Sācies laulību šķiršanas bums. Pie notāriem veidojas rindas
Latvijas notāriem darba trūkums tuvākajā laikā nedraud, jo no 1.februāra, kad stājušies spēkā grozījumi vairākos likumos, kas paredz ātrāku un lētāku laulības šķiršanas kārtību, pie notāru birojiem stāv garas rindas, ziņo www.kasjauns.lv.
Dažu dienu laikā 120 notāri visā Latvijā saņēmuši vairāk nekā 200 iesniegumu no šķirties gribētājiem. Likuma kalpi atzīst, ka daudzi gaidījuši brīdi, kad valsts dos zaļo gaismu atvieglotam šķiršanās procesam. Tikmēr sabiedrības pārstāvji, mācītāji, psihologi sit trauksmes zvanu: jau tā trauslā laulības osta ir apdraudēta, tā ir kārtējā nagla laulības institūcijas zārkā. Jāpiebilst, ka puse no oficiālajām laulībām Latvijā tiek šķirtas.
LAI FORUMĀ RUNĀTU PAR ŠĶIRŠANOS PIE NOTĀRA, SPIED ŠEIT!
Lēti tiek vaļā no „otras puses”
Notāru birojos atzīst, ka par šķiršanās lavīnu runāt būtu
pārspīlēti, bet interese ir pārsteidzoši liela. Cilvēki pierakstās
uz konsultācijām un taujā kādi dokumenti jāiesniedz, lai šķirtu
laulību. Garas rindas neveidojas tikai tāpēc, ka notāriem reģionu
pilsētās darba ir mazāk nekā pirms krīzes, kad bija darba pilnas
rokas ar nekustamā īpašuma lietām. Tagad šo nišu aizpildīs laulību
šķiršanas lietas.
Visticamāk, cilvēki jau kādu laiku dzīvojuši šķirti un tagad, izmantojot valsts pretimnākšanu, attiecības vēlas nokārtot oficiāli.
Grozījumi tika izdarīti Civillikumā, Civilprocesa, Notariāta
likumā un citos normatīvajos dokumentos. Par laulības šķiršanu pie
notāra tagad jāmaksā vien kopumā Ls 66. Tiesā valsts nodeva
joprojām ir Ls 100. Latvijas Zvērinātu notāru padomes
priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka skaidro, ka laulība netiek šķirta
uzreiz tajā pašā dienā, kad pāris ierodas pie notāra. Pēc lietas
uzsākšanas laulāto rīcībā pārdomām vēl ir 30 dienas. Šajā laikā
vienam vai abiem laulātajiem ir tiesības atsaukt iesniegumu.
Strīdus gadījumā laulību joprojām šķir tiesa.
Valmierā un Gulbenē notariātu birojos šķirties gribētāji
pieteikušies jau janvārī. Likumiem stājoties spēkā vairāki klienti
ieradušies ar visiem dokumentiem. Notāri atzīst, ka pie viņiem
ierodas tikai tie pāri, kas spējuši vienoties gan par uzturlīdzekļu
maksāšanu bērniem, gan sadalījuši mantu. Visticamāk, cilvēki jau
kādu laiku dzīvojuši šķirti un tagad, izmantojot valsts
pretimnākšanu, attiecības vēlas nokārtot oficiāli.
S.Jakušenoka uzskata, ka jaunā kārtība ir cilvēkiem emocionāli
komfortablāka, jo nav ne prasītāju, ne atbildētāju, atvieglots ir
arī tiesu darbs. Viņasprāt, laulības institūciju tas nekādi
neapdraud, jo pie notāra nāk tikai tie pāri, kas jau spējuši
vienoties. Turklāt ir jāsāk no otra gala un ģimenes jāstiprina, kad
tās tie būvētas. Tas, ka šķirties gribētāju būs daudz, bija
sagaidāms, jo daudzi pāri laulībā skaitījās tikai uz papīra un
reāli jau sen bija šķīrušies.
Laulībai vairs nav tradicionālajai sabiedrībai raksturīgā ekonomiskā un sociālā jēga un funkcijas. Kādreiz cilvēki dzīvoja paplašinātās ģimenē, lai vienkārši izdzīvotu, tagad katrs pelna un rūpējas par sevi.
Mūsdienās laulībai zudusi jēga
Sociālantropoloģe Aivita Putniņa uzskata, ka tas nozīmē: cilvēki ir
ilgi domājuši par šo iespēju, jo viņi taču nav gājuši pie notāra
strīda karstumā, likums viņus ir uzrunājis, viņi ir gaidījuši šo
datumu. Šobrīd aizvien vairāk cilvēku dzīvo nereģistrētā laulībā,
neraugoties uz to, ka ANO un citas starptautiskās institūcijas,
līdzīgi kā Latvijas valdība, deklarējušas vajadzību stiprināt
ģimenes lomu, atzīstot to par prioritāru vērtību.
Putniņa skaidro, ka laulības funkcija sabiedrībā mainās un tai
vairs nav tik liela vērtība kā kādreiz, kad tā skaitījās
sabiedrības pamata šūniņa. Laulībai vairs nav tradicionālajai
sabiedrībai raksturīgā ekonomiskā un sociālā jēga un funkcijas.
Kādreiz cilvēki dzīvoja paplašinātās ģimenē, lai vienkārši
izdzīvotu, tagad katrs pelna un rūpējas par sevi.
Kādreiz bērni bija priekšnosacījums pilnvērtīgai ģimenei, tagad tā
vairs netiek uzskatīts. Līdz ar to laulību jēga ir emocionālās
attiecības un drošība, bet paradoksālākais ir tas, ka tieši šīs
attiecības mēs palaižam pašplūsmā un zaudējam modrību, uzskata
sociālantropoloģe. Tātad laulības izjukšanai aizsprosts ir
vaļā.
LTV raidījumā Aktuālā ceturtdiena mācītājs Kaspars
Simanovičs atzina, ka problēmas sākušās šķirties gribētāju vecāku
ģimenēs, līdz ar to riņķa dancis turpinās, jo bērni atkal augs
šķirtās ģimenēs. Psihoterapeits Andis Užāns skaidro: tas, ka
cilvēki izvēlas dzīvot nereģistrētās attiecībās liecina par to, ka
valsts ir sociāli vāja, cilvēki tai netic. Psiholoģiski cilvēki ir
radīti, lai pieķertos viens otram. Diemžēl bieži vien ir sastopama
nedroša, neveselīga pieķeršanās, attiecības, kurās nav uzticēšanās,
bet izšķirties ir grūti. Viņaprāt, liela, būtiska problēma ir
vardarbīgas attiecības ģimenē, kad cilvēki jūtas kā iespiesti
spīlēs. Viņš saka, ka biežāk nekā kautiņos vai uz ielas miesas
bojājumi tiek nodarīti tieši ģimenē.
Jebkurā gadījumā, lielā sabiedrības interese liecina, ka atvieglota
laulību šķiršanas kārtība tika gaidīta un bija vajadzīga.
Teksts: Evija Hauka, www.kasjauns.lv