Būs vieglāk šķirt laulību

Priekšlikumu autori, "Attīstībai/Par!" deputāti Inese Voika un Juris Pūce norāda, ka šķiršanās procesam, kad puses nespēj par to vienoties, jābūt vienkāršākam un īsākam, nekā bija noteikts līdz šim.

Iepriekš, kad kāds no laulātajiem iebilda laulības šķiršanai, Civillikums paredzēja iespēju vienpusēji to pieprasīt tiesā pēc trīs faktiski šķirtas dzīves gadiem – šis laika posms saīsināts uz vienu gadu. Likums arī vairs neparedz tiesai iespēju atlikt šķiršanās prasības izskatīšanas termiņu uz pusgadu, cerot uz laulāto samierināšanos.

Voika un Pūce uzskata – nav pieļaujams, ka puse, kas nevēlas šķirt laulību, faktiski šādā veidā īsteno otras puses “ļaunprātīgu kontroli”, vilcinot laulības šķiršanu. Tiesai arī nebūtu jālemj par termiņa pagarināšanu, bet jāuzticas personas gribai šķirt laulību, neraugoties uz otras puses iebildumiem.

Pūces ieskatā šķiršanās process “smagi ietekmē ekonomiski un tiesiski mazāk aizsargāto pusi pāru attiecībās, visbiežāk – sievietes ar maziem bērniem”.

“Garš tiesiskās nenoteiktības periods nav pieļaujams, jo tas līdz laulības šķiršanai liedz pieprasīt uzturlīdzekļus arī gadījumos, kad tie ir vitāli svarīgi bērnu labklājības nodrošināšanai,” vērš uzmanību deputāts.

“Likuma izmaiņas stiprinās ģimenes institūtu, ļaujot savlaicīgi pārtraukt izirušu laulību. Cilvēka izvēles brīvību respektējošs regulējums mazina aizspriedumus pret laulības noslēgšanu,” uzskata Voika.

Deputātu rosinātos grozījumus atbalstījusi arī Tieslietu ministrijas darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no tiesu sistēmas, tostarp tiesneši ar pieredzi ģimenes tiesību jautājumos, no bērnu tiesību aizsardzības institūcijām un biedrības "Centrs Marta".

Darba grupa uzsver, ka tiesiskā nenoteiktība, nogaidot līdz šim prasītos trīs gadus, var negatīvi ietekmēt laulāto bērnus, kuriem nav jādzīvo pieaugušo konflikta un augstas emocionālas spriedzes apstākļos.
 

Latvija līderos gan ar šķiršanos, gan precībām

Latvijā vidējais laulības ilgums šķiršanas brīdī ir 13,3 gadi. Salīdzinot ar 1971. gadu, tas pieaudzis par gandrīz 40%, teikts Centrālās statistikas pārvaldes publikācijā "Demogrāfija, 2021".

Šķirto laulību skaits uz 1000 iedzīvotāju 2019. gadā Latvijā un Lietuvā bija visaugstākais – 3,1, bet viszemākais Maltā (0,7). Vidusjūras salas zemajam rādītājam iemesls gan nav dziļa savstarpēja uzticība – Maltā līdz pat 2011. gada oktobrim šķirt laulību bija aizliegts. Tagad, lai šķirtos, četri gadi reāli jānodzīvo atsevišķi, kas ne vienmēr ir vienkārši.

Noslēgto laulību skaits uz 1000 iedzīvotāju Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, ir diezgan augsts – 2019. gadā 6,7 precības uz 1000 iedzīvotāju – kopā ar Rumāniju trešā vietā aiz Kipras (8,9) un Lietuvas (7). Vismazāk laulājas Portugālē un Slovēnijā (3,2).