Tētis vienā valstī, mamma – citā. Šķirto pārrobežu ģimeņu problēmas – saskarsme un uzturlīdzekļi

Kādas sievietes stāsts

Ar savu vīru, Kiprā dzīvojošu nigērieti, iepazinos internetā. Viss gāja tik labi, ka drīz vien biju gatava braukt pie viņa ciemos. Jau pēc dažām dienām sapratu, ka esmu iemīlējusies, biju gatava visu, kas ir Latvijā, pārdot un pārcelties ar savu 3 gadus veco dēlu pie viņa uz Kipru.  

Pārcēlos dzīvot uz ārzemēm, un pēc 4 dienām bijām jau salaulājušies. Gadu, pusotru dzīvojām ļoti labi, mani mīlēja un lutināja. Atradu darbu, iemācījos angļu valodu un vietējo valodu. 

Viss bija skaisti līdz brīdim, kad sāku pelnīt pati. Tad vīrs izlēma, ka viņam nav jāstrādā, jo strādāju un pelnu taču es. Tā pagāja 3 gadi, piedzima meitiņa, bet mūsu attiecības pamazām izjuka. 

Vecāko dēlu no pirmajām attiecībām atsūtīju atpakaļ uz Latviju un pēc gada izlēmu, ka pārcelšos arī pati. Laulība uz to brīdi bija praktiski izjukusi. Kad sāku meklēt savus dokumentus – laulības apliecību, bērna dzimšanas dokumentus –, neko nevarēju atrast. Vīrs visu bija noslēpis. Daļu dokumentu izdevās atgūt, bet laulības apliecības vietā tiku tikai pie kopijas, ar ko Latvijā šķirt laulību nevaru. 

Pašlaik Latvijā man jau ir citas attiecības, lai arī oficiāli šķīrusies neesmu. Tēvs par bērnu neliekas ne zinis, šķiršanos nedod, dzīvo labu dzīvi, ir izveidojis savu biznesu Nigērijā. 

Esmu iesniegusi prasību par alimentu piedziņu, bet izrādās, ka Latvija ar šo valsti nesadarbojas un alimentus piedzīt nevar. Arī šķirties vīram neesot vajadzības, jo savā valstī viņš varot precēties vairākas reizes un nešķirties vispār. Gribētu tomēr šķirties un ļaut esošajam vīrietim adoptēt viņa paša bērnu, kas ir piedzimis jau jaunajās attiecībās. 

Vai šķirt laulību, kurā ir divi dažādu valstu pilsoņi, ir grūtāk nekā divu Latvijas pilsoņu laulību?
To, kā šķir pārrobežu laulības, ir atrunāts ES regulās.  Ja var konstatēt, ka viens no laulībā esošajiem ir Latvijas Republikas pilsonis, tas nozīmē, ka viņš vienlaikus ir ES pilsonis, tad viņš var doties uz tiesu un prasīt šķirt laulību arī tad, ja otrs laulātais nav sasniedzams un nepiedalās tiesas procesā. Laulības faktam jābūt reģistrētam iedzīvotāju laulību reģistrā. Tiesa gan mēģinās sameklēt otru laulāto, bet, ja nav zināma viņa atrašanās vieta vai viņš neatsaucas, tad laulība var tikt šķirta bez otra laulātā klātbūtnes.  Faktiski procedūra neatšķirties no vietējās laulības šķiršanas. 

Ja cilvēkam nepietiek līdzekļu juridiskās palīdzības apmaksāšanai, tad Juridiskās palīdzības administrācija palīdz maznodrošinātajiem segt tiesa izmaksas. 

Kas notiek ar bērniem šādā situācijās? 
Ja bērns atrodas Latvijā, tad strīdus starp laulātajiem attiecībā uz bērnu interesēm šķir Latvijā. Pēc bērna pastāvīgās dzīvesvietas tiks piemēroti Latvijas likumi. To nosaka regula, kas paredz, ka strīdus attiecībā uz bērnu starp laulātajiem šķirt tā tiesa, kas atrodas bērna pastāvīgajā dzīves vietā.  

Ja bērna tēvs dzīvo ārzemes un par bērnu neinteresējas, mātei lietderīgi tiesā prasīt atsevišķo aizgādību, jo tad māte viena var pieņemt svarīgus bērnam lēmumus. 

Kādas ir biežākās problēmas, ar ko saskaras juristi, risinot pārrobežu šķirto ģimeņu jautājumus?
Piemēram, viens no vecākiem pēc attiecību izjukšanas un strīdiem paņem bērnu un bez otra vecāka piekrišanas aizbrauc dzīvot uz citu valsti. Starptautiski tas nozīmē faktiski bērna nolaupīšanu. Tādā situācijā otrs laulātais var iesniegt prasību par bērna atgriešanu atpakaļ dzīvesvietā. Šos pieprasījumu sūta uz Latviju, tālāk tos pārsūta uz Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesu, kur izskata, vai abiem vecākiem ir bijušas vienādas aizgādības tiesības. Ja māte ir pārkāpusi savas tiesības, tad var likt atgriezt bērnu tajā valstī, kurā bērns pirms tam ir dzīvojis.  

Tāpēc, pieņemot lēmumu šķirties un nespējot vienoties, kurā valstī bērns dzīvos, tomēr vajadzētu mēģināt runāt, izmantojot mediāciju vai arī lūgt tiesai noteikt, kur bērns turpmāk dzīvos, nevis vienkārši pārcelties dzīvot uz citu valsti nevienojoties ar otru vecāku.  Bērna interesēs ir turpināt saskarsmi ar abiem vecākiem pat tad, ja abi vecāki dzīvo dažādās valstīs. 

Tiesa, lemjot par saskarsmes tiesībām, vadīsies, pirmkārt, no bērna interesēm. Ņems vērā bērna dzīvesvietu, iespēju apmeklēt bērnudārzu vai mācību iestādi; attālumu, kāds jāmēro, lai satiktu otru vecāku. Ikdienas saskarsmi var īstenot arī caur Skypa, bet tikties brīvlaikā, vasaras brīvlaikā utml. 
 

Cik ilgs laiks paiet, kamēr tiek pieņemt lēmums?
Kad saņemam prasību par saskarsmes tiesību nodrošināšanu (nevis bērna atgriešanu), tad sākotnēji mēģina to nokārtot miermīlīgā ceļā bez tiesas iestāžu iesaistīšanās. Nosūtam informāciju konkrētās dzīvesvietas bāriņtiesai, kur dzīvo bērns ar vecāku. Tā mēģina runāt ar vecāku, cik daudz viņš būtu gatavs iesaistīties saskarsmes organizēšanā. Ja vienošanos panākt neizdodas, tad lieta tiek sūtīta uz tiesu. 
Cik daudz laika paiet,  kamēr pieņem lēmumu, atkarīgs no tā, cik sadarboties ir gatavi vecāki, vai ir gatavi paiet viens otram pretī... Nespējot vienoties, tiesa var ilgt gadiem. Atzinumu sniedz arī bāriņtiesa.  Ilgstoša tiesāšanās, protams, nav bērna interesēs, jo pa šiem pa gadiem viņš atsvešinās no otra vecāka. Jaunie grozījumi Civillikumā ļauj pieņemt pagaidu lēmumu, kas jāpieņem mēneša laikā. 
 

Kas notiek, ja aizbraukšana no valsts ar bērnu ir bijusi prettiesiska aizvešana?
Tad lemj, vai bērnam ir jāatgriežas valstī, no kuras viņš ir nolaupīts no otra vecāka. Šo jautājumu lemj tās valsts tiesa, kurā bērnam ir jāatgriežas.  Pieredze rāda, ka Anglijā šādas tiesas ilgst pāris mēnešus. Tiek prasīts atzinums arī no Latvijas iestādēm. Izšķiroša nozīme ir otras valsts likumdošanai, jo pieņemot lēmumu, tiek ievērota tās valsts likumdošana, no kuras bērns ir pretlikumīgi aizvests.

Vai ir nozīme tam, vai bērns ir dzimis laulībā? 
Ja bērns ir dzimis laulībā, tad aizgādības tiesības abiem vecākiem ir vienādas. 
Ja bērns nav dzimis laulībā, tad Īrijā un Vācijā tēvam ir nepieciešama īpaša vienošanās ar bērna māti, ka viņam ir tāda pati vecāka atbildībai vai arī to piešķir tiesas ceļā. 

Vai pretenzijas par saskarsmi ar bērnu var piedzīt arī vecvecāki? 
Pretenzijas par saskarsmes ierobežojumiem var izvirzīt arī vecvecāki. Lieta tiek izskatīta tajā tiesā, kura ir vistuvāk bērna dzīvesvietai. Piemēram, ja abi bērna vecāki, kas šķirās, un bērns dzīvo Anglijā, tad vecvecākiem ir jāvēršas Anglijas tiesā. Ja bērns dzīvo Latvijā - tad Latvijas tiesā. 

Kā piedzen uzturlīdzekļus, ja viens no vecākiem, piemēram, tēvs, aizbrauc no Latvijas?
Pārrobežu uzturlīdzekļi lietās pilsonībai ir sekundāra nozīme, bet ir nozīme, kur atrodas vecāks, kas nemaksā uzturlīdzekļus. UGF sadarbojas ar 28 ES valstīm. Sadarbība balstīs uz 2011. gada pieņemtā EP pieņemtā regula par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem,nolēmumu atzīšanu un izpildi, un sadarbību uzturēšanas saistību lietās. Sadarbība notiek 28 valstu starpā, kā arī Hāgas konvencija nosaka sadarbību arī ar Norvēģiju, Ukrainu, Bosniju,  Hercegovinu. 
Tas nozīmē, ka, ja stājies spēkā Latvijas tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu maksāšanu, tad UGF sagatavo pārrobežu pieteikumu, noformē visus nepieciešamos dokumentus un šo spriedumu sūta izpildei uz konkrēto valsti.  Ja tēvs dzīvo kādā no augšminētajām valstīm, piemēram, Anglijā, tad spriedumu sūta uz Anglijas centrālo iestādi, kura šo spriedumu nosūta tālāk Anglijas tiesai, kas, savukārt, aicina vīrieti pildīt savu pienākumu. 

Kas notiek, ja nav zināms, kur atrodas parādnieks vai arī nav zināms, vai viņam pietiek līdzekļu uzturlīdzekļu maksāšanai? 
Ja nav zināms, kur dzīvo parādnieks, var lūgt noskaidrot šī parādnieka atrašanās vietu un viņa mantisko stāvokli.  Tas nozīmē, ka sievietei pašai nav jānoformē dokumenti un jāveic meklēšana.  Ja noskaidrojas, ka mītnes zemē vīrietim ir legāli ienākumi un viņš ir reģistrējies šajā valstī, tad parasti viņu atrod. Savukārt, ja cilvēks strādā nelegāli vai saņem pabalstus, tad UGF tiek informēts, ka līdzekļu alimentu maksāšanai nav. Lietu slēdzam, bet pēc kāda laika šo lietu atkal var atjaunot. 

Ja piedziņa no atbildētāja nav iespējama un to apliecina arī zvērināts tiesu izpildītājs, tad UGF nepieciešama  oficiāla izziņa no otras valsts, kas apliecina, ka parādnieka ienākumi ir tik zemi, ka uzturlīdzekļus maksāt nevar. Tādā gadījumā tos maksā UGF. 

Ir gadījumi, kad nav iespējams noskaidrot, kur atrodas parādnieks. Tādā gadījumā arī UGF uzturlīdzekļus maksāt nevar, jo nav iespējams tos pēc tam piedzīt no parādnieka. 

Informācija no Latvijas Radio – 1 raidījuma “ Ģimenes studija”