Vai vientuļajiem vecākiem pienākas īpašs atbalsts no valsts?

Vērsāmies Labklājības ministrijā (LM) ar lūgumu pastāstīt, vai Latvijā ir priekšrocības vecākiem, kas bērnus audzina vieni. LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta speciālisti atbildēja, ka Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikts īpašs statuss un valsts sociālais pabalsts bērnu vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni. Valsts politika ģimenes jomā ir vērsta uz aizsardzību un atbalsta sniegšanu jebkurai ģimenei, neatkarīgi no tā vai par bērnu  rūpējas viens vai abi vecāki.

Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikts īpašs statuss un valsts sociālais pabalsts bērnu vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni. Valsts politika ģimenes jomā ir vērsta uz aizsardzību un atbalsta sniegšanu jebkurai ģimenei, neatkarīgi no tā vai par bērnu  rūpējas viens vai abi vecāki.

Uzturlīdzekļi no otra vecāka
Viens no veidiem, kā vecāks var saņemt tiešu finansiālu atbalstu, ir uzturlīdzekļu piedziņa no bērna otra vecāka vai šo līdzekļu izmaksa no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (turpmāk – Fonds), ja otrs vecāks tos nemaksā.    

Minimālo uzturlīdzekļu apmērs saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumiem Nr.348 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” par katru bērnu no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai ir 25% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas (patlaban tie ir 80 eiro), savukārt par katru bērnu no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ir 30% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas (patlaban tie ir 96 eiro).

Pienākums uzturēt bērnu ir abiem vecākiem līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Šis pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem (Latvijas Republikas Civillikuma 179. panta pirmā un otrā daļa). Likumdevējs nav noteicis precīzu laiku, ar kuru vecākiem beidzas uzturlīdzekļu došanas pienākums, tas ir absolūts, beznosacījuma vecāku pienākums. 

Civillikuma 179.pants noteic vecāku pienākumu uzturēt bērnu līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt, līdz ar to vecāka pienākums uzturēt bērna turpinās arī pēc pilngadības sasniegšanas. Tomēr jāņem vērā, ka nespējai sevi apgādāt jābūt objektīvi pamatotai, piemēram, bērns turpina mācības vai nespēj sevi apgādāt invaliditātes dēļ, tā šo terminu skaidro Uzturlīdzekļu garantijas fonda Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Sparāne.

Tiesa, lemjot par uzturlīdzekļu piedziņu, var noteikt piedzīt no bērna vecāka uzturlīdzekļus bērna uzturam līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Ja tiesas nolēmumā noteikts piedzīt uzturlīdzekļus līdz pilngadībai, bērnam, sasniedzot 18 gadu vecumu, pašam ir tiesības Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā celt prasību tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu no vecākiem līdz laikam, kamēr bērns spēs sevi apgādāt.

Vairāk par kārtību, kādā nosaka paternitāti, lasiet šajā rakstā: “Kā piespiest bērna tēvam atzīt savu bērnu?” 


Palielinās valsts atbalstu apgādnieku zaudējušiem bērniem
No 2017. gada 1. aprīļa palielinās valsts atbalstu apgādnieku zaudējušiem bērniem - apgādnieka zaudējuma pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālos apmērus. Par bērnu līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai minimālais apmērs plānots 92,5 eiro (bērnam ar invaliditāti kopš bērnības - 106,72 eiro), bet pēc bērna 7 gadu vecuma sasniegšanas - 111 eiro.
 

Lūgt palīdzību pašvaldībai
Ja ģimenei, kurā bērnu aprūpē viens vecāks ir grūtības atrisināt materiāla vai sociāla rakstura grūtības, tai ir tiesības vērsties savas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā. 

Kā nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12.panta 1.daļas 3.apakšpunkts, pašvaldībai ir pienākums sniegt psihosociālu vai/un materiālu palīdzību, lai palīdzētu iedzīvotājam pārvarēt krīzes situācijas un veicinātu šīs personas iekļaušanos sabiedrībā. Pašvaldības uzdevums, kā noteic minētā likuma 11.panta 5. un 9.daļa, ir ne vien sniegt sociālo palīdzību, bet arī sniegt informāciju par sociālo palīdzību un sociāliem pakalpojumiem, kādi ir pieejami attiecīgajā pašvaldībā.  

Piemēram, ja persona vai ģimene tiek atzīta par trūcīgu, tad saskaņā ar 2010.gada 30.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”, pašvaldība var piešķirt pabalstu garantētā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, dzīvokļa pabalstu un citu palīdzību. 
 

Savs mājoklis – tikai kredītā 
Jautājumā par mājokļa iegādi Labklājības ministrija informē, ka saskaņā ar Ministra kabineta 2014.gada 5.augusta noteikumiem Nr.443 “Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai” valsts sniegto palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, nodrošinot, ka tiek sniegts galvojums par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu, izsniedz un administrē akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija “Altum””, tādēļ par interesējošiem jautājumiem var vērsties sabiedrība “Altum” Rīgas filiālē (Elizabetes iela 41/43, Rīga, LV 1010, tālr.: 67774048, 67774157). 

Minēto aizdevumu personai izsniedz komercbankas, savukārt sabiedrība “Altum” sniedz aizdevumu galvojumus tām bankām, ar kurām noslēgti sadarbības līgumi. Tādējādi klientiem, kas vēlas saņemt aizdevumu mājoklim ar valsts atbalsta programmas galvojumu, jāvēršas komercbankā, kas ar sabiedrību “Altum” noslēgusi līgumu par piedalīšanos programmā.

Atbilstoši programmas nosacījumiem, “Altum” galvojumu izsniedz, ja komercbanka apliecina, ka aizdevums piešķirts personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Galvojuma apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē:

·        10% (bet ne vairāk kā 10 000 eiro), ja ģimenē ir viens nepilngadīgs bērns;
·        15% (bet ne vairāk kā 15 000 eiro), ja ģimenē ir divi bērni;
·        20% (bet ne vairāk kā 20 000 eiro), ja ģimenē ir trīs un vairāk bērnu.
Galvojums tiks sniegts uz termiņu līdz 10 gadiem, un tas samazināsies proporcionāli atmaksātajai aizdevuma pamatsummai. Programmas ietvaros aizņēmējs varēs saņemt tikai vienu galvojumu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai. Galvojumu piešķir, ja darījuma summa mājokļa iegādei un/vai būvniecības un remonta izmaksām nepārsniedz 200 000 eiro".
 

Sociālie dzīvokļi
Ja ģimene vai vientuļais vecāks nevar saņemt kredītu, tad persona var vērsties savas deklarētās dzīvesvietas pašvaldībā ar iesniegumu par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā atbilstoši likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Par to, kādi dokumenti ir jāiesniedz pašvaldībā, jānoskaidro katrā pašvaldībā individuāli. 

Vēršoties pie Rīgas Domes Dzīvokļu pārvaldes priekšnieces Mārītes Javorskas, noskaidrojām, ka tikt pie bezmaksas dzīvojamās platības Rīgā var noteiktas iedzīvotāju kategorijas, kas ir nosauktas Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr.80.   Galvenokārt šie dzīvokļi tiek piešķirti vientuļiem pensionāriem, kuru ienākumi nepārsniedz 320 eiro uz cilvēku, kā arī 1. vai 2.grupas invalīdiem. 

Pašlaik RD rindā uz sociālo dzīvokli ir reģistrēti aptuveni 1400 cilvēku. Pērn ekspluatācijā nodota viena sociālā māja, kurā bija 287 dzīvokļi. 

Raksts papildināts 05.01.2015.