Vēlos sievai atņemt bērnu. Cik tas maksā?
Jautājums: Vēlos šķirtajai sievai atņemt bērnu un nodot audzināšanas tiesības jaunajai sievai. Cik lielai jābūt dzīvojamajai platībai, lai panāktu, atņemt bērnu? Vai ir nepieciešami kādi pierādījumi, lai to izdarītu? Ar cik lielu summu jārēķinās pie advokāta?
Zvērināta advokāte Jevgenija Tverjanoviča-Bore
skaidro - lai liegtu bijušajai sievai bērna aprūpes tiesības, ir
jābūt pamatojumam. Atbilstoši Latvijas Republikas Civillikumam
vecākam aizgādības tiesības var atņemt, ja:
1) viņa vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) ir
apdraudēta bērna veselība vai dzīvība;
2) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna
aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai
tikumisko attīstību.
Atņemot aizgādības tiesības vienam vecākam, tiesa nodod bērnu otra
vecāka atsevišķā aizgādībā. Ja aizgādība, ko varētu īstenot otrs
vecāks, nepietiekami aizsargā bērnu no apdraudējuma vai
aizgādības tiesības tiek atņemtas abiem vecākiem, tiesa uzdod
bāriņtiesai nodrošināt bērnam ārpusģimenes aprūpi.
Aizgādības tiesības vecākam tiek pārtrauktas, ja bāriņtiesa atzīst,
ka:
1) ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt
bērnu;
2) bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka
vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ);
3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna
aprūpi un uzraudzību;
4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu,
kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs
laulātais;
5) konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas
aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu.
Šajos gadījumos aprūpi īsteno otrs vecāks, bet, ja arī tam ir
šķēršļi, bāriņtiesa gādā par bērna ārpusģimenes aprūpi. Aizgādības
tiesības vecākam var tikt pārtrauktas arī gadījumos, kad vecāks
ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, nepildot tiesas nolēmumu lietā,
kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, ja tas nodara
būtisku kaitējumu bērnam un ja nepastāv otram vecākam šķēršļi
īstenot bērna aprūpi. Pārtrauktās aizgādības tiesības vecākam
atjauno, ja bāriņtiesa atzīst, ka vairs nepastāv minētie apstākļi.
Ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās
atjaunot, bāriņtiesa lemj par prasības celšanu tiesā aizgādības
tiesību atņemšanai, izņemot gadījumu, kad aizgādības tiesības nevar
atjaunot no vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ. Visi lietas apstākļi
aizgādības tiesību pārtraukšanai un atņemšanai ir jāpierāda.
Attiecībā uz bērna aprūpes tiesību “nodošanu” topošai sievai
norādams, ka gadījumā, ja aizgādības tiesības vecākam tiek
pārtrauktas vai atņemtas, bērna aprūpi īsteno otrs vecāks, nevis
“topošais laulātais”. Bet, ja arī otram vecākam ir šķēršļi,
bāriņtiesa gādā par bērna ārpusģimenes aprūpi. Papildu noradāms uz
tāda tiesību institūta kā adopcija pastāvēšanu. Atbilstoši LR
Civillikumam (162. pants) nepilngadīgu bērnu var adoptēt, ja pirms
adopcijas apstiprināšanas tas ir atradies adoptētāja aprūpē un
uzraudzībā, ir konstatēta bērna un adoptētāja savstarpējā
piemērotība, kā arī ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā
starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas bērnu un vecāku
attiecības. Adoptētāja aprūpē bērnu var nodot ar bāriņtiesas lēmumu
uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
LR Civillikums (169. panta pirmā daļa) paredz, ka ir nepieciešams,
lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki - adoptētājs,
adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu
vecumu, adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības
tiesības, aizbildnis. Savukārt LR Civillikuma 169. panta trešā daļa
paredz, ka piekrišanu adopcijai tās dalībnieki bāriņtiesai izsaka
personīgi vai arī iesniedz to notariāla akta formā, vai ar
bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu. Tādējādi, lai bērnu varētu
adoptēt portāla lasītāja topošā sieva, bērna bioloģiskajai mātei ir
jādod piekrišana adopcijai vai nepieciešams tiesas spriedums par
aizgādības tiesību atņemšanu mātei.
Komentējot dzīvojamo platību, kurā plānota bērna dzīvesvieta,
normatīvajos aktos nav precīzi definēta tās platība. Šis jautājums
izvērtējams kopsakarā ar vairākiem apstākļiem. Proti, darbojas
vispārīgs princips, ka dzīvesvietai ir jābūt iekārtotai atbilstoši
bērna vajadzībām un interesēm, jābūt piemērotai bērnam (piemēram,
bērnu gulta, higiēnas piederumi, rotaļlietas utt.). Par to
pārliecinās bāriņtiesa, veicot dzīvesvietas apsekošanu un sastādot
attiecīgo aktu. Par advokāta izmaksām var informēt katrs
praktizējošs advokāts individuāli. Advokātu saraksts ir pieejams
šeit.
Par ģimenes tiesībām var uzdot jautājumus mūsu ekspertiem - Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas advokātiem.