Uzturlīdzekļu nemaksātājus ietekmētu nevis vārdu publiskošana, bet ierobežojumi izbraukt no valsts, saņemt kredītu

Ar šā gada 1. jūliju valstī paredzēts sākt publiskot to cilvēku vārdus, kuri nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem. Piemēram, Jelgavā lielākais uzturlīdzekļu parādnieks alimentus saviem bērniem nav samaksājis 22061 eiro, kas par saviem bērniem nav rūpējies jau kopš 2005. gada, kad viņa vietā bērniem uzturlīdzekļus sāka maksāt valsts. Iespaidīgais parāds uzkrājies desmit gadu laikā, nenodrošinot finansiālu atbalstu saviem četriem nepilngadīgajiem bērniem. Šobrīd viņam būtu jāmaksā alimenti vēl par vienu bērnu, jo pārējie, tēva neaprūpēti, jau paspējuši izaugt. Taču uzkrātais parāds nekur nepazudīs – kamēr vien vīrietis savas saistības neizpildīs, viņu vajās tiesu izpildītāji un pie pirmās iespējas ieturēs naudu no viņa ienākumiem.
 

Valstij alimentu nemaksātāji parādā 22,2 miljonus eiro
2003. gadā Latvijā 11 400 nepilngadīgi bērni nesaņēma no vecākiem uzturlīdzekļus pietiekamā apmērā. Lai uzlabotu šo situāciju un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas uzturēt savus bērnus visiem vecākiem, tolaik Bērnu un ģimenes lietu ministrija sāka normatīvo aktu izstrādi Uzturlīdzekļu garantiju fonda izveidošanai. Jau 2004. gada augustā savu darbību sāka Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija (UGFA), garantējot minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērniem, kurus apgādā tikai viens no vecākiem.

Šā gada janvārī UGFA uzturlīdzekļus jau maksāja 28 633 parādnieku vietā. Katru mēnesi valsts spiesta šo cilvēku vietā samaksāt ap diviem miljoniem eiro, vēlāk no viņiem piedzīt izdodas labi ja desmito daļu jeb 200000 eiro mēnesī, saka UGFA Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Sparāne. Tāpēc likumsakarīgi, ka mēnesi no mēneša un gadu no gada parāds valstij tikai aug, nu jau sasniedzot 22,2 miljonus eiro. Tieši tāpēc valsts meklē veidus, kā piespiest alimentu nemaksātājiem pildīt savas saistības, cerot, ka viņu vārdu publiskošana varētu sekmēt parāda apmaksu.
 

«Jūs no manis neko nedabūsiet»
Tiesu izpildītāji, kas tieši strādā ar alimentu nemaksātājiem, cenšoties atgūt līdzekļus, ko valsts samaksājusi bērniem viņu vietā, atzīst, ka šobrīd no visām piedziņas lietām labi ja desmitā daļa ir «iekustināmas». «Man nekā nav, jūs no manis neko nedabūsiet,» tāda esot nemaksātāju biežākā atbilde tiesu izpildītājam. «Nāk bijusī sieva un stāsta, cik labi dzīvo viņas bijušais ar jauno sievu – ir māja, laba mašīna, bērns no otrās laulības ir aprūpēts, bet bērns ar bijušo sievu viņam pat neeksistē, un alimentus viņš nemaksā. Kad šis pats vīrietis ierodas pie mums un stāsta, ka mēs no viņa neko nedabūsim, jo viņam nekā nav, tad nelīdz jautājumi par glauno mašīnu, ar ko viņš pie mums atbraucis. Mēs jau zinām atbildi – tā esot jaunās sievas,» atklājot ierastās sarunas ar parādniekiem, saka Jelgavas tiesu izpildītāja Indra Andrejeva.

 «Man nekā nav, jūs no manis neko nedabūsiet,» tāda esot nemaksātāju biežākā atbilde tiesu izpildītājam. 

Arī Jelgavas tiesu izpildītāja Agnese Celherte uzsver, ka parādu piedzīšanai nepalīdz bijušo sievu stāsti un kaimiņu redzētais. «Tas ir no sērijas «viena tante teica», bet mums kā tiesu izpildītājiem ir vajadzīgi oficiāli ienākumi, pret kuriem varam vērst piedziņu. Ja darba nav, īpašumu nav, mantots arī nav nekas, tad arī piedzīt nav no kā.»

Nemaksātāji neesot ar pliku roku ņemami – viņi labi pārzina likumus, zina, kad un no kā viņiem var atvilkt parādu. «Viņi skrupulozi seko līdzi likumu izmaiņām, un mēs jau zinām – ja tiek paaugstināts ienākumu līmenis, no kura var sākt ieturēt parādu, kā likums, lielākajai daļai ienākumi būs tieši šī limita apmērā. Vai arī cilvēks ilgstoši nav strādājis, atradis darbu, un mēs nekavējoties reaģējam, sūtām pieprasījumu darbavietai – varbūt mēnesi vai divus kaut ko piedzīt izdodas, bet pēc tam uzreiz viņš darba attiecības pārtrauc,» alimentu nemaksāšanas shēmas stāsta I.Andrejeva.

