Negribu, ka bērns tiekas ar bijušā vīra jauno draudzeni. Kā to panākt?
Redakcijā saņēmām kādas jaunas sievietes jautājumu, kā rītoties, ja vīrs aizgājis no ģimenes un saticis citu sievieti, ar kuru dzīvo kopā. Pēc pārsi mēnešiem vīrietis pieprasīja oficiāli šķirt laulību. Jaunā draudzene neļauj vīrietim maksāt bērniem uzturlīdzekļus, liedz ar viņiem netikties, bērni nedrīkst tēvam zvanīt tad, kad vīrietis ar draudzeni ir kopā. Tēvs bērniem rāda draudzene fotogrāfiju un stāsta, cik ļoti to mīl. Jautājums ir, vai ir iespējams panākt, ka bērni nesatiek tēva jauno draudzeni.
Lūdzām situāciju komentēt zvērinātai advokātei Inesei Cinītei un psiholoģei, gešttaltterapeitei Danai Lukaševičai.
Advokāte norāda, ka sniegtā atbilde ir informatīva, jo lai sniegtu
pilnvērtīgu konsultāciju, nepieciešams izpētīt lietas materiālus.
Atbildot uz aprakstīto situāciju, jānorāda, ka bērnam
ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar
jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Savukārt vecākiem ir ne
tikai tiesības, bet arī pienākums uzturēt personiskas attiecības ar
bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir nedzīvo kopā
ar vienu no vecākiem. Ja vecāki nevar vienoties, tad strīda
gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka
tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. Līdz ar ko situācijā, kad
bērna vecāki nevar vienoties par saskarsmes kārtību, strīds
izšķirams tiesā. Izskatot prasījumu, tiesa prioritāri vērtēs bērna
intereses, tai skaitā jautājumos par bērna dzīvesvietas noteikšanu,
saskarsmes tiesību noteikšanu (ierobežošanu) ar šķirti dzīvojošo
vecāku. „Bērna labākās intereses” ir elastīgs jēdziens un šīs
intereses konstatējamas katrā konkrētā situācijā. Normatīvie akti
neuzskaita kritērijus, kā bērna intereses būtu izmērāmas (piemēram,
par bērna labāko interešu kritērijiem bērnu dzīvesvietas
noteikšanai nevar atzīt vecāku dzimumu, mantisko vai sociālo
stāvokli), jo katra situācija ir individuāla.
Nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, vai arī viņu tikšanās laiku. Tiesa saskarsmes tiesības var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, var noteikt, ka saskarsmi ar bērnu var realizēt tikai trešās personas klātbūtnē vai noteiktā vietā, ciktāl tas atbilst bērna interesēm. No aprakstītās situācijas arī izriet, ka bērna tēvs neapgādā bērnus, kas nav nepieļaujams. Pienākums apgādāt bērnu gulstas uz abiem vecākiem izriet no Civillikuma 179.panta, līdz ar ko tajā noteiktais vecāku pienākums bērnus apgādāt ir absolūts, beznosacījuma vecāku pienākums.
Tiesa saskarsmes tiesības var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, var noteikt, ka saskarsmi ar bērnu var realizēt tikai trešās personas klātbūtnē vai noteiktā vietā, ciktāl tas atbilst bērna interesēm.
Savukārt psiholoģe Dana Lukaševiča skaidro situāciju no emocionālās
puses. "Jaunā sieviete bērnu tēvu var ietekmēt tikai no
psiholoģiskās puses, nevis juridiski. Jums iesaku šajā brīdī runāt,
cenšoties nodibināt kontaktu ar vīru, kas viennozīmigi ir
svarīgi, lai tālāk konstruktīvi varat risināt jautājumus, kas
attiecas uz bērniem un šķiršanās procesu.
Neraugoties uz to, kādas būs šķirtā pāra attiecības turpmāk, bērni
gribēs tikties ar tēti. It sevišķi pēc tik pēkšņās šķiršanās.
Bērniem ir vajadzīgs laiks, lai pieņemtu jauno situāciju,
izprastu notiekošo utt. Bērniem nevajadzētu liegt
tikties ar tēti, bet jārunā ar vīru, lai vienotos, ka bērniem ir
iespēja tikties ar tēvu divatā. Ir ļoti svarīgi runāt ar bērniem,
pievērst uzmanību viņu emocionālajiem pārdzīvojumiem šajā dzīves
posmā."
Savukārt, lai sievietei būtu vieglāk rast kompromisu ar vīru, psiholoģe iesaka vērsties pie kāda speciālista, lai varētu izrunāt savu aizvainojumu, risināt ar pašvērtību saistītus jautājumus un iegūt atbalstu krīzes situācijā.