Tēva padomi topošam tēvam – kas tev jāzina par dzemdībām?

"Kā topošās mātes vīram, partnerim vai parocīgam vīriešu kārtas piedēklim tava loma dzemdībās būs daudz ievērojamāka, nekā tu spēj iedomāties vai vēlēties. Kā vairums topošo tēvu es cerēju, ka bērniņa dzimšanas brīdī varēšu stāvēt malā un piedāvāt pārdomātus ieteikumus, nedarot neko nozīmīgu," grāmatā Tu būsi tētis, raksta tās autors Markuss Berkmans. Neliels fragments.

FOTO: Shutterstock.com

Pirmsdzemdību kursi mani viesa skaidrību. Kad sāksies dzemdību sāpes, tava mīļotā pārvērtīsies brēcošā, svīstošā, sāpju apdullinātā radījumā no Melnās lagūnas (Japānā veidota multfilma. (Tulk. piez.)), tādēļ tu būšu atbildīgs par visu. To izdzirdot, pat Rūdītais kungs tikko valdīja uztraukumu.

Pirms dzemdībām, to laikā un arī pēc tam būs kaudze neskaidru jautājumu (tādi kā – ko darīt ar placentu? Vai jūs vēlaties dzemdības mājās vai slimnīcā? Ūdenī vai ārpus tā? Vai lietot visas zāles, ko medicīna spēj piedāvāt, vai mēģināsiet dabiskās dzemdības? Vai piedalīties arī tēvam? Varbūt veikt ķeizargriezienu? Visi šie jautājumi uzdodami jūs formā, ar to domājot tu un tava partnere, kas būtībā nozīmē tava partnere, jo diez vai tu būsi gana zinošs par kādu no šiem jautājumiem. Un kā gan lai tu tāds būtu? Tas nav tavs ķermenis. (Ja pēc dabas esi paranoisks – līdz pat DNS analīžu veikšanai, tas arī nav tavs bērns). Tādēļ ir tikai normāli, ka topošā māte pieņem vairumu no lēmumiem.
Tavs uzdevums ir māt ar galvu un izskatīties dziļdomīgam. Vēlāk tev nāksies atcerēties, kādi bija šie lēmumi – izaicinājums pats par sevi – un rīkoties saskaņā ar tiem.. Atceries, ka tu esi tikai šīs vadības struktūras jaunākais izpildītājs. Ķeza Kūka (Viena no Austrālijas ievērojamākajām rakstniecēm un karikatūristēm (Tulk. piez.)) savā grāmatā Skarbais ceļvedis grūtniecībā un dzemdībās stāsta par vīrieti, kurš jautā pirmsdzemdību kursu pasniedzējai, kāda būs viņa loma dzemdību sāpju laikā. Viņas atbildes skan: "Dari it visu, ko viņa saka, un dari to veicīgi"

Viņas atbildes skan: "Dari it visu, ko viņa saka, un dari to veicīgi"


Mājās vai slimnīcā. Mājai ir daudz priekšrocību. Tur ir kastrolis un ledusskapis. Tur atrodas tava gulta, kurā vari atkrist nosnausties, kamēr topošā māte dvesdama un ņurdēdama kopā ar vecmāti atrodas apakšstāvā, kurā tev nav nekas meklējams. Mājās vari smēķēt, ja tu to dari. Vari sākt smēķēt, ja to vēl nedari.
Par nelaimi, slimnīcu ārstiem nav daudz laika mājas dzemdībām, ģimenes ārsti tās neiesaka (tas viņiem nozīmētu papildu darbu) un arī dažas vecmātes par to nav sajūsminātas (arī viņām tas nozīmē papildu darbu). Tā kā medicīna ir strauji attīstījusies, mājas dzemdības kļuvušas retākas. 1965. gadā 28.6 procenti no visām dzemdībām Lielbritānijā notika mājās. Pēc divdesmit gadiem šis rādītājs bija 0,9 procenti. Šobrīd mājas dzemdības ir mērāmas divos procentos, jo audzis dabisko dzemdību piekritēju skaits, bet vēl arvien tās tiek uzskatītas par kaut ko neparastu, pat dīvainu.
Vairums vecāku, kuri gaida ierodamies pirmo bērniņu, tomēr izvēlas dzemdības slimnīcā – tas šķiet drošāk. Pat pēc 73 pirmsdzemdību nodarbībām jums būs tikai virspusējs priekšstats par to, kas gaidāms. Līdz dzemdībām jūs abus noteikti vajadzēs iedrošināt mesties šajā mistiskajā un liegi šausminošajā pieredzē, kas vairumam no mums nozīmēs pīkstošas iekārtas, akušierus baltos halātos, viegli pieejamas vecmātes un neierobežotus krājumus pieckārtīga zaļa papīra, ar ko tās vienmēr visu noslauka. Ja plānojat, ka kādudien laidīsiet pasaulē vēl vienu bērnu (tu neplāno – viņa gan), tad  arī varēsiet izvēlēties mājas dzemdības, jo būs zināms, kas sagaidāms, turklāt, ja tik un tā plānojāt pārkrāsot dzīvokli, vēl jo labāk.

