Mana mamma aizgāja pie cita vīrieša...
“Pirms gada nekas vēl neliecināja par to, ka mūsu laimīgā ģimene izjuks vienas dienas laikā,” savu stāstu iesāk Alīna (17, vārds mainīts).
Tētis pret mammu pacēla roku
“Pirms gada pārcēlāmies no šaurā dzīvokļa uz māju. Domāju, ka manai
ģimenei sācies jauns un laimīgs posms. Šķita, ka viss ir ideāli.
Arī par finansiālo stāvokli nevarēja sūdzēties, vecāki man deva
pietiekami daudz naudas, lai es varētu iet uz kino, spēlēt
boulingu, apmeklēt dažādus pasākumus. Baudot vecāku labvēlību,
nemaz nepamanīju, ka viņu mīlošajās attiecībās radusies plaisa.
Reiz, atnākot agrāk no skolas, dzirdēju, kā vecāki savā istabā
strīdas. Negribēju viņus traucēt – kam gan negadās sastrīdēties,
bet tad izdzirdēju, ka tētis apsaukā mammu lamuvārdos. Neizturēju
un gāju iekšā istabā. Kaut es nebūtu to darījusi! Nespēju noticēt
savām acīm – tētis bija pacēlis roku pret mammu. Viņas acs bija
zila un lūpa pārsista. Aizskrēju uz savu istabu un sāku histēriski
raudāt, jo kaut ko tādu no tēva nebiju gaidījusi, man bija no viņa
bail. Strīds apklusa, bet, ejot prom, tētis draudēja mammai, ka
viņa tik viegli netiks cauri sveikā.”
Baudot vecāku labvēlību, nemaz nepamanīju, ka viņu mīlošajās attiecībās radusies plaisa. Reiz, atnākot agrāk no skolas, dzirdēju, kā vecāki savā istabā strīdas.
Tētis aizveda prom brāļus
“Tovakar neko nesapratu, likās, ka tētis pie visa vainīgs. Mamma
ieslēdzās savā istabā un ar mani nerunāja, teica, ka viņai vajag
nedaudz laika un tad viņa izstāstīs visu, kas noticis. Vakarpusē
tētim vajadzēja atvest mazos brāļus no bērnudārza, bet viņu vēl
nebija. Jautāju mammai, kur viņi ir, uz ko saņēmu atbildi, ka
šovakar nepārnāks, jo ir pie omītes. Nevarēju saprast, ko darīt un
ko domāt. Vēl tikko māja bija pilna ar laimīgiem un smaidīgiem
cilvēkiem, bet tagad valdīja tāds tukšums un klusums. Zvanīju
omītei, lai noskaidrotu, kas notiek, bet pacēla tētis. Sāku kliegt,
ka viņš ir mežonis, nemīl mammu un ka es viņu vairs negribu redzēt.
Tobrīd neļāvu tēvam pateikt ne vārda. Vienīgi viņam izdevās
pateikt: diemžēl nekas vairs nebūs kā agrāk. Es noliku klausuli un
sapratu – nudien nekas vairs nebūs kā iepriekš. Kā gan es varu
cienīt tēti, kurš pacēla roku pret mammu? Centos nomierināties, bet
aizmigt, protams, nevarēju, jo visi dienas notikumi zibsnīja acu
priekšā.”
Mammas jaunā mīlestība
“Nākamajā dienā sadūšojos pajautāt mammai, kas noticis. Kad saņēmu
atbildi, nobālēju. Mani vecāki šķiras. Nespēju tam noticēt, jo
mamma ar tēti taču mīlēja viens otru, kā tas varēja notikt? Mamma
pateica tētim, ka vairs nemīl viņu un viņas dzīvē ir cits vīrietis.
Piedāvāja draudzīgi šķirties un sākt katram savu dzīvi, bet tētis
to nespēja pieņemt, tāpēc arī bija tāda impulsīva reakcija. Tobrīd
sapratu, ka esmu velti tētim metusies virsū ar apvainojumiem, jo,
iedziļinoties situācijā, viņu sapratu. Mamma teica, ka runā ar mani
kā ar pieaugušu meiteni, kam jāsaprot esošā situācija, un
nevajadzētu viņai neko pārmest, jo, iespējams, kad paaugšos, man
arī tā gadīsies. Man bija žēl tēta. Vēlāk viņš man atvainojās par
savu rīcību un nožēloja, ka tā rīkojās, bet tobrīd jūtas pārņēma
saprātu.”
Mamma pateica tētim, ka vairs nemīl viņu un viņas dzīvē ir cits vīrietis.
Divas ģimenes
“Jāatzīst, smagi bija pirmo gadu, jo, kamēr vecāki nebija
izšķīrušies, strīdējās, nevarēja sadalīt īpašumus, arī mūs. Kad
beidzās tiesu darbi, kļuva mierīgāk. Tiesa nolēma, ka mamma paliks
dzīvot mājā un ar viņu kopā dzīvos mazie brāļi, bet es dzīvošu pie
tēta dzīvoklī, kurā dzīvojām, pirms ievācāmies mājā. Es pati
izteicu šādu vēlēšanos – dzīvot kopā ar tēti, jo ar viņu mums
vienmēr ir bijušas tuvākas attiecības. Protams, ar mammu un
mazajiem brāļiem regulāri tiekos. Kad tētis dodas komandējumos,
pāris dienu dzīvoju pie mammas, bet jāsaka – ar tēti dzīvot ir
labāk. Mēs saprotamies no pusvārda. Mamma ir vairāk aizņemta ar
mazo brāļu audzināšanu un savu jauno mīlestību. Jau esmu pie tā
pieradusi un uztveru to normāli, vienīgi mazie brāļi vēl īsti
nesaprot, kāpēc tētis vairs nenāk mājās, bet viņi bieži ciemojas
mūsu dzīvoklī. Tētis ar mammu tiekas ļoti reti, jo viņš vēl
joprojām pārdzīvo šķiršanos, turklāt viņam nav patīkami, ka mūsu
ģimenei celtajā mājā tagad dzīvo mammas jaunais draugs, tur
veidojas jauna ģimene, bet mēs par šo tematu cenšamies nerunāt.
Mammas jauno draugu esmu pieņēmusi, kur gan man likties, bet
kontaktējamies minimāli. Tomēr man ir savs tētis, kuru klausu un
kura padomos ieklausos. Protams, nav patīkami, ka mana ģimene ir
izjukusi un mamma ir kopā ar citu vīrieti, bet tajā pašā laikā
saprotu, ka to nevar ietekmēt, tā vienkārši notiek. Un zinu, ka
laiks sadziedēs rētas. Ar dusmām, asarām un aizvainojumiem nebūs
līdzēts. Vienkārši jāpieņem pašreizējā situācija un ļoti, ļoti
jāmīl savi vecāki neatkarīgi no tā, vai viņi ir kopā vai nav.”