Vīrieši raksta: gribam ne vien maksāt alimentus, bet arī tikties ar bērnu!

„Vai patiešām no mīlestības līdz naidam ir tikai viens solis? Pirms kāda pusgada izjuka manas attiecības. Mana draudzene nolēma, ka viņai būs labāk dzīvot bez mani nevis ar mani. Mums ir meitiņa. Kad pēdējo reizi centos kontaktēties ar savu meitiņu, mani vienkārši ar naidīgu attieksmi nospieda uz ceļiem (metafora). Bet tagad domāju, kopdzīves laikā taču mums bija gan mīlestība, gan mīļums, gan arī harmonija. Vai tad ir iespējams spert vienu soli un to, kuru mīlēji, tagad ienīst uz mūžu? Piebildīšu, šķiršanās mums bija ļoti mierīga un bez īpaša iemesla, vienkārši laikam bijām apnikuši viens otram ar ikdienas rutīnu,” raksta portālā reģistrētais tētis Patrichs Klynhecs Futyots.

Bet tagad domāju, kopdzīves laikā taču mums bija gan mīlestība, gan mīļums, gan arī harmonija. Vai tad ir iespējams spert vienu soli un to, kuru mīlēji, tagad ienīst uz mūžu?

Dailis Smildzers raksta: „Man ir 2,5 gadus vecs dēls, kurš dzīvo pie savas mātes, manas bijušās draudzenes. Rakstīju vēstuli bijušai draudzenei, ka vēlētos satikt savu dēliņu, pavandīties ar viņu pa veikaliem, nedaudz palutināt mazo. Nu kā jau džeki – mašīnas, riteņi. Kā atbildi saņemu vēstuli, kurā ir norādīta maksa 100 euro dienā par dēlu! Labs bizness, ne? Viņai manis aizvainošana ir sports, kaut arī mūsu attiecības izjuka viņas dēļ!  Kā daudzi, devos uz ārzemēm, lai varu nodrošināt savai ģimenei to labāko, lai nekas netrūktu, lai dēliņš būtu paēdis, lai būtu, ar ko spēlēties. Pēc 2 nedēļām bija pilna māja ar džekiem, jo redzi, vajag „uhozhoru”. Kad pirku dēlam riteni, teica, lai dod naudu, paši nopirkšot. Varu derēt, ja būtu iedevis naudu, nebūtu ne riteņa, nekā. Sūtīju naudu katru mēnesi, tad zaudēju darbu, divus mēnešus nestrādāju, atgriezos Latvijā. Kad teicu, ka varu kādus dārzeņus aizvest, protams, ka nevajag, vajag naudu. Kā paldies par visu, sekoja tiesa par alimentiem, izrādās, ka tēviem Latvijā vispār nav tiesību. Kad vērsos bāriņtiesā ar lūgumu apsekot viņas dzīvesvietu, jo tur suņi kaķi, kas netiek laisti ārā, plus 2 istabu dzīvoklī dzīvo 5 cilvēki, kur nav vannas istabas, nav siltā ūdens, kaķi, suņi kārtojas uz grīdas, mans dēls tiek mazgāts bļodā, bāriņtiesa teica, ka minimālās higiēnas prasības tiek ievērotas. Es gribētu redzēt, kāds izskatās dzīvoklis, kurā netiek ievērotas šīs prasības. Viņa no visiem spēkiem mēģina mani atsvešināt no dēla. Es saprotu, ka man nav iespējas katru nedēļas nogali būt ar bērnu, bet vismaz reizi trijos mēnešos esmu Latvijā, bet lai tiktos ar bērnu, man gandrīz katru reizi ir jāiet uz tiesu!”

Saņemu vēstuli, kurā ir norādīta maksa 100 euro dienā par dēlu! Labs bizness, ne?

„Esmu šķīries no draudzenes, ar kuru ir kopīgs bērns. Sarakstījušies nebijām, bet bērnam mans uzvārds. Māte nestrādā, dzīvo pie savas mammas, bet es strādāju, un ir patstāvīgi ienākumi. Vai man ir izredzes, ja eju caur tiesu, ka bērns būs manā aizbildniecībā? Es mātei tiesības negribu atņemt, bet gan bērnu arī pie sevis kādu dienu paņemt, nevis tikai braukāt ciemos un ar bērnu pāris stundas pasēdēt un paspēlēties. Man ļoti pietrūkst, ka nevaru ar meitiņu iet gulēt kopā, pabarot viņu, nomainīt autiņbiksītes. Man tas viss ļoti pietrūkst. Es gribu, lai man meitiņu iedod uz kādu dienu pie manis. Man ir savs dzīvoklis, kur ir silts, un kur bērnam ir labi. Meitiņas māte atsakās man dot, un viņas māte arī negrib, lai bērnu es ņemu pie sevis,” savu sāpi atklāj Raivis Namnieks.