Kā lai ģimenē atgriež vīru?

Kopā nodzīvojām sešus gadus. Ģimeni izveidojām diezgan agri. Man bija tikai 20 gadi, viņam 24, kad pieteicās meitiņa. Tā arī sākām dzīvot kopā. No sākuma viss bija ļoti jauki, skaisti. Bija arī strīdi, kā jau visās ģimenēs mēdz notikt. Tikai ar laiku strīdu kļuva arvien biežāk un iestājās ikdienas rutīna. Viņš man vairs nepievērsa uzmanību. Arī sekss mums bija labi, ja divas reizes mēnesī. No sākuma domāju, ka viņam ir cita, bet apdomājot un saliekot visu pa plauktiņiem, ka tā noteikti nav

Prātoju, ka vaina ir manī, ka viņu neapmierina tas, ka pēc bērniņa piedzimšanas esmu palikusi apaļāka. Es sevi vienmēr esmu kopusi, centusies labi izskatīties. Kad viņam to jautāju, viņš atbildēja, ka tas tā nemaz nav, ka viņam patīk, kā es izskatos. Centos ar draugu runāt, noskaidrot, kas par vainu, kāpēc viņa attieksme ir mainījusies. Vienmēr visos strīdos vainoja mani, vienmēr es esmu bijusi tā sliktā. 

Šādi mēs nodzīvojām piecus gadus, kamēr man tas šķīta neizturami, un es aizgāju.

Viņš izrādīja vēlmi atgriezties, bet es baidījos. Šādi baidoties, esmu viņu iegrūdusi citas sievietes rokās. 

Gadu dzīvojot atsevišķi, otras pusītes ir bijušas gan man, gan viņam. Bet vienmēr visus esmu  salīdzinājusi ar savu bijušo draugu. Kā arī vienmēr ar viņu meklēju kontaktus. 

Ir bijuši vairāki gadījumi, kad, braucot pie bērna, viņš palika pie manis. Un izrādīja vēlmi atgriezties, bet es no tā visa (no mūsu attiecībām) esmu baidījusies. Šādi baidoties, esmu viņu iegrūdusi citas sievietes rokās. 

Zinu tikai to, ka vēl jo projām, neraugoties uz to, ka ir pagājis gads, es viņu mīlu. Zinu arī, ka viņam ir jūtas pret mani. Esmu viņam piedāvājusi atgriezties ģimenē, bet atbilde ir – man jāpadomā. Un viņš visu laiku vilcinās. Zinu arī to, ka viņam ir tikpat ļoti bail, kā man. Mēs par to esam runājuši, kā arī apsprieduši visus mīnusus un plusus, kas ir bijuši mūsu attiecībās. 

Kā lai es panāku, lai mans bijušais atgrieztos pie mums ar meitiņu? Kā man rīkoties?