 

Tu ierieb savam bērnam, ne viņa mātei
«Man pašam nav ko ēst,» saka alimentu nemaksātāji, bet par to, ka ēst nav ko paša bērnam, viņi uztraucas maz. «Ir jāpiekrīt, ka nereti alimentu nemaksāšana ir spīts un princips attiecībā pret bijušo partneri: viņa no manis neko nedabūs! Bet tad mēs mēģinām cilvēkam likt saprast, ka viņš jau šādi neieriebj savai bijušajai, bet gan pats savam bērnam… Reti, bet tas var nostrādāt, jo gadās, ka cilvēks pēc izjukušajām attiecībām ir tik naidīgi noskaņots pret bijušo sievu, ka par bērnu aizmirst... Ja izdodas panākt, ka viņš uz lietām paskatās no cita redzespunkta, tas var dot rezultātu,» saka A.Celherte.

 

Nav tā, ka tikai vīrieši nemaksā alimentus
Šķiet, sabiedrībā ir iesakņojies stereotips, ka tas ir vīrietis, kurš nerūpējas par saviem bērniem, nemaksā alimentus, taču tas neatbilst patiesībai. Mūsu valstī uzturlīdzekļus saviem bērniem nemaksā kā vīrieši, tā sievietes, protams, viņas ir mazākumā. Kā atzīst tiesu izpildītāji, tad visbiežāk tās ir sievietes, kuras, vienkārši runājot, nogājušas no ceļa – dažādas atkarības vai pat cietumsods. Otra kategorija esot sievietes, kuras devušās peļņā uz ārzemēm un tur arī palikušas – nodibinājušas jaunu ģimeni, bet par Jelgavā palikušo vīru un bērniem aizmirsušas.

Mūsu valstī uzturlīdzekļus saviem bērniem nemaksā kā vīrieši, tā sievietes, protams, viņas ir mazākumā. 

Izbraukšana uz ārzemēm ir diezgan izplatīts alimentu nemaksāšanas iemesls: mūs jau neatradīs, domā parādnieks. Taču tik vienkārši nav – jā, process esot garāks, bet piedzīt alimentus no oficiāli nodarbināta cilvēka ārzemēs šobrīd jau ir reāli.
 

Nebaidās pat no krimināllietas
Galējais solis, kas tiek paredzēts par ļaunprātīgu alimentu nemaksāšanu, ir krimināllietas ierosināšana, kas var būtiski sabojāt cilvēka dzīvi. Taču, kā atzīst tiesu izpildītāji, pat tas neesot pietiekams bieds nemaksātājiem. «Ja cilvēkam jau ir savas shēmas un viņš ļaunprātīgi izvairās no maksāšanas, tad viņam ir arī labi advokāti, kas sniegs padomu, kā līdz krimināllietai nenonākt. Lai gan valstī ir notiesājoši spriedumi par uzturlīdzekļu nemaksāšanu, tik un tā par to uztraucas tikai retais alimentu nemaksātājs,» atzīst I.Andrejeva, piebilstot: lai ierosinātu krimināllietu, tas jādara iesniedzēja pusei, bet, tā kā šobrīd valsts nemaksātāja vietā maksā alimentus, tad iesniedzēja pusei esot pamaz motivācijas uzsākt jaunus un ilgstošus tiesu darbus.
 

Daži nobīstas no vārda publiskošanas
Jelgavas tiesu izpildītāji neviennozīmīgi vērtē jauno likuma normu publiskot alimentu nemaksātāju vārdus. Piemēram, A.Celherte atzīst, ka pagaidām nejūt nekādu aktivitāti no parādniekiem un nedomā, ka tā tuvākajā laikā varētu parādīties. Savukārt I.Andrejevas praksē gan kaut mazliet, bet sarosīšanās esot jūtama. «Mēnesī atnāk vismaz divi ilgstoši uzturlīdzekļu nemaksātāji, kuri paši pēkšņi – ne no šā, ne no tā – pēc tik ilgu gadu klusēšanas ir gatavi kaut daļēji, bet sākt atmaksāt parādu. Citu izskaidrojumu kā bailes no datu publiskošanas te grūti atrast. Galvenais, ka starp viņiem ir tādi, kuriem visu šo laiku nav bijuši ne ienākumi, ne īpašumi, ne mantojums, tagad arī nav, bet nez no kurienes tā nauda uzrodas, un viņi sāk maksāt,» stāsta tiesu izpildītājas praksē. Pagājušajā nedēļā pie viņiem ieradies pat kāds parādnieks, kurš nav nomaksājis alimentus 11500 eiro apmērā.

Efektīvāk par vārdu publiskošanu nostrādātu ierobežojumi saņemt kredītus, izbraukt no valsts, varbūt liegums autovadītāja apliecībai.