Ūdenī vai ārpus tā? Tas nu reiz ir āķīgs jautājums. Veselais saprāts teic, ka ūdens dzemdības būtu nekārtīgas, bīstamas un saspringtas – piemērotas hipijiem un izlēcējiem. Nekas no minētā neatbilst patiesībai – ja nu vienīgi par hipijiem un izlēcējiem. Patiesībā mazuļiem patīk piedzimt ūdenī. Nedraud nekādas briesmas, jo viņu mazās plaušiņas sāk darboties tikai pēc tam, ka tie saņēmuši no vecmātes pliķīti pa dupsi. Turklāt silts ūdens ir brīnišķīgs sāpju atvieglotājs mātei. Peldēšana uz riņķi kā valim palīdzēs mazināt spiedienu uz viņas pavēderi, un tas ļaus tai viegli iekārtoties dažādās pozās. Turklāt, ja tev pa rokai ir peldbikses, vari iegulties līdzās, ja vien negrasies darīt kaut ko tik muļķīgu kā niršana vai tik nekrietnu kā pačurāšana.
Galvenais trūkums slēpjas organizēšanā. Izplānot ūdens dzemdības var būt smags darbs, un tas nozīmē smagu darbu tev. Arvien vairāk un vairāk slimnīcu iegādājas aprīkojumu ūdens dzemdībām – lielas, dziļas, apaļas vannas, tā modeļa, ko bieži reklamē Countdown (TV ziņu programma. (Tulk. piez.)) veciem un nespējīgiem ļaudīm. Tās ir lieliskas, tāpēc daudz pieprasītas. Teorētiski jūstās varat rezervēt iepriekš. Bet praktiski, kad četros no rīta ieradīsieties slimnīcā, saņemsiet to, kas būs palicis pāri, jo kāds cits vienmēr pamanīsies ūdens dzemdību telpu nocelt jums no degungala. Tā vietā allaž varat izvēlēties ūdens dzemdības mājās, kas, varu teikt pēc pieredzes, ir fantastiskas, bet pirmajām dzemdībām tā var būt pārāk smaga nasta. Jo nevienam citam kā tieši tev, topošajam tēvam, nāksies to uzparikti iebūvēt un piepildīt, gandrīz noteikti - nakts vidū. Iespējams, mazliet drūma doma. Instrukcijās teikts, ka vannas sagatavošanai vajadzīgas 15 līdz 20 minūtes. Man tas prasīja pusotru stundu.

Dažas sievietes iegrīļojas slimnīcā, brēkdamas pēc epidurālās anestēzijas. Citas ir aizvadījušas gana ilgu laiku, praktizējot jogu, lai spētu nocietināties pret sāpēm. Katrs ir citāds. Neviens nav labāks par kādu citu.

Reklāma
Reklāma


Dzemdības ārpus ūdens ir vispopulārākās. Tās izvēlas aviokompāniju klienti, cilvēki, kas izdzīvojuši traģiskās jūras katastrofās, un visi pārējie. Un tomēr, kad filmā tiek dzemdēts bērniņš, visi tik un tā prasa dvieļus. Tātad - kur ir starpība? (Jāzina, ka vairāki no slimnīcu dzemdību atbalstītājiem ir ļoti naidīgi pret ūdens dzemdībām, bet daži pat kategoriski aizliedz tās. Viņu galvenās bažas ir par to. ka mazulis piedzimstot var ieraut elpu, šādi apdraudot elpceļus. Bet tas atgadās ārkārtīgi reti. Mirstības procents ūdens dzemdībās ir zemāks nekā ārpus ūdens dzemdībām. Ja jūs ar partneri nolemjat, ka tas ir domāts jums, neļaujieties iebaidīties ar iedomātiem drošības argumentiem. (Aut. piez.) viņa liek, un esi gatavs, ka viņa pēdējā brīdī pārdomās, kā itin droši var notikt. Lai tiktu galā ar šo dzemdību situāciju, tev jāstaigā uz pirkstgaliem.)

Pretsāpju līdzekļi vai dabiskās dzemdības? Vēl viens mulsinošs jautājums, lai gan lēmums paliek mātes ziņā. Dažas sievietes iegrīļojas slimnīcā, brēkdamas pēc epidurālās anestēzijas. Citas ir aizvadījušas gana ilgu laiku, praktizējot jogu, lai spētu nocietināties pret sāpēm. Katrs ir citāds. Neviens nav labāks par kādu citu. Un, lai ko arī viņa izlemtu, tu nedrīksti tam iebilst. Tev taču nesāp, ja vien viņa pa ceļam uz slimnīcu nav netīši iekaustījusi tevi. Vai tīši. Tas ir iespējams. Atceries, tā visa ir tava vaina. Vienīgais, kas tev jādara, ir jāievēro instrukcijas. Dari, ko viņas liek, un esi gatavs, ka viņa pēdējā brīdī pārdomās, kā iin droši var notikt. Lai tiktu galā ar šo dzemdību situāciju, tev jāstaigā uz pirkstgaliem.

Poza. Saskaņā ar kādu vērā ņemamu avotu tieši franču Luijs XIV, Saules karalis, pirmais ierosinājis, ka sievietēm jādzemdē, guļot uz muguras, ar gaisā paceltām kājām. Tam nebija medicīniska pamatojuma. Luijs vienkārši vēlējās labi saskatīt, kā viņa bērni nāca pasaulē, bet karali nedrīkstēja apgrūtināt ar liekšanos lejup un skatīšanos sievai starp kājām. Tomēr šis paņēmiens ar laiku kļuva populārs, un patlaban tieši ārstu un vecmātes nedrīkst apgrūtināt ar noliekšanos. Ikvienam slimnīcā ir vieglāk, ja paciente apgulstas un uzvedas mierīgi, bet topošajai mātei, iespējams, vieglāk ir neievērot šo paražu un tupēt uz grīdas, kā iepriekš sievietes to darījušas. Tūkstošiem gadu sievietes dzemdēja tupot, jo tā darīt bija dabiski un pašsaprotami. Senās Ēģiptes hieroglifos attēlotajās dzemdībās redzama tupoša sieviete, bet no viņas vagīnas rēgojās bērna galviņa. Senie romieši sameistaroja dzemdību krēslu ar izgrieztu caurumu, pa kuru izkrist bērnam. Tupēšana izmanto visvērtīgāko no dabas spēkiem – gravitāciju. Ja tava partnere labāk grib tupēt nekā atgulties, viņai tas jāļauj. Un, ja viņa pēc piecām minūtēm pārdomā un grib atgulties, viņai jāļauj arī tas.

Franču Luijs XIV, Saules karalis, pirmais ierosinājis, ka sievietēm jādzemdē, guļot uz muguras, ar gaisā paceltām kājām. Tam nebija medicīniska pamatojuma.


Dzemdību partneris. Šī ir briesmīga ideja, aizgūta no pirmatnējām kopienām vai kur citur. Es aizmirsu, kur. Kad tava mīļotā dzemdēs, tu būsi blakus, līdzās būs arī vecmāte un, ja jūs abi vienosieties, arī iepriekš nozīmēts dzemdību partneris, lai palīdzētu, atbalstītu, turētu roku, veiktu masāžu un darītu visu to, ko biji paredzējis darīt tu. Jā, nopietni!
Domāšana nāk par labu. Ne tu, ne topošā māte droši vien neesat to iepriekš apsvēruši, bet vecmāte, lai gan pieredzējusi un līdzjūtīga, varētu būt pilnīga svešiniece. Tādēļ tiek ataicināts vēl kāds, kurš zina, kas un kā jādara, lai topošā māte justos drošāk, bet topošais tēvs neizjustu nospiedošo atbildību par pilnīgi visu. jo tobrīd būs tieši tāda sajūta. Viņai (dzemdību partneris parasti nav vīrietis, bet, ja ir, vari sākt brīnīties, kāpēc), iespējams, pašai ir bērni. Tai nav jābūt topošās māmiņas mātei, jo šīs attiecības būtu pārlādētas ar bagāžu, kas neietilptu pat Hītrovas lidostas otrajā terminālī. Tai jābūt draudzenei, kādai, kam tava mīļotā var uzticēties, kādai, kas – būsim skarbi – neesi tu. Ja vien neesi Supervīrietis, kurš it visur ir noteicējs, šiem vārdiem vajadzētu sagādāt tev Tīksmi. Kāds tēvs reiz man teica, ka šī ir iespēja dabūt savā pusē vēl kādu, ar kuru dalīties mēslos: "Tā ir labākā ideja pēc placentas pastētes izgudrošanas." Tikai labāka, daži no mums varētu teikt.

Mūzika dzemdību laikā? Sveces? Vaļu dziesmas? Viens no galvenajiem dabisko dzemdību principiem ir, ka atmosfērai jābūt pareizai – mierīgai un atbrīvotai, nevis satrauktai un šausmu pārņemtai. Tātad – ja tu ņem portatīvo CD atskaņotāju, labāk izvēlies klusu un nomierinošu mūziku, nevis, piemēram. AC/DC Back In Black.
Ir dzirdēts, ka tēvi no blakus esošām dzemdību telpām kāpina skaļumu, lai nomāktu cits cita mūziku. Šāda uzvedība var paātrināt dzemdības, bet vēlāk tiks pieminēta šķiršanās prāvās. Ļauj viņai izvēlēties skaņdarbu. Ja tev patiešām nepatīk Nensija Grifita gaidāms pārbaudījums.
Sveces sniedz jauku izpriecu, jo tās nepieciešams par jaunu iedegt pēc tam, kad esi nopūtis visas ar vienu varenu pūtienu. Atturies no smaržīgām svecēm, jo saskaņā ar Ženēvas konvenciju tās kļūst par mocību rīku, ja vienā istabā deg vairāk par pusduci.
Turpretī ēteriskās eļļas var izrādīties pārsteidzoši noderīgas un nomierinošas. (Ir vērts pameklēt arī homeopātiskos līdzekļus – tie noderēs pirms dzemdībām, to laikā un īpaši – pēc tām.)
Vaļa dziesma ir pieejama