Kā situāciju atrisināt, ja māte neļauj tētim tikties ar bērnu

Te klasisks jaunā tēta jautājums: “Ko man darīt? Draudzene grib šķirties. Mums ir 10 mēnešus veca meitiņa, un draudzene atļauj satikties tikai viņas klātbūtnē. Viņa drīkst tā darīt?”

Ja skatāmies no likuma viedokļa, draudzene vienpersoniski nevar izvirzīt noteikumus un prasības, kad un kā bērna tētim tikties ar meitu. Rakstā “Mammas "privatizē" bērnus. Kādas ir tēta tiesības” juriste jau uzsvērusi: “Civillikums nosaka, ka kopā dzīvojoši vecāki aizgādību pār bērnu īsteno kopīgi. Tieši tāpat tas notiek arī tad, ja vecāki dzīvo šķirti – vecāku kopīga aizgādība turpinās.” Klasiski – ja vecāki paši netiek galā, parasti domstarpības izšķir bāriņtiesa vai tiesa. Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas tikai tad, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība. Kamēr šādas vecāku vienošanās vai tiesas lēmuma nav, aizgādību nevar uzskatīt par atsevišķu. Tas nozīmē tikai vienu – mamma nevar paziņot, ka tēvam nav tiesības tikties ar bērnu.

Pieredze rāda, ka gadījumu, kad vecāki paši nespēj vienoties, ir ļoti daudz. Tātad, šādi gadījumi visbiežāk nonāk tiesā, kas nosaka saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību. Tiesu process mēdz būt ilgs, dārgs un formāls. Un bieži tendenciozi tiesas nostājas mammas pusē. Tomēr jārēķinās, ka tiesas lēmums ne vienmēr būs labākais risinājums, īpaši bērniem, jo tiesa strīdu risina vadoties pēc likuma, bet neņem vērā jūtas, sajūtas un emocijas. Tāpēc Latvijā pamazām aktuāla kļūst mediācija kā konfliktu risināšanas paņēmiens (kā zināms, Mediācijas likums jau ir stājies spēkā). 

Vai bērniņa mamma drīkst neļaut tētim tikties ar 10 mēnešus veco meitiņu? Nedrīkst. Bet fakts vien, ka likums to pasaka, nemaina situāciju.

Kāpēc? Mediācijas procesa 4 ieguvumi

Mazina emocionālo spriedzi. Mēs katrs esam nonākuši konfliktsituācijā, kad ļoti gribas patiesības deķīti raut uz savu pusi. Un stāsts nav par patiesību bet par spēcīgām emocijām, ko izjūt abi partneri šķiršanās gadījumā – bēdas, dusmas, nicinājumu, riebumu, bailes, kaunu un pat vainas sajūtu. Automātiskā reakcija ir aizstāvēties un pasargāt sevi. Nereti tiek izmantots princips, ka uzbrukums ir labākā aizsardzība. Mediācijas procesa laikā gan tētim, gan mammai tiek radīta iespēja paust savas sajūtas, tādējādi mazinot to ietekmi uz komunikāciju. Un tad jau līdz iespējai vienoties par visiem pieņemamu risinājumu vairs nav tālu. 

Ļauj pilnībā izteikties. Vai nav bijis tā, ka abi kliedz, mēģina pārliecināt par savu taisnību, bet patiesībā neviens nedzird? Un pēc tam ir vilšanās sajūta, ka esi palicis viens ar savu taisnību. Bet mediācijās procesā liela loma atvēlēta tam, lai abām iesaistītajām pusēm būs iespēja izteikties. Mediācijas procesu regulē zinām “rāmis” jeb kārtība. Sesijām ir noteikts ilgums, ir jāievēro zināmi noteikumi, par ko vienojas mediācijas procesa sākumā, tomēr abiem būs gana daudz laika, lai izstāstītu savu stāstu, savu redzējumu. Un te ir svarīgi atcerēties, ka mediācija ir  konfidenciāls process – tātad, viss runātais paliks starp pašiem. 

Nemeklē vainīgos. Mediācijas process ir kompromisu meklēšana nevis vainīgā noteikšana. Iesaistītās puses izstāsta, kāpēc vispār piekritušas piedalīties mediācijā, ko vēlas sasniegt šajā procesā. Būsiet pārsteigti secinot, cilvēku vēlmes vienā un tai paša jautājumā mēdz atšķirties, līdz ar to vienošanos panākt nemaz nav tik sarežģīti. Un mediācijas process uz konfliktu raugās tieši tā – katram ir savas intereses, vajadzības un gaidas, un galvenais uzdevums – atrast balansu starp konfliktā iesaistītajiem. 

Un svarīgākais – mediācijā ņem vērā visu iesaistīto personu vajadzības. Sarunu sākums, visticamāk, būs grūts emociju dēļ. Tomēr visbiežāk mediācijas process beidzas ar kompromisu – risinājumu, kas pieņemams abām pusēm un, protams, bērnam. Vīrieša jautājumā var lasīt, ka bērniņa mamma viņam neļauj bez savas klātbūtnes tikties ar mazuli. Tomēr, visticamāk, viņa saprot, ka bērna dzīvē tētim ir liela nozīme. Šobrīd sieviete jūtas ļoti sāpināta, un bērns ir svarīgākais, kas abus vieno. Tāpēc kļūst pat ideālo ieroci. Bet tas nenozīmē, ka mamma vēlas darīt pāri savam bērnam. 

Atgriežoties pie tēta jautājuma

Vai bērniņa mamma drīkst neļaut tētim tikties ar 10 mēnešus veco meitiņu? Nedrīkst. Bet fakts vien, ka likums to pasaka, nemaina situāciju. Nenoliedzami, draudzene šobrīd izmanto situāciju, lai izrādītu varu, atriebtos un darītu pāri pēc pilnas programmas. Meitiņas tētim ir iespēja iesniegt pieteikumu tiesā par saskarsmes tiesību noteikšanu. Tomēr tas būs sāpīgs ceļš gan pašiem vecākiem, gan arī mazajai meitiņai, kurai ir nepieciešamu abu vecāku gādība un mīlestība. Turklāt – lai kādu lēmumu pieņemtu tiesa, dziļākajā būtībā konflikts netiks atrisināts. Vislabāk, ja vecākiem būtu iespēja vienoties (vai nu pašiem, vai ar kāda mediatora starpniecību), kāda būs tālākā dzīve un sadzīve. 

Autore: mediatore, mammamuntetiem.lv redaktore Audra Šauere