tad, ja vecāki nevarēs palīdzēt finansiāli, varbūt viņi varēs pieskatīt mazuli, kamēr jūs gādāsiet par papildu ienākumiem.

Par sevi jārūpējas
Lai grūtniecība ritētu pēc iespējas gludāk, topošai māmiņai pašai par sevi jārūpējas. Jālieto pilnvērtīgs, vitamīniem, taukskābēm un minerālvielām bagāts uzturs. Laikus painteresējieties par veselīgu ēdienu receptēm sev un vēlāk arī mazulim par sev pieņemamu cenu. Jo, barojot mazuli, arī uzturam ir liela nozīme.

Palīdzības meklēšana liecina par drosmi un pašcieņu, nevis otrādi.

Pēc dzemdībām māmiņa nereti jūtas sagurusi, un šāds stāvoklis var turpināties vairākas dienas vai pat mēnešus. Iepriekš to neviens nevar paredzēt, un tas var būt saistīts gan ar garastāvokli, gan fiziskām pārmaiņām. Atkal svarīgi ļaut sev meklēt un lūgt palīdzību, jo visi saprot, ka vienai ar zīdaini ir grūti. Palīdzība vajadzīga arī tādēļ, lai varētu iegūt laiku sev – stundiņu, lai pagulētu vai izietu no mājam, pie ārsta, friziera vai vienkārši pasēdētu parkā uz soliņa. Arī māmiņai, kas viena audzina bērniņu, vajag laiku sev, citādi būs pārāk grūti ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski, jo attiecībās parādīsies neatkarības trūkums jeb pārāk liela savstarpējā atkarība – māmiņai no mazuļa, bet mazulim no māmiņas, kam turpmāk var būt nepatīkamas sekas. Citiem vārdiem sakot, savlaicīgi sev jāsaka, ka palīdzība un atbalsts būs vajadzīgs un tā meklēšana liecina par jūsu drosmi un pašcieņu, nevis otrādi, jo arī mazuļa laimei ir svarīga jūsu labsajūta.

P.S. Visai bieži nācies dzirdēt, ka tie vecāki, kas bērnus audzina vieni, apvainojas par vārdiem "vientuļais" - Kā es varu būt vientuļš, ja man ir bērns? Varbūt arī tu audzini un rūpējies par bērnu bez otras pusītes un vari pastāstīt savu pieredzi?