Vai tiesāties par bērna aprūpi? Kāda ir likumā noteiktā kārtība
Vīrietis interesējas, kādas ir viņa tiesības kontaktēties ar bērnu, ja ar bērna māti attiecības nav bijušas reģistrētas, bet sieviete atsakās slēgt notāra apstiprinātu līgumu par saskarsmi. Tēva attiecības ar bērnu ir ļoti tuvas, bet bērna māte var mazo aizvest uz ārzemēm. "Nevēlos bērnam palikt tikai svētdienas tētis. Vai ir reāli tiesāties par aprūpi pēc modeļa 50 uz 50 šādā situācijā?", jautā lasītājs.
Atbild zvērināta advokāte Jevgenija
Tverjanoviča-Bore:
“Atbilstoši Civillikumam kopā dzīvojoši vecāki bērna aizgādību
īsteno kopīgi. Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība
turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie
kura bērns dzīvo. Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna
attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir
bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi (178. panta pirmā, otrā
un trešā daļa). Saskaņā ar Civillikuma 181. panta pirmo daļu,
bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus
kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Minētā panta
otrā daļa paredz, ka katram vecākam ir pienākums un tiesības
uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis
noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai
nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas
par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm
mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem. Tātad tēvam ir
saskarsmes tiesība attiecībā uz bērnu, turklāt abiem vecākiem ir
vienādas tiesības un pienākumi saskarsmē ar bērnu. Tēvam ir ne vien
tiesības, bet arī pienākums uzturēt kontaktu ar bērnu. Bērnam pašam
ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar
jebkuru no vecākiem. Šo tiesību kavēšana no mātes puses būtu
uzskatāma par bērna tiesību un interešu pārkāpumu. Labākais
risinājums būtu panākt vienošanas ar bērna māti par kārtību, kādā
tēvs izmanto saskarsmes tiesību (par tikšanās ilgumu, vietu, citu
personu klātbūtni tikšanās reizēs un citiem jautājumiem) un noslēgt
to rakstveidā. To iespējams izdarīt pie zvērināta notāra (saraksts
pieejams šeit:https://www.latvijasnotars.lv/lv/notary/profiles/) vai
privāta formā.
Ja vienošanos panākt nav iespējams, var vērsties bāriņtiesā, kas
varētu organizēt abu vecāku pārrunas un ieteikt risinājumu,
izrietot no bērna tiesībām un interesēm. Iespējams arī izmantot
mediāciju strīdu risināšanai (http://www.mediacija.lv/). Gadījumā, ja
kompromisa panākšana nav iespējama, vai vienošanās no bērna mātes
netiks pildīta, tēvam ir tiesības vērsties tiesā ar prasību par
saskarsmes tiesības ar bērnu izmantošanas kārtības noteikšanu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 244.³ panta pirmo daļu prasību
lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, ceļ tiesā
pēc bērna dzīvesvietas.”
Par ģimenes tiesībām var uzdot jautājumus mūsu ekspertiem - Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas advokātiem.