Vecāki nesen šķīrušies. Kas jāņem vērā vecākiem bērnu audzināšanā

Situācijai piedāvāts ieskats iespējamajiem izejas ceļiem un risinājumiem, tomēr šīs nav ātrās receptes, kā novērst ķibeles ģimenē. Lai esošās problēmas atrisinātu, pārmaiņas būtu ilgtermiņa un drīz vien viss neatgrieztos vecajās sliedēs, nepieciešams gribasspēks, mērķtiecība un dažkārt arī speciālista strukturēta palīdzība.  Aicinām izlasīt arī tad, ja nesaskaraties ar aprakstīto situāciju - sniegtā informācija var izrādīties kā palīgs sevis un savu bērnu tuvākai iepazīšanai, dažādas rīcības iemeslu saprašanai. 

Situācija

Kristera (12 gadi) un Lauras (8 gadi) māte Anna dzīvo viena ar bērniem un, lai spētu nomaksāt rēķinus, strādā vairākās darbavietās. Pirms diviem gadiem viņa izšķīrās ar Kārli, kurš strādā būvmateriālu veikalā un maksā minimālu bērnu uztura naudu. Pirms šķiršanās viņi regulāri strīdējās, bet tagad kopīgi apspriež tikai praktiskas lietas par bērnu brīvā laika pavadīšanu un sekmēm skolā, kas strauji pasliktinājušās. Tētis bērnus dažkārt ņem pie sevis brīvdienās, un viņiem tas patīk – tētis lutina ar saldumiem, neierobežotu televīzijas skatīšanos, ved pusdienās uz kafejnīcām. Pārrodoties bērni ir neapmierināti, ja mamma lūdz palīdzību mājas uzkopšanā. Dienās, kad Kristers un Laura dzīvo pie mātes, tēvs apmeklē sporta klubu un izklaidējas ar draugiem.

Mammas skatpunkts: Bijušais vīrs ir neciešams, viņš pērk bērniem saldumus un ved uz kafejnīcām, jo zina, ka es to nevaru atļauties. Man dažbrīd šķiet, ka visu daru nepareizi, un gribas vienkārši izzust, cik ļoti nogurusi jūtos.

Tēta skatpunkts: Manuprāt, esmu labs tēvs, ņemu pie sevis bērnus tik bieži, cik varu, jo darbdienās man ir jāstrādā un man pašam arī ir sava dzīve. Bijušo sievu nesaprotu, viņai visu laiku ir kaut kādas pretenzijas un iebildumi. Bērni pie manis ir priecīgi.

Bērnu skatpunkts: Tētis ar mammu visu laiku strīdas, tagad gan mazāk, jo dzīvo katrs savā mājā. Pie tēta mums ļoti patīk, mēs tur varam darīt visu. Mājās mamma spiež mācīties un tīrīt istabu, bieži ir dusmīga. Skolā nav jauki, tur skolotājas runā tāpat kā mamma.

Iespējamās vecāku grūtības

• Vecāki neizprot, kādu ietekmi viņu šķiršanās atstājusi uz bērniem, un bērnu šā brīža uzvedību nesasaista ar to, kā arī ar faktu, ka, visticamāk, šķiršanās procesā bērnu labsajūtai nav pievērsuši pastiprinātu uzmanību. Vienas no galvenajām emocijām, kas pārņem ikvienu bērnu vecāku šķiršanās gadījumā, ir dusmas – trauksme pieaug, jo bērna līdzšinējā pasaule un balsts pēkšņi ir sašūpojies. „Kur es tagad palikšu?” Ja bērns nesaprot, kāpēc vecāki ir izšķīrušies un notikušas šīs pārmaiņas, viņa iekšējā pasaule it kā saplīst, sašķeļas, ieslēdzas aizsargreakcija, kas nereti izpaužas agresijā.
• Nespēja savstarpēji vienoties par bērnu audzināšanas veidu. Šajā konkrētajā situācijā vērojams, ka mamma cenšas disciplinēt bērnus, rosinot ievērot dienas kārtību, bet tētis pieļauj visatļautību.
• Mamma ir pārgurusi, pelnot iztiku, nevelta laiku sev, jūtas nepiepildīta.

Iespējamās bērnu grūtības

• Bērniem paaugstināta nervozitāte, nemierīgums, grūtības koncentrēties. Dzīvojot dažādās vidēs, ar dažādiem noteikumiem (mammai savi, tētim savi), bērniem veidojas uzvedības traucējumi. Viņiem nepārtraukti ir „čemodāna noskaņojums” – regulāri jāmaina vides, kurās turklāt radikāli atšķiras noteikumi. Bērni nogurst, jo nepieciešamība pielāgoties mainīgajiem apstākļiem ir sarežģīti izpildāma prasība – bērniem pielāgošanās spējas ir zemas, un sekas uzreiz atspoguļojas uzvedībā un emocionālajā stāvoklī. Aprakstītajā situācijā bērni dzīvo apjukumā.

