Vairākās Latvijas pilsētās uzsāk darbu atbalsta grupas vietuļajiem vecākiem

Katra atbalsta grupa būs 8 – 10 nodarbību cikls, kurā vecāki varēs gūt atbalstu un stiprināt prasmes jomās, kuras nepilnajās ģimenēs ir īpaši aktuālas – bērnu audzināšanā, rūpēs par savu psiholoģisko un fizisko labklājību, attiecību veidošanā ar otru vecāku un jaunu partneri, kā arī karjeras un finanšu plānošanā.
 

Pētījumi liecina, ka konfliktiem ir traumējošāka ietekme nekā šķiršanās faktam, un bērnu labklājībā lielāka nozīme ir vecāku spējai vienoties par bērnu audzināšanu nekā vecāku attiecības kā pārim. 

Iemesli, kāpēc bērni aug nepilnās ģimenēs var būt dažādi – piemēram, sievietes apzināta izvēle ieņemt bērnu, zinot, ka tēva nebūs blakus, adopcija, attiecības starp vecākiem ir izjukušas vai ģimenē ir bijusi vardarbība, viens no vecākiem ir miris… Liela daļa bērnu viena vecāka ģimenē aug šķiršanās dēļ, un tas ir liels stress gan vecākiem, gan bērniem.  Bērnu reakcija uz šķiršanos ir ļoti atšķirīga – psiholoģijas pētījumi rāda, ka to ietekmē vecāku attiecību kvalitāte un tikšanās biežums ar abiem vecākiem, konflikti starp vecākiem pirms un pēc šķiršanās, ģimenes sociāli ekonomiskais stāvoklis, kā arī psiholoģiskā veselība un audzināšanas prasmes tam vecākam, kurš bērnu audzina ikdienā. Nozīme ir arī bērna temperamentam – ir bērni, kuriem nepieciešams vairāk “Daudzus pētniekus nodarbinājis arī jautājums, vai būtu labāk, ja vecāki paliktu kopā bērnu dēļ arī tad, ja attiecības ir ļoti konfliktējošas? Atbilde viennozīmīgi ir nē.  Pētījumi liecina, ka konfliktiem ir traumējošāka ietekme nekā šķiršanās faktam, un bērnu labklājībā lielāka nozīme ir vecāku spējai vienoties par bērnu audzināšanu nekā vecāku attiecības kā pārim. Diemžēl konflikti, kas noveduši pie šķiršanās nereti turpinās arī pēc tās, un tas rada stresu bērnam,” stāsta projekta vadītāja, psiholoģe Kristīne Dūdiņa.

 

Vecāki, kas savā starpā konfliktē, bieži izmanto agresīvākas, neiecietīgākas audzināšanas metodes, ir mazāk pieejami, silti un mīloši, un reizēm bērni spiesti kļūt par vecāku atbalstītājiem, lai gan pašiem vajadzīgs atbalsts un iedrošinājums. Vienlaikus bērns tomēr iegūst, ja abi vecāki iesaistās viņa dzīvē, un tad var būt nepieciešama speciālista palīdzība ceļā uz labāku saprašanos.
 

Viena vecāka ģimenes ir biežāk pakļautas nabadzības riskam nekā ģimenes, kurās ir abi bērna vecāki. Tā vecāka finansiāla situācija, kura aprūpē paliek bērns, visbiežāk pasliktinās, tādēļ vecāki izjūt liekāku stresu, ir grūtāk sniegt drošības izjūtu un būt pieejamiem bērnam. Bieži viena vecāka ģimenē ir neiespejami nodrošināt tādas pašas iespējas kā citiem bērniem, un bērns var justies  neiederīgs vienaudžu vidū.
 

“Un tomēr – aptuveni 75 – 80% bērnu no viena vecāka ģimenēm izaug par veselīgiem pieaugušajiem, viņi iegūst izglītību, veido karjeru un spēj veidot tuvas attiecības.  Ja problēmsituācijas tiek pozitīvi risinātas un bērna dzīvē iesaistītie pieaugušie spēj gan parūpēties par savu labklājību jaunajā situācijā, gan izveidot atbalstošu, drošu vidi bērnam, visticamāk, šķiršanās būtiski negatīvi neietekmēs bērna attīstību un labklājību turpmākajā dzīvē,” akcentē Kristīne Dūdiņa. 

Turklāt pētījumi rāda – ja bērni spēj veiksmīgi tikt galā vienā grūtā situācijā, tas viņus stiprina, un viņi labāk spēj tikt galā ar jauniem izaicinājumiem. Daži zinātnieki pat minējuši, ka jauniešiem no šķirtām ģimenēm var būt labākas spējas tikt galā ar dzīves grūtībām. 

Atbalstu grupu laikā vairākās vietās tiks nodrošināta arī bērnu pieskatīšana.

Vairāk informācijas par atbalsta grupu norises vietām, laikiem un pieteikšanās tām. Pieteikties iespējams šajā vietnē.