Šķirtā sieva neļauj tikties ar četrus mēnešus veco meitiņu

"Man ir pāris jautājumi Jums gudrajiem par tēmu šķiršanās un bērni. Tad nu sākumā neliela informācija, kas un kā.
Nesen izšķīros ar savu divu meitu māti, un jau panācām mutisku vienošanos, ka vecākā meita (2 gadi) būs oficiāli manā aizgādībā, bet jaunākā (4 mēneši) — mammas. Tas tā kā būtu daudz maz ok — ne meitām, bet mums. Sāpe ir par jaunāko meitu un mātes plāniem. Viņa teju, teju sāks dzīvot kopā ar citu vīrieti un audzinās mazo meitu kopā ar viņu, un paziņoja, ka man nav nekādas daļas gar bērniņu, bet es tam pilnībā nepiekrītu, jo netaisos atteikties no savas meitas un, vēl jo vairāk, nepieļaušu seriālu cienīgo situāciju, kad pēc n gadiem n situācijā viņa uzzina, ka viņai ir cits tēvs. Ne jau es biju tas, kas izjauca ģimeni. Šķirtā sieva pat nelabprāt mani laiž satikties ar mazo meitu, kas ir absurds.

Pat reiz ir tā, ka nevaru ņemt mazo (mazāko) pie sevis un nedomāju, ka tiesa tur līdzētu, sanāks vēl tā, ka arī vecāko meitu pazaudēšu. Kā nekā viņai tikai 4 mēneši un māte ir vajadzīga. Es to saprotu. Bet tēvs? Tas īsumā viss, neizplūdīsim...

1. Ko darīt, kādas iespējas? (lielos vilcienos)
2. Vecākā meita ļoti pieķērusies mazajai, bet tagad dzīvo šķirti un reti tiekas (var saprast, ka pietrūkst). Opcijas? (tikties biežāk? Ja tas būtu tik vienkārši)
3. Attiecības ar jaunāko meitu — viņa jau vēl nesaprot un ilgi nesapratīs, kas un kā. Ja tiekos ar viņu tikai 2-4x mēnesī, kādas ir cerības, ka viņa mani sauks par tēti?"

P.S. Ieteikums no manis: Var čakarēt savu dzīvi, bet nedrīkst čakarēt bērnus Īpaši, ja viņi ir ļoti maziņi.. :/

Netaisos atteikties no savas meitas un nepieļaušu seriālu cienīgo situāciju, kad pēc n gadiem n situācijā viņa uzzina, ka viņai ir cits tēvs.

Atbild Inese Cinīte, zvērināta advokāta palīdze
"Izvērtējot aprakstīto situāciju, jāsecina, ka pēdējā laika tendences ir tādas, ka vecāki, savstarpēji vienojoties, vai arī tiesa nosaka, ka viens bērns paliek pie viena vecāka, bet otrs dzīvo kopā ar otru vecāku. Tomēr, neskatoties uz šādu pastāvošo kārtību, katram no vecākiem ir tiesības tikties ar bērnu, kurš atrodas pie otra vecāka. Ja paši vecāki nevar vienoties par saskarsmes tiesību īstenošanu, tad strīdu ir iespējams risināt tiesas ceļā. Nenoliedzami, ka dzīvošana atsevišķi, bērnus atsvešinās, taču atsvešināšanos mazinātu bērnu tikšanās reizes, par kuru intensitāti būtu jāpiedomā abiem vecākiem.
Ja bērna tēvs netiksies ar savu jaunāko bērnu un, ja bērns augs mātes ģimenē ar mātes jauno partneri, pastāv iespēja, ka bērns uztvers par savu tēvu pavisam citu personu. Apstāklis, ka bērns aug savas mātes jaunajā ģimenē, nav uztverams kā aizgādības tiesību pārtraukšana, līdz ar ko bērna tēvam ir tiesības zināt par bērna attīstību, dzīvesvietu, interesēm, kā arī ir tiesības pavadīt kopīgi laiku.
Ja vecāki nespēj vienoties par jautājumiem, kas skar kopīgo aizgādību un saskarsmes tiesības, būtu ieteicams vērsties pēc juridiskās palīdzības, vismaz uz konsultāciju. Tāpat bērnu vecākiem būtu ieteicams apmeklēt mediatoru, kas varētu palīdzēt pusēm vienoties par strīdīgajiem jautājumiem, nevēršoties ar prasībām tiesā."