Kad bērniņš vēl puncī un mīļotais pamet... Komentē psiholoģe

Minēto situāciju lūdzām komentēt un sniegt padomus izmisušajai sievietei Ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centra "Līna" psiholoģei Mārītei Bitei.

Sievietes dzīvē bērniņa pieteikšanās ir īpašs brīdis - par ko līdzīgi, kā par daudziem citiem dzīves notikumiem, sievietēm bieži ir fantāzijas, kā tas varētu būt, kā to vēlētos. Vairums sieviešu vēlmes pēc bērna ir saistītas ar attiecībām, kad bērniņa gaidīšana ir kopā ar partneri. Biežākās situācijas, kurās vīrieši mēdz atteikties uzņemties līdzatbildību par bērnu, ja sieviete palikusi stāvoklī gadījuma attiecību laikā, ļoti jaunu partneru attiecībās, kā arī attiecībās, kur vīrietis nav vēlējies bērnu. Lai gan situācijās, kad bērniņš ir pieteicies neplānoti, abi vecāki ir vienlīdz atbildīgi tikt ar to galā. Taču, diemžēl, ir vīrieši, kas to saredz tikai kā sievietes atbildību (viņi taču nav stāvoklī, un to veicina arī sabiedrības stereotipi par to, ka sieviete gaida bērnu, nevis pāris.

Paliekot vienai bērniņa gaidībās, sieviete piedzīvo krīzi, kurā viņai jātiek galā ar daudz smagām domām un jūtām, no kuriem galvenās ir saistītas ar:

- attiecību zaudējumu

Lai gan vīrietis ir pametis sievieti situācijā, kurā vairums nesaredzēs iemeslus sērām pēc attiecībām. Taču, iespējams, ka sieviete šajās attiecībās ir piedzīvojusi arī laimīgus brīžus, cerējusi uz kopīgu nākotni. Līdz ar to, neraugoties uz vīrieša nekrietno rīcību, sieviete var izjust ilgas un sēras pēc šīm attiecībām. 

- neplānotu grūtniecību

To vieglāk būs pieņemt sievietēm, kas jau faktiski bija nobriedušas bērniņam. Taču, ja sievietes dzīvē bērniņa ienākšanai nav labvēlīgi apstākļi  neņemot vērā, ka pametis partneris), tad tā var būt ļoti smaga izšķiršanās par bērniņa saglabāšanu. Sieviete var piedzīvot bailes par nākotni, par to, kā spēs rūpēties par bērniņu gan emocionāli, gan finansiāli. Sevis vainošana, dusmas par to, ka nav izsargājusies. Dusmas uz vīrieti, ka nav izsargājies. Sieviete var piedzīvot spēcīgas pretrunīgas emocijas - no vienas puses sāpīgas emocijas, bet no otras puses siltas, pozitīvas emocijas, kas saistītas ar gaidāmo mazuli. 

- attiecībām ar apkārtējiem

Kā sieviete tiek pieņemta savā ģimenē un radu vidū. Ja sieviete jūtas pazemota, ka pamesta viena gaidībās, tas viņai ir ļoti nozīmīgi vai viņa tiek pieņemta, vai noraidīta. Ja sievieti atbalsta un pieņem tuvinieki, tas var palīdzēt arī viņai pašai pieņemt notikušo, atgūt pašcieņu un palīdzēt sev.

- turpmākajām attiecībām ar vīrieti - bērna tēvu

Vai uzstāt uz juridisku bērna atzīšanu (paternitāti), risināt alimentu jautājumu pēc bērna piedzimšanas, vai vienai tikt ar visu galā un "izslēgt" vīrieti no savas dzīves. Bieži sievietes nerisina šos juridiskos atbildības jautājumus, jo nav pietiekami labi informētas , kā arī esot krīzē netic, ka viņām vispār kādas tiesības ir.

- attiecībām ar gaidāmo mazuli

Ļoti būtiski, kā sievietei veidojas attiecības ar gaidāmo mazuli - var būt sievietes, kam attiecību zaudējums ar gaidāmo bērna tēvu var radīt grūtības pieņemt gaidāmo mazuli. Tas var ietekmēt sievietes rūpes par grūtniecību kopumā (nerūpējas par veselīgu dzīvesveidu, neapmeklē ārstu, u.c).

Tā, kā pārdzīvojumus pavada virkne smagu emociju un jūtu - apjukums, bailes, dusmas, vainas sajūta, izmisums, bezcerība, sēras, tad tas, kā sieviete tiks galā ar jauno situāciju, ir saistīts ar spējām pieņemt un tikt galā ar smagajām emocijām. Tas var palīdzēt arī spēt pieņemt un izjust pozitīvas jūtas pret gaidāmo mazuli.

Nereti sievietes gaidību laikā noliedz un neļauj sev izdzīvot sāpīgas emocijas un jūtas, jo baidās, ka tas kaitēs mazulim. Taču sievietei noliedzot savas sāpīgās jūtas, nav iespēju just un dot gaidāmajam mazulim arī pozitīvas jūtas. Efektīvāk ir meklēt veidus, kā ļaut sev izdzīvot notikušo un attīstīt spēju arī sarežģītos apstākļos piedzīvot pozitīvas emocijas.

Sievietēm šajās situācijās bieži ir grūti uzticēties un meklēt palīdzību, taču citu cilvēku atbalsts ir īpaši svarīgs - gan tuvinieku, gan draugu. Bieži nozīmīgu atbalstu sieviete var saņemt no sievietēm, kas piedzīvojušas līdzīgu pieredzi, vai speciālos centros, kur sniedz profesionālu palīdzību (krīzes centri u.c.). Šie cilvēki var palīdzēt sievietei gan izrunāt smagās jūtas, tādejādi mazinot emocionālo spriedzi, sakārtojot domas rast risinājumus un jaunu skatījumu uz savu situāciju. Apkārtējie cilvēki var sniegt lielu atbalstu, attīstot pozitīvās jūtas pret mazuli un dot sievietei iespēju izjust kopā gaidīšanas prieku, ko nesniedz partneris. Atbalsta tīkla veidošana ir arī rūpes par laiku, kad sieviete būs jau ar mazuli - palīdzība, ko cilvēki var sniegt būs ļoti vajadzīga.

Sievietei šajā krīzē, iespējams, var palīdzēt pavisam praktiskas krīzes izdzīvošanas pamatlietas:

- ar jauno situāciju nav jātiek galā uzreiz, bet ir jādod laiks un jārūpējas par katras konkrētās dienas izdzīvošanu (kā es varu šodien sev palīdzēt, mazas konkrētas lietas lielo pārmaiņu padarīs saprotamāku un pārvaramāku);

- rūpes par savu fizisko ķermeni - pēc iespējas pieturēties pie gulēšanas un ēšanas režīma, lai gan bieži vien tas šķiet ļoti grūti, taču novārdzis ķermenis nepalīdzēs tikt galā ar grūtībām;

- kontaktēties ar cilvēkiem, lai gan var būt vēlme noslēgties;

- dot laiku atpūtai - pastaigas pie dabas, mūzikas klausīšanās, kas nomierina, dod iespējas atslēgties un atjaunoties;

- meklēt palīdzību lietās, ar ko netiec galā pati.