Alimentu nemaksātāju sarakstā iekļautais Kārlis: "Kāpēc man tai s*čkai vēl dot naudu?"
Uzturlīdzekļu nemaksātāji Latvijā šobrīd ir teju 30 tūkstoši, un katru gadu valsts tērē miljonus, maksājot vientuļajam vecākam par bērna uzturēšanu, ja to nedara viņa bioloģiskais vecāks, kurš mazo neaudzina. Apmēram 1800 personas vakar tika publiskotas internetā jebkuram pieejamā sarakstā. Saruna ar kādu vīriešieti, kura uzvārds bija šajā "grēcinieku listē". Kārlis uzskata, ka šāda rīcība ir bijušās sievietes "filigrāna atriebība".
Kārlis (vārds mainīts) atzīst, ka jau pusgadu ticis terorizēts
ar draudiem, ka "tavs lopa vārds būs uz katra stūra", stāsta
vīrietis, kurš jau piecus gadus ikdienā neaudzina dēlu. Dēlam
šobrīd ir 8 gadi. Kārlis ar bērna mammu nekad nav bijuši
precējušies, un viņš no ģimenes aizgāja, kad dēlam bija trīs
gadi.
Tagad, atrodot savu uzvārdu alimentu nemaksātāju sarakstā, Kārlis
ir sašutis: nu, kā tad tā? Māte gan fiziski nav redzējusi
nevienu banknoti, jo Kārlis, kā stāsta pats, daudz strādā, raujas
pa divi deviņi. Līdzīgi kā liela daļa iedzīvotāju, arī viņš daļu
algas, faktiski minimālo algu, saņem oficiāli, pārējo - aploksē.
Plus vēl haltūras, kas praktiski veido vislielāko Kārļa ienākumu
daļu.
Viņš pats atzīst, ka nav nabadzīgs, un tieši tāpēc "es principā
uzturu mazo," teic Kārlis. Tēvs uzskata, ka viņa bijusī draudzene,
bērna māte, alimentu parādnieku sarakstā caur gruntīgu birokrātijas
aparātu Kārli iekļāvusi "tīri aiz sterviska rakstura". Proti, viņai
vienkārši griboties naudu, fizisku naudu, rokā paņemamas banknotes,
ko dāma iztērēšot savām vajadzībām. "Viņa tāda bijusi vienmēr. Man,
man, tikai man... ļoti naudaskāra un merkantila sieviete," par sava
dēla māti stāsta Kārlis, kurš savam bērnam nodrošinot visu, ko vien
spēj.
"Jā, mēs neesam kopā ar viņa mammu, bet dēlu es uzturu, pērku
mantas un nedomāju, ka man būtu pienākums ik mēnesi pārskaitīt tai
s*čkai simtus eiro". Valsts priekšā no Kārļa pat īsti nav, ko
piedzīt. Kārlis savu lolojumu satiek aptuveni reizi divās nedēļās,
ir tā sauktais 'brīvdienu tētis'. Viņš pats jau labu laiku ir kopā
ar citu sievieti, un abu kopējā dzīvoklī ir vieta arī bērnam no
iepriekšējām attiecībām. "Ja es savam puikam nopērku gan vasaras
"krokšus", gan ziemas jaku, gan jaunu mugursomu skolai, gan
apmaksāju nometnes, gan iedodu naudu viņam pašam viņa tēriņiem, vai
man tiešām būtu jāskaita bijušajai uzturnauda?"
Kārlis uzskata, ka savu tēva pienākumu veic ja ne lieliski, tad
vismaz tik labi, cik iespējams. Attiecības ar bērna māti ir ļoti
saspīlētas jau kopš šķiršanās brīža, un Kārlis prāto, ka "terors"
no viņas nebeigsies. Nule publicētais alimentu nemaksātāju saraksts
šai sievietei esot kā malks svaiga ūdens, lai atkal sāktu Kārli
"presēt". Viņš pat ir pārliecināts, ka māte ļauj dēlu satikt tikai
tāpēc, ka tas būs atvieglojums viņai tīri materiālā ziņā, - nebūs
jātērējas. Nomaksās visu prasīto, bet bail, ka būs par maz.
Nule publiskotajā sarakstā nonākuši tikai to cilvēku vārdi, kurus
publiskot atļāvušas (vai, precīzāk, lūgušas) tās personas, kuru
apgādībā ir bērns, kas nesaņem pienācīgu materiālo atbalstu. Kā
noskaidrojies no līdz šim pieejamās informācijas, lielākā daļa
uzturlīdzekļu nemaksātāju ir vīrieši darbspējīgā vecumā, kuri dzīvo
Rīgā.
Tieši tāds ir arī Kārlis. Viņš uzskata, ka šāds saraksts ir stipri
negodīgs, jo ne vienmēr alimentu nemaksātājs ir "totāls kretīns".
"Es tiešām negribu ne eiro dot savai bijušajai, bet bērnam man nekā
nav žēl. Diemžēl viņa paģēr konstantu trīsciparu summu katru
mēnesi. Es neesmu ar mieru finansēt viņas kaprīzes; dēla primārās
vajadzības apmierinu, un neesmu drošs, ka viņa no maniem 150 eiro
nenopirks, teiksim, kurpes vai smiņķus ģīmim," vaļsirdīgi stāsta
Kārlis. Kārļa vārds nu atrodams "Latvijas lielāko kretīnu"
sarakstā, un vīrietim tas ļoti sāp. Viņš plāno tuvāko mēnešu laikā
visu aprēķināto/pieprasīto summu nomaksāt, lai atbrīvotos no kauna
traipa, un diemžēl atzīst, ka šis solis varētu būt pēdējā kopējā
darīšana ar bijušo draudzeni, jo pēc šāda pazemojuma arī attiecības
ar dēlu varētu mainīties.
Kārlim ir bail, ka bijusī dāma alimentu nemaksātāju sarakstu
turpmāk varētu izmantot kā draudu. "Es labi zinu, ka tuvākajā laikā
mana darba situācija nemainīsies, es nekļūšu "biezāks" oficiāli,
bet, lai nopirktu Dāvītim drēbes, man jāstrādā pelēkajā ekonomikā,"
vēl vienu būtisku Latvijas problēmu noslēgumā iezīmē Kārlis.
Avots: www.kasjauns.lv