Tiesu izpildītāji gan spriež, ka, iespējams, parādniekus vajadzētu ietekmēt arī ar citiem veidiem, kas viņiem varētu būt būtiski. «Protams, tie ir tikai mani pieņēmumi, bet, iespējams, efektīvāk par vārdu publiskošanu nostrādātu ierobežojumi saņemt kredītus, izbraukt no valsts, varbūt liegums autovadītāja apliecībai – tās būtu viņu brīvību ierobežojošas lietas, kas varētu darboties labāk,» spriež A.Celherte.

 

Kredītu liegumu varētu izskatīt
Jau pagājušajā gadā tā brīža tieslietu ministre Baiba Broka aicināja aktualizēt iespēju kredītkompānijām neizsniegt aizdevumu personām, kas valstij ir parādā par uzturlīdzekļu nemaksāšanu. Tieslietu ministrijas pārstāvis Andris Vitenburgs atzīst, ka ar šo gadu nebanku kreditētājiem jau ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no valsts informācijas sistēmas Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra. Tiesības ir, bet pagaidām nebanku kreditētāji diemžēl tās neizmanto. Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas, kas pārstāv tādus zīmolus kā SMScredit.lv, VivusLV, OpenCredit, Ondo.lv un citus, pārstāve Elīna Dobulāne atzīst, ka asociācijai šobrīd nav vienotas politikas attiecībā uz klientiem alimentu nemaksātājiem. «Taču mēs esam gatavi sarunām – ja valsts redz šādu problēmu, mēs esam gatavi iesaistīties un ieviest ierobežojumus kredītņēmējiem alimentu nemaksātājiem.» Ja kreditētāji būtu pretimnākošāki, tas būtu vēl viens veids, kā ietekmēt alimentu nemaksātājus, ierobežojot viņu iespējas.

Kā var pieteikties uzturlīdzekļu saņemšanai?

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija informē, ka ir iespējami vairāki veidi, kā persona var pieteikties uzturlīdzekļu saņemšanai:

• izmantojot portālā www.latvija.lv pieejamo e-pakalpojumu «Pieteikšanās uzturlīdzekļu saņemšanai». Šī pakalpojuma izmantošana ir iespējama, izmantojot internetbankas pieejas datus (šobrīd atbalsts nodrošināts no šādām bankām: «Swedbank», «SEB banka», «Citadele», «Norvikbanka», «Nordea» un «DnB»), kas dod iespēju personai elektroniski aizpildīt iesnieguma veidlapu un to nosūtīt Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai;
   
• nosūtīt iesniegumu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai pa pastu uz adresi: Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Pulkveža Brieža iela 15, Rīga, LV-1010;
   
• iesniegt uzturlīdzekļu izmaksas iesniegumu klātienē Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā. Iesniegumu var iesniegt katru darba dienu no pulksten 8.30 līdz 17, savukārt pirmdienās un trešdienās no pulksten 8.30 līdz 19.
   

Lai konstatētu uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību, paliek spēkā līdzšinējā kārtība: personai tiesā jāizņem izpildu raksts, jāiesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam un jālūdz sagatavot izziņa Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai. Minēto izziņu zvērināts tiesu izpildītājs pats nosūtīs Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai.

Tiesas nolēmums, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par uzturlīdzekļu izmaksu, personai vairs nav jāiesniedz, bet to Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija iegūst elektroniski no Tiesu informatīvās sistēmas, izņemot atsevišķus gadījumus, piemēram, ja ir ārvalsts tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu.

 

Izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs no šā gada 1. janvāra
No Uzturlīdzekļu garantiju fonda ar šā gada 1. janvāri uzturlīdzekļi tiek izmaksāti: 90 eiro apmērā par bērnu līdz 7 gadu vecumam un 108 eiro apmērā bērniem no 7 līdz 18 gadu vecumam. Tas ir tādā gadījumā, ja tiesas nolēmumā ir noteikts minimālais uzturlīdzekļu apmērs, tas ir, 25 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas bērnam līdz 7 gadu vecumam un 30 procentu apmērā bērnam no 7 līdz 18 gadu vecumam. Ja tiesas nolēmumā noteiktais apmērs ir mazāks nekā noteicis Ministru kabinets, uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiek izmaksāti tādā apmērā, kāds noteikts tiesas nolēmumā, savukārt, ja tiesas nolēmumā noteiktais apmērs ir lielāks nekā noteicis Ministru kabinets, uzturlīdzekļi tiks izmaksāti ne lielākā apmērā, kā noteicis Ministru kabinets.

Kā publiskos parādnieku vārdus?
Pieņemtie grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā paredz izveidot publiski pieejamu datu bāzi, kurā tiktu ietverti uzturlīdzekļu nemaksātāji – Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) parādnieki.

Ar šā gada jūliju UGFA mājas lapā, ja tam piekritīs iesniedzējs un parādnieks nebūs atzīts par invalīdu vai nebūs ilgstošā attaisnotā darbnespējā, publiskos ziņas par parādnieku, minot tā vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu.

Dati netiks publiskoti, ja UGFA būs saņēmusi no valsts vai pašvaldību iestādēm informāciju, ka attiecīgo ziņu publiskošana var kaitēt bērna interesēm.

Autore: Kristīne Langenfelde
Pilnu rakstu lasiet portālā "Jelgavas Vēstnesis"