Viena ar trim bērniem. Un... laimīga!

16 gadu vecumā satiku savu pirmo mīlestību. Pēc diviem gadiem piedzima dēliņš Mareks. Abi bijām ļoti laimīgi par dēliņu un ļoti viņu gaidījām. Pēc diviem gadiem pieteicas meitiņa Katrīna. Dzīvojām normālu ģimenes dzīvi, kuras mieru periodiski traucēja vīra sānsoļi. Daudz piedevu, bet nekas nemainījās un tie atkārtojās aizvien biežāk. Mūsu attiecības kļuva neizturamas un tā mēs izšķīrāmies. Bēdīgākais ir tas, ka arī bērnus viņš aizmirsa...

Liku vīrietim izvākties, jo manās mājās neviens nekad neapbižos nevienu no maniem bērniem!

Periodiski uzrodas bijušā vīra māte, kura atgādina bijušo dzīvi, bet citādi dzīvojam tā, it kā bērniņi ir tikai mani un tēta viņiem nemaz nav. Meitiņa viņu neatceras vispār, bet dēliņš laiku pa laikam jautā, kur ir tētis? Cenšos mazo nesāpināt, bet arī nemaldinu, sakot, ka tētis viņu mīl. Visticamāk, tētis uz ielas pat nepazītu savu dēliņu un meitiņu.

Lai tikai bērni veseli un laimīgi

Pēc kāda laika iepazinos ar citu vīrieti – 11 gadus vecāku par mani. Šķita, ka nu beidzot esmu atradusi īsto un vienīgo! Viss bija pasakaini! Viņš pieņēma un mīlēja bērnus. Pēc pusgada paliku stāvoklī, abi bijām laimīgi, it īpaši viņš. Taču neilgi pēc tam sākās bērnu audzināšana. Vecākais dēls izrādījās vainīgs itin visā, pret viņu tika izvērsta emocionāla vardarbība. Es ar to es nevarēju samierināties. Liku vīrietim izvākties, jo manās mājās neviens nekad neapbižos nevienu no maniem bērniem! Dzīvojām katrs sava mājā, ik pa laikam tikāmies, bet bērniņu gaidīju viena. Strādāju, audzināju lielos bērnus. Ļoti daudz ar viņiem runāju un stāstīju, ka drīz mūsu ģimenē ienāks māsiņa, kas ļoti grib satikt savu vecāko brāli un māsu. Kad piedzima Alisīte, viņas tēvs meitu apciemoja, bet dzimšanas apliecībā viņa vārds nav ierakstīts. Meitiņai ir mans uzvārds.  
Nu jau piecus mēnešus Alises tēti neesam satikuši un arī negribam. Bērniem esmu es un mēs četratā tiekam galā! Protams, ka reizēm ir ļoti grūti, bet, kad trīs mazās saulītes ir blakus un smaida, mēs visi esam laimīgi un tas dzīvē ir galvenais! Lai tikai bērni būtu veseli un laimīgi, viss pārējais nokārtosies. Agri vai vēlu satikšu kādu vīrieti, kuram mēs būsim visvismīļākie.
 

Mamma un bērns ir viens vesels!

Visu šo stāstu tāpēc, lai pateiktu, ka mamma un bērns ir viens vesels un nekad nevienam nedrīkst ļaut savam bērniņam darīt pāri. Vīrietim blakus ir jāuzlabo sievietes un bērnu dzīve jauzlabo, bet, ja viņš sāk to graut, tad attiecības ir jāpārtrauc!
Es nebaidījos viena laist pasaulē trešo bērniņu, jo zinu, ka esmu stipra un tikšu galā!