Bērnu prettiesiska aizvešana un aizturēšana

Ja viens no vecākiem ir prettiesiski aizvedis vai aizturējis bērnu, viņš otram vecākam liedz iespēju īstenot viņa aizgādības un saskarsmes tiesības. Bērnam svarīgi ir abi vecāki, un tieši bērna labklājībai ir jābūt pirmajā vietā. Savukārt prettiesiska bērna aizvešana vai aizturēšana var negatīvi ietekmēt bērnu un būt emocionāli traumējoša pieredze.

Latvija kopš 2002. gada ir pievienojusies Hāgas konvencijai (Konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem), kas paredz īpašu procedūru un garantē drošu bērna atgriešanos viņa pastāvīgās dzīvesvietas valstī.
 

Kas ir prettiesiska bērna aizvešana un aizturēšana?
"Gan prettiesisku aizvešanu, gan prettiesisku aizturēšanu sauc par bērna civiltiesisku nolaupīšanu. Praksē tāda darbība notiek tikai vecāku starpā, nav trešās personas, kas to dara, jo tādā gadījumā būtu jāvēršas tiesībsargājošās iestādēs," specifisko terminu skaidro Tieslietu ministrijas (TM) Starptautiskās sadarbības departamenta direktores p. i. juriste Anastasija Jumakova.

Kā norāda juriste, ar prettiesisku aizvešanu apzīmē visas tās situācijas, kad bērnu aizved uz ilgstošu pastāvīgu dzīvesvietu citā valstī. Taču tie nav gadījumi, kad bērnu aizved, piemēram, ekskursijā vai apciemot radus ārvalstīs. Tāpat A. Jumakova vērš uzmanību, ka vecākam, no kura aizved bērnu, ir aizgādības tiesības – ne tikai tās, kas viņam noteiktas vai nu ar tiesas spriedumu, vai likumu, bet arī faktiskās, kuras viņš īsteno.

"Ja konstatē iepriekš minētos gadījumus un nav saņemta otra vecāka piekrišana, proti, bērns ir aizvests, viņam nezinot, to sauc par prettiesisku bērna aizvešanu," norāda A. Jumakova.
 

Kā rīkoties, ja bērnu prettiesiski plāno aizvest?
Situācijās, kad viens no vecākiem plāno aizvest bērnu uz citu valsti vai vecāks uzskata, ka šādi plāni ir otram vecākam, juriste iesaka būtiskākās lietas, ko var darīt:

    vecākiem savā starpā ir jārunā, lai arī ne vienmēr tas ir viegli un dažkārt šķiet neiespējami:

•     jāmēģina sākt dialogu, lai vecāki spēj bērna interešu un labklājības vārdā paši vienoties;
•     vecākiem ir vienādas tiesības, līdz ar to visi jautājumi, jo īpaši tie, kas attiecas uz bērna dzīvesvietu, viņiem jārisina kopīgi;
•      saprast iemeslus, kāpēc viens no vecākiem plāno mainīt bērna dzīvesvietu;
•      saprast, kā vecāks spēs nodrošināt bērna saskarsmi ar otru vecāku, piemēram, bērns varēs sazināties telefoniski, ar "Skype" palīdzību u. tml.,

    vērsties pie mediatora:

•         mediators ir starpnieks, kas palīdzēs vadīt konfliktu starp vecākiem un palīdzēs viņiem saprast īstās bažas, bērna intereses un vēlmes;
•         mediators vadīs šo sarunu pēc iespējas miermīlīgākā gaisotnē, lai panāktu kompromisu, kas būtu vecākiem, bet galvenokārt bērnam piemērotākais,
•     informēt otru vecāku, ka, labprātīgi nerisinot situāciju, viņš būs spiests vērsties ar attiecīgu pieteikumu tiesā par bērna nolaupīšanu vai aizturēšanu.
   

Kā rīkoties, ja nevar saņemt piekrišanu?

Ja vecāks, kas vēlas aizvest bērnu, nevar saņemt piekrišanu no otra vecāka, ir jārīkojas līdzvērtīgi jau iepriekš minētajam. "Jāsāk runāt, jārod kompromiss, jo ļoti bieži, kad viens vecāks, pirms apsver domu mainīt bērna dzīvesvietu, otram vecākam piedāvā konkrētu plānu un kārtību, kādā viņš varēs turpināt uzturēt attiecības un kontaktu ar bērnu, jautājumu par bērna pastāvīgo dzīvesvietu var atrisināt bez domstarpībām," skaidro A. Jumakova.

Visu rakstu lasi portālā LVportals.lv