Vai tiesāties par bērna aprūpi? Kāda ir likumā noteiktā kārtība

Vīrietis interesējas, kādas ir viņa tiesības kontaktēties ar bērnu, ja ar bērna māti attiecības nav bijušas reģistrētas, bet sieviete atsakās slēgt notāra apstiprinātu līgumu par saskarsmi. Tēva attiecības ar bērnu ir ļoti tuvas, bet bērna māte var mazo aizvest uz ārzemēm. "Nevēlos bērnam palikt tikai svētdienas tētis. Vai ir reāli tiesāties par aprūpi pēc modeļa 50 uz 50 šādā situācijā?", jautā lasītājs. 

 Tēvam ir ne vien tiesības, bet arī pienākums uzturēt kontaktu ar bērnu.

FOTO: Shutterstock.com

Tēvam ir ne vien tiesības, bet arī pienākums uzturēt kontaktu ar bērnu.

Atbild zvērināta advokāte Jevgenija Tverjanoviča-Bore:

“Atbilstoši Civillikumam kopā dzīvojoši vecāki bērna aizgādību īsteno kopīgi. Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi (178. panta pirmā, otrā un trešā daļa). Saskaņā ar Civillikuma 181. panta pirmo daļu, bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Minētā panta otrā daļa paredz, ka katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem. Tātad tēvam ir saskarsmes tiesība attiecībā uz bērnu, turklāt abiem vecākiem ir vienādas tiesības un pienākumi saskarsmē ar bērnu. Tēvam ir ne vien tiesības, bet arī pienākums uzturēt kontaktu ar bērnu. Bērnam pašam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem. Šo tiesību kavēšana no mātes puses būtu uzskatāma par bērna tiesību un interešu pārkāpumu. Labākais risinājums būtu panākt vienošanas ar bērna māti par kārtību, kādā tēvs izmanto saskarsmes tiesību (par tikšanās ilgumu, vietu, citu personu klātbūtni tikšanās reizēs un citiem jautājumiem) un noslēgt to rakstveidā. To iespējams izdarīt pie zvērināta notāra (saraksts pieejams šeit:https://www.latvijasnotars.lv/lv/notary/profiles/) vai privāta formā.

Ja vienošanos panākt nav iespējams, var vērsties bāriņtiesā, kas varētu organizēt abu vecāku pārrunas un ieteikt risinājumu, izrietot no bērna tiesībām un interesēm. Iespējams arī izmantot mediāciju strīdu risināšanai (http://www.mediacija.lv/). Gadījumā, ja kompromisa panākšana nav iespējama, vai vienošanās no bērna mātes netiks pildīta, tēvam ir tiesības vērsties tiesā ar prasību par saskarsmes tiesības ar bērnu izmantošanas kārtības noteikšanu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 244.³ panta pirmo daļu prasību lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, ceļ tiesā pēc bērna dzīvesvietas.”

 

Par ģimenes tiesībām var uzdot jautājumus mūsu ekspertiem - Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas advokātiem. 

Reklāma
Reklāma