Viena ar meitiņu. Elīzes stāsts

Pieņēmu lēmumu – audzināt viena
Ar Marijas tēti Elīze izšķīrās, pirms uzzināja, ka gaidāma Marija. „Sākumā bija šoks. Tad asaru straumes un neziņa, ko darīt tālāk. Pirmā doma – kā es viena izaudzināšu bērnu? Kur ņemt iztikas līdzekļus? Ar manu algu nepietiks... Taču viss mainījās, kad sonogrāfijā ieraudzīju mazo brīnumiņu pupas lielumā. Bērns jau auga manī, un man atkal lija asaras, tikai šoreiz tās bija no laimes.”
Marijas tēvs neticēja, ka bērns ir viņa, lai arī grūtniecības ilgums norādīja uz pretējo. Elīze pieņēma lēmumu – audzināt meitu viena, jo ar bērna tēvu abiem nebija saskaņas, kas nepieciešama, lai divi cilvēki spētu dot trešajam un viens otram mieru, atbalstu, rūpes, mīlestību, cieņu... Mariju viņas tēvs redzējis tikai vienu reizi uzreiz pēc dzimšanas, un arī tā bijusi smaga jaunajai māmiņai. „Lai! Labāk būsim mēs divas, audzināšu Mariju viena, nekā visu laiku būšu kašķīga un nervoza šādās attiecībās. Viņš ne reizi nav atsūtījis pat īsziņu, lai pajautātu, kā mums klājas un vai ko nevajag. Un nevajag,” atzīst Elīze un piebilst, ka patiesībā jau viņa neaudzina Mariju viena – viņai ir vecvecāki, onkulis un mīļa krustmāmiņa. 

Viņš mums pagāja garām it kā nemaz nebūtu pazīstami...

Viegli nav bijis
„Lepojos ar meitu un esmu laimīga, ka man viņa ir. Marijas smaidiņi, izbrīns un sapratne par apkārt notiekošo ir vienkārši apbrīnojami. Ļoti mīlu meitu un uzskatu, ka viņa ir pats labākais, kas ar mani varēja notikt!” saka Elīze, neslēpjot, ka, protams, ir arī raizes, vai spēs meitai nodrošināt visu to, kas nopērkams par naudu.
 „Kopā ar Mariju esam neilgi. Mūsu kopīgais ceļš ir pašā sākumā, tomēr jau tagad dažkārt iedomājos, ko teikšu meitai, kad viņa paaugsies un jautās: ”Mammu, kur ir mans tētis?” Šobrīd vēl nezinu atbildi uz šo jautājumu. Taču dzīvē daudz kas vēl var mainīties,” cerīgi saka Elīze.
Marijas tēti Elīze dažas reizes satikusi uz ielas. "Viņš mums pagāja garām it kā nemaz nebūtu pazīstami,” atceras Elīze, neslēpjot, ka pēc šādām tikšanās reizēm pēc tam vēl pusdienu viss iekšā trīcējis.. „Bet mēs ļoti labi iztiekam un nejūtam vajadzību pēc viņa, saka Elīze. „Pati esmu nostājusies uz kājām – mācos Liepājas Universitātes 1. kursā par logopēdu un strādāju bērnudārzā. Brīvā laika meitiņai atliek mazāk, taču mums ir viss ko vajag un ko vēlamies.

Dažkārt iedomājos, ko teikšu meitai, kad viņa paaugsies un jautās: ”Mammu, kur ir mans tētis?”

Marijai aprīļa beigās būs divi gadi! Pašai neticas, ka mazais brīnumiņš, ko turēju rokās, tagad jau ir tik liela meitene, kas brīžiem atnāk pa nakti pie manis un grūž ārā no gultas. Marija kā jau vienīgais mazbērns no vecvecāku puses tiek lutināta daudz un dikti. Kamēr esmu skolā vai darbā Marija ir pie auklītes, kura pieskata vairākus bērniņus, bet vakarus meitiņa pavada kopā ar vectēvu. Marija ir liela dejotāja un dziedātāja, tāpēc vedu viņu uz mūzikas skolu mazajiem”.

Jaunas attiecības
Nu jau pusgadu Elīzei ir jaunas attiecības. „Ar Ervīnu iepazināmies interneta iepazīšanās portālā, kur forumā diskutējām par dažādām lietām. Sākumā īpaši nepievērsu viņam uzmanību, jo Ervīns ir mazliet jaunāks par mani. Taču kādu dienu izmazgāju savu lielo segu, ar kuru naktī guļu, un vēlāk iepazīšanās saita forumā izveidoju diskusiju, par to, ka mana sega ir slapja, līdzvakaram neizžūzs, un ka nebūs ar ko apsegties pa nakti, un joka pēc prasīju, vai kāds nevar aizdot uz vienu nakti. Ervīns pieteicās! Vakarā atbrauca pie manis, izgāju ārā pie viņa mašīnas, pastāvējām, parunājāmies un atvadījāmies. Pēc tā vakara gandrīz katru dienu gājām trijatā staigāt pa parku. Nopietni sākām satikties mazliet vēlāk, pēc vienas ballītes. Un nu jau vairāk kā pus gadu esam laimīgi kopā.

Drauga un meitas attiecības
To, ka man ir bērns nekad neesmu slēpusi. Viņš arī pirms mūsu iepazīšanās klātienē bija redzējis mani ar mazo staigājām (atpazina mani pēc bildēm, kas ievietotas internetā).
Ervīns un Marija bieži tiekas, mēs ar meitu pa retam paliekam pie viņa. Meita gan ir neliela greizsirdīga, ja viņas mammu kāds cits samīļo. Taču kopumā abu attiecības ir ļoti draudzīgas. Marija uzrunā viņu: Emī, jo izteikt Ervīns vēl neprot un draugs meitu reizēm pieskata, kamēr esmu skolā vai darbā. Man ir ļoti svarīgi, lai viņiem būtu labas attiecības, jo abi manā dzīvē aizņem lielāko lomu.

Materiāls publicēts sadarbībā ar veselības žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem Šūpulītis un Ģimenes centra poliklīniku.