Gribu būt vientuļā māte. Vai tas ir normāli?
"Vēlos bērnus, taču, vai tas ir normāli, ka bez vīra un bērna tēva? Pirms pusgada izšķīros pēc 5 gadu ilgas kopdzīves. Iemesls – pārmērīga azartspēļu atkarība, alkohola lietošana un pārmērīga greizsirdība. Un pēc šķiršanas manā dzīvē ir iestājusies harmonija un ir vieglāka dzīve, tāpēc vairs nevēlos uzņemties nopietnas saistības, taču vēlos bērnu un būt par māti," jautā Agita, portālā mammam.lv reģistrētā lietotāja.
Atbild psiholoģe Laila Kalniņa:
"Ģimenes modeļi ir iespējami dažādi, pilna ģimene, kurā aug bērniņš
ar abiem vecākiem un nepilna jeb viena vecāka ģimene, kurā bērns
aug tikai ar vienu no vecākiem. Lieki būtu piebilst, ka bērna
interesēs, pilnvērtīgākai bērna attīstībai pie labvēlīgiem
nosacījumiem, bērnam labāk ir augt pilnā ģimenē.
Protams, arī tikai viens no vecākiem var audzināt bērnu, bet bērns nedrīkst būt kā aizvietotājs sāpīgai pieredzei.
Vēstulē minētais īsais situācijas apraksts liek domāt, ka iespējams, runa ne tik daudz iet par iespējamo nākotni – jaunas dzīves plānošanu, domām par bērniņu, bet vairāk par sāpīgo pagātnē. Jūs bijāt diezgan ilgu laiku attiecībās, kurās diemžēl nācās vilties un kurās, iespējams, Jūs ieguvāt šo pārliecību, ka turpmāko dzīvi vajadzētu plānot tikai saviem spēkiem. Vai ticība mīlestībai ir zudusi uz visiem laikiem? Vai palikušais rūgtums un nepiepildītās cerības ļaus pilnvērtīgi pievērsties bērna audzināšanai?
Protams, arī tikai viens no vecākiem var audzināt bērnu, bet
bērns nedrīkst būt kā aizvietotājs sāpīgai pieredzei. Jūs noteikti
variet sākt jaunu un skaistu dzīvi, tomēr ieteicams tikt skaidrībā
ar iepriekšējo pieredzi. Arī bērniņa pēc, kurš iespējams augs tikai
kopā ar Jums vai, iespējams, kopā ar māmiņu un tēti."