Iespējamie risinājumi

• Jāiemācās vienoties par vadlīnijām bērnu audzināšanas jautājumos, jo bērni nedrīkst ciest no vecāku nesaskaņām. Daži no jautājumiem, par kuriem būtu jāvienojas, – cik ilgi ļauts spēlēt datoru, cikos jāiet gulēt darbdienās un cikos – brīvdienās, kad notiek skolas mājasdarbu pildīšana, vai un cik daudz bērni iesaistās mājas uzkopšanā, kāds ir bērnu uzturs. Ja vienošanos neizdodas panākt pašu spēkiem, ieteicamas mediatora, psihologa vai ģimenes psihoterapeita konsultācijas.
• Paskaidrot bērniem radušos situāciju mammas un tēta attiecībās un bērnu priekšā nenomelnot otru vecāku. Pieaugušie mēdz runāt sarkastiski un pārspīlēti, taču bērni šādus izteikumus uztver tieši, nespējot sacīto izvērtēt kritiski. Vecākiem ir jāiemācās pateikt par otru vecāku labas lietas, lai bērnos radītu objektīvu skatījumu. Noteikti nevajag bērniem teikt, ka tās ir „pieaugušo darīšanas”. Ģimenes izjukšana ir arī bērnu „darīšana”, un viņiem ir jāzina, ka vecāki viņus joprojām mīl un šīs nesaskaņas nav saistītas ar viņu darīto vai nedarīto.
• Izveidot bērnu dienas plānu jeb struktūru. Nereti vecāki izvairās apzināties, ka bērnu uzvedības problēmu cēlonis ir vecāku savstarpējās nesaskaņas, jo ir sarežģīti saskatīt modeli, kurā pats dzīvo. Vecāki bērnu problēmas mēdz saistīt ar atsevišķām epizodēm, piemēram, „jūs esat kašķīgi, jo tētis jūs atkal lutināja”. Lai gan bērni jūtas apjukuši, jo nespēj prognozēt savu ikdienu, viņiem ir nepieciešama skaidra dienas kārtība – jo mazāks bērns, jo grūtāk prognozēt, kas gaidāms nākamajā dienā. Tāpēc, sākot dienu, vecākiem ar katru bērnu ir jāpārrunā, kāds ir šīs dienas plāns. Šim nolūkam ļoti veiksmīgi noder uzzīmēts vai uzrakstīts nedēļas plānojums – tāds ir vērtīgs ne tikai bērnudārza vecuma bērniem, bet arī skolēniem, lai ar laiku apgūtu patstāvīgu laika plānošanu. Šajā plānā svarīgi iezīmēt ne tikai pienākumus, bet arī laiku rotaļām, atpūtai.
• Mammai ir jāiemācās atrast laiku sev un savai atpūtai. Aprakstītajā situācijā atpūta ir tikai tētim, jo mamma patiesi ir aizņemta. Iespējamais risinājums – vairāk iesaistīt tēti bērnu audzināšanā. Tētis ir atpūties un, iespējams, tāpēc situāciju uztver vieglāk, jo pilnvērtīgi nepiedalās bērnu audzināšanas procesā, taču bērniem disciplinējoši vārdi ir jāsaņem no abiem vecākiem, pretējā gadījumā viens no vecākiem kļūst par „slikto”. Šāda situācija bērnos var radīt „melnbalto” pasaules uztveri, proti, ka cilvēks ir vai nu labs, vai slikts, kļūdīšanās nav pieļaujama. Šādi bērni vēlas būt ļoti labi un savas neveiksmes nespēj pieņemt vai atsakās tās saskatīt.
• Mammai jāpārskata iespējas samazināt sava darba apjomu un palielināt ienākumus. Mamma, strādājot vairākās darbavietās, ir pārgurusi, tāpēc vēlamais risinājums būtu samazināt darba apjomu, ko, visticamāk, var darīt tikai tad, ja tas netiek darīts uz ienākumu rēķina. Viens no risinājumiem var būt vienoties ar bērnu tēvu, lai viņš segtu lielāku daļu izdevumu, ko veido bērnu uzturēšana. Vecāki kopīgi var izveidot bērnu izdevumu sarakstu pusgadam, iekļaujot tajā arī neparedzētos izdevumus (medikamenti, dāvanas, jubileju apmeklējumi, ekskursijas u. c.).

Tētis var negribēt palielināt maksājumus, jo nav pārliecināts, vai nauda patiesi tiek tērēta bērnu interesēs. Vēl viens variants var būt, ka tēvs apmaksā konkrētus rēķinus. Otrs risinājums mammas situācijai var būt interesēšanās par materiāliem atbalstiem, ko piedāvā pašvaldība, kā arī lūgt palīdzību radiem.

• Vecākiem jāiemācās vadīt savas emocijas – jāiemācās tikt galā ar savām dusmām, bezspēcību, trauksmi un citām negatīvas izjūtas raisošām emocijām. Ne vienmēr paša spēkiem tas ir paveicams uzdevums, un speciālista atbalsts, individuāla terapija var būt viens no labākajiem risinājumiem.
• Jāmeklē atbalsts, palīdzība! Visapkārt ir plašs atbalsta mehānisms, par to vajag interesēties un to izmantot! Piemēram, skolas psihologs, sociālais pedagogs, sociālais dienests, pašvaldība un citas atbalsta iespējas

Autors: Mammamuntetiem.lv

Konsultēja: klīniskais psihologs Edmunds Vanags