Dzīvesstāsts: Viņš izrādās precēts. Mani 3 gadus vazāja aiz deguna

Ar savu dzīvestāstu dalās topošā māmiņa Danija:

"Labdien! Varbūt šim atklātam rakstam nav nekādas vērtības, taču vēlos iegūt palīdzību, jo vienkārši nespēju dzīvot tālāk bez tās.

Pašreiz esmu 6.grūtniecības mēnesī. Pret bērna tēvu man nekad nav bijušas nekādas jūtas, vien patikšana, taču bērniņu ļoti vēlos un gaidu, bet par šo nav šis stāsts, diemžēl.

Man stāsts sākās pirms trim gadiem, kad vēl oficiāli nebiju šķīrusies ar savu bijušo vīru. Šad un tad ieklīdu kādā iepazīšanās portālā, tā nu sanāca, ka caur vienu no tiem iepazinos ar Jāni. Uzsākām saraksti, no pašas pirmās vēstules sapratu, ka tas ir mans cilvēks, bet, kad tikāmies klātienē, bija riktīgs sprādziens ķīmijas fabrikā.

Pēc pirmās tikšanās viņš mani atraidīja, teica, ka neesot vajadzīgās dzirksteles, ļoti pārdzīvoju, jo man šī bija mīlestība no pirmā acu skata. Ar viņa mammu arī atradu kopēju valodu jau pie pirmās tikšanās reizes. Tā nu pašķīrāmies, bet pēc kāda laika viņš uzradās atkal manā dzīvē, protams, nebiju viņu aizmirsusi, tādēļ ticēju viņa katram teiktajam vārdam.

...viņš atkal uzradās, atbrauca pamīlēties kārtējo reizi un atkal es paliku stāvoklī, protams, kārtējais aborts.Tikai šoreiz arī es biju maita...

 

Rudens beigās tika norunāts, ka dzīvosim kopā, un es pārcelšos pie viņa uz Brocēniem. Vēl tagad skaudri atmiņā palicis šis 4.oktobra vakars, kad es atteicos no dzīvokļa savā pilsētā un sēdēju līdz pusē trijiem naktī uz savas mājas lieveņa, gaidot, kad viņš man ieradīsies pakaļ. Tā nenotika, tika pielietoti atkal kārtējie meli, kāpēc viņš nevarēja atbraukt pakaļ. Protams, piedevu. 12.oktobra vakarā biju ieradusies Saldū, kur viņš noīrēja mums istabu viesnīcā. Daudz draņķības, protams, lai mēs ar Jāni nebūtu kopā, sastrādāja arī mans bijušais vīrs ar savu radu saimi.

Pēc šīs nakts sapratu, ka esmu stāvoklī. Protams, atkal bijām pašķīrušies, tāpēc izlēmu veikt abortu. Domāju, viss pietiek, nelaidīšu es viņu vairs savā dzīvē, bet atkal un atkal viņš uzradās ar saviem skaistajiem solījumiem un es viņam noticēju.

Strādāju es Valmierā, tad jau dzīvoju savos laukos un biju oficiāli šķirta, kad atkal Jānis uzradās. Atkal kārtējie solījumi, ka mēs būsim kopā, ka viņš pārvāksies pie manis uz Valmieru, es pat viņam darbu sameklēju caur māsas toreizējo puisi, bet kārtējo reizi tiku atstāta vien ar tukšajiem solījumiem. Šoreiz nervi galīgi sašķobījās - 0,7 l degvīna un drosme uzlīst uz loga palodzes, kur no 5.stāva augstuma vien pretim lūkojās asfalts. Labi, ka ar māsu mums ciešas saites, un viņa dzīvoja netālu, mani izglāba.

Pārcēlos uz Rīgu, kur tiešām izgāju ellei cauri, viņš atkal uzradās, atbrauca pamīlēties kārtējo reizi un atkal es paliku stāvoklī, protams, kārtējais aborts.Tikai šoreiz arī es biju maita, rakstīju, ka gaidu viņa bērnu, kaut gan sen no tā biju atbrīvojusies, gribēju, lai arī viņam sāp, ka nelaižu viņu manā un bērna dzīvē, jo zināju, cik ļoti viņš vēlas savus.

Tā nu mana mūža lielā mīlestība atkal uzradās, kad paziņoju, ka esmu stāvoklī un gatavojos kļūt par vientuļo mammu.

Kārtējais krahs un es atkal viena, savu tagadējā gaidāmā bērniņa tēvu zinu jau no skolas laikiem, tāpēc ātri sakontaktējāmies, kad atgriezos uz dzīvi laukos. Pēc abortiem zināju, ka nevaru būt mamma, taču mazais brīnumiņš pieteicās pēc pirmās nakts, bet, kā izrādījās, atkal vērtēju vīrieti pēc Jāņa skalas un sapratu, ka nav mans tips. Un izrādījās, puisis tiešām nav gatavs ģimenes dzīvei.

Tā nu mana mūža lielā mīlestība atkal uzradās, kad paziņoju, ka esmu stāvoklī un gatavojos kļūt par vientuļo mammu. Izskanēja kārtējie solījumi, ka būsim kopā, viņš mazajam būšot tētis un nevienam neesot jāzinot, ka viņš nav. Protams, uzķēros uz viņa āķa, taču mazliet tomēr sapratu, ka kārtējā teātra izrāde no viņa puses.

Un izrādās, ka man ir taisnība caur draugiem.lv (pats viņš šajā saitā nav) uzzināju, ka viņš ir precēts vīrietis, kas visus šos trīs gadus ir atklāti par mani un manām jūtām ņirgājies.

Esmu sapratusi vienu, ja nebūtu mana gaidāmā bērniņa, mani nekas šeit neturētu. Jūtos tiešām draņķīgi, jo nezinu, kā dzīvot tālāk. Jā, es saprotu, ka man tagad jādomā vienīgi par manu dēliņu, bet iekšēji es esmu mirusi, ka šis cilvēks savu dzīvi perfekti sakārtojis, bet man to nav ļāvis, jo vienmēr uzradās, lai es viņu neaizmirstu. Nesaprotu viņa morāli un priekš kam viņam bija viss šis nepieciešams, ja viņam nebiju vajadzīga.".