Vecāku šķiršanās gadījumā bērns kļūst par atriebības un manipulācijas ieroci

Par to, kā tādās situācijās jūtas bērns, kā nepieļaut to, ka strīdos galvenais ierocis ir bērni, sarunā Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studijas” piedalās mammas Ilze un Agita, sertificēta mediatore Kristīne Dārzniece, Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Henzele.


Ilzes stāsts:  “Šķiršanās process ilgst trīs gadus, saasināts tas ir trīs mēnešus. Bērni ir 8 un 4 gadus veci. Tēvs liedza saskarsmi ar bērnu, neskatoties uz tiesas un bāriņtiesas lēmumu, ka man ir tiesības bērnus redzēt. Izgāju institūcijas, mainījās situācija tikai tad, kad iejaucās mediji. Palīdzību meklēju bāriņtiesā, pie zvērināta tiesu izpildītāja, policijā un dažādās institūcijās – Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, pie tiesībsarga. Kopš maija vidus līdz septembrim bērnus nesatiku. Nevaru teikt, ka tēvs bija vardarbīgs bet bērniem, bet šo trīs mēnešu laikā radīja Disnejlendas sajūtu – katra diena ir svētki. Ikreiz, kad bērni prasīja, ka grib mammu, viņš novērsa viņu uzmanību ar piedāvājumiem doties uz Akvaparku vai citām izklaidēm."
 

Liegums paust jūtas un savas patiesās vēlmes, nepieciešamība noslēgties nākotnē noved līdz tam, ka šādiem bērniem ir grūtības atrast sev partneri, grūtības nodibināt jebkādas attiecības, viņi ir pakļauti depresijas riskam. 

Realitāte ir tāda, ka, pat pārtraucot tēva saskarsmi ar bērnu, viņam ir iespējams to nepildīt. Tiesas lēmums nosaka, ka bērna dzīvesvieta ir pie manis. Tēva aizgādības tiesības ir pārtrauktas, bet tas neizslēdz tēva saskarsmi ar bērniem. Man bērnu atdeva atpakaļ pirms 1.septembra. Pēc divām dienām tēvam bija tiesības tikties ar bērniem. Vairākkārt mēģinājām atgūt bērnus ar tiesas izpildītāju palīdzību. Tiesu izpildītāji nevar nekavējoties izpildīt tiesas lēmumu, process ir garš.”


Agitas stāsts: “Tad , kad meitenei bija 5 gadi, tēvs atnāca uz tikšanos, tad uzrakstīja īsziņu, ka bērns paliks pie viņa. Tad sākās tiesvedības. Tajā laikā ticēju bāriņtiesai. Izmisums bija liels, es neredzēju bērnu nepilnu gadu. Tagad meitene ir pusaudžu vecumā, viņa sāka protestēt, ka nevēlas dzīvot kopā ar tēvu. Tagad ir tiesā iesniegta prasību par atsevišķu aizgādniecību.” Ilgai prombūtnes laiks atsvešināja meitu no mammas,  jo otrs vecāks centās pārslogojot meitas ikdienu ar sportu un citām aktivitātēm, lai neatliktu laika domām par attiecībām ar mammu.
  

Sertificēta mediatore Kristīne Dārzniece novērojusi, ka šādi gadījumi ir dzirdēti – viens no vecākiem, ar kuriem bērns dzīvo, bērnus noslogo un rada tādus apstākļus, ka bērnam nav ne laika, ne iespēju atrast laiku kopīgām nodarbēm un saskarsmei ar otru vecāku. Ļoti retos gadījumos tad uz mediāciju tiek aicināti arī bērni, lai dzirdētu viņa viedokli. Parasti šādi bērni ir iemācīti teikt to, kas ir jāsaka, bet paliekot divatā ar psihologu vai mediatoru, ir redzams, cik šī situācija ir viņiem sāpīga. Liegums paust jūtas un savas patiesās vēlmes, nepieciešamība noslēgties nākotnē noved līdz tam, ka šādiem bērniem ir grūtības atrast sev partneri, grūtības nodibināt jebkādas attiecības, viņi ir pakļauti depresijas riskam. Ārēji tiek radīta ideālas komandas sajūta, bet bērna dvēselei tas ir cietums.
 

Bērns ir tiešais upuris, jo viņam liegta saskarsme. Nereti komunikācija un risinājums nav iespējams, jo viena no iesaistītājām pusēm – sieviete vai vīrietis, atsakās nākt uz pārrunām. 

Mediatore stāsta, ka ikdienā saskaras ar šādiem stāstiem. Pat tad, ja spriedumi ir panākti, tie nestrādā, ja puses tos negrib pildīt. Bērns ir tiešais upuris, jo viņam liegta saskarsme. Nereti komunikācija un risinājums nav iespējams, jo viena no iesaistītājām pusēm – sieviete vai vīrietis, atsakās nākt uz pārrunām. Dažreiz, izmantojot profesionālās prasmes, mediatoram tomēr izdodas pierunāt abas puses atnāks vismaz uz dažām sarunām, skaidrojot, kā vecāku nespēja vienoties un sadarboties nodara pāri pašu bērnam un viņa emocionālajai attīstībai.


Tiesībsarga biroja bērnu tiesību nodaļas vecākā juriste Laila Henzele apliecina, ka šādi stāsti ir ikdiena un, laikam ejot, šie stāsti kļūst nežēlīgāki un cietsirdīgāki.Valsts ir radījusi likumdošanu, lai nepieļautu, ka bērnam liedz tiesības tikties ar otru vecāku. Otrs jautājums ir - kā šī likumdošana darbojas. Bāriņtiesai ir ierobežotas tiesības un pienākumi šādos gadījumos.

Abas ekspertes atzīst, ka sankcijas, ko piemēro par lēmumu nepildīšanu, piemēram, naudas sods 250 eiro apmērā, ir smieklīgas un tiek ignorētas. Kā risinājumu viņas redz bargāku soda mēru piemērošanu.

Par tiesas sprieduma vai bāriņtiesas lēmuma nepildīšanu iestājas kriminālatbildība un šos apstākļus tad ir jāvērtē policijai. Tāpat, ja viens no vecākiem nepilda pienākumus un būtiski aizskar bērna intereses, otram vecākam ir ir jāvēršas bāriņtiesā un jālūdz rīcību izvērtēt. Bāriņtiesa ir tiesīga lemt par aizgādības tiesību pārtraukšanu; ja vecāks to nepilda, tad policijai jāiejaucas. Bieži advokāti vai psihologi situāciju saasina, dodot padomus.”
Bāriņtiesas lēmumi jāizpilda nekavējoties, tos var arī pārsūdzēt. Tiesas spriedumi stājas spēkā tad, kad kāda no pusēm beidz tiesāšanās procesu.
 

Lasi arī: 
Kādus apstākļus vērtē bāriņtiesa, lemjot par bērna aizgādniecību šķiršanās gadījumā 
Dzīvesstāsts: Esmu vientuļais tēvs ar diviem bērniem
Šķiršanās un bērni. Kā katram aiziet savu ceļu, sāpinot pēc iespējas mazāk

Abas ekspertes atzīst, ka sankcijas, ko piemēro par lēmumu nepildīšanu, piemēram, naudas sods 250 eiro apmērā, ir smieklīgas un tiek ignorētas. Kā risinājumu viņas redz bargāku soda mēru piemērošanu.

Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta juriste Anna Čekanovska skaidro, kā risinot pārrobežu strīdus, iesaistās ministrija, ja kāds no vecākiem bez otra piekrišanas aizved bērnu uz citu valsti.

Šogad ar valsts atbalstu mediācijas procesu sākušas 192 ģimenes ar bērniem un 90 gadījumos panākta pilnīga vai daļēja vienošanās. Valsts ģimenes strīdu risināšanā piedāvā izmantot nevis tiesas, bet mediatorus, pirmās piecas konsultāciju stundas apmaksājot.

Visu raidījumu var noklausīties šeit "Ģimenes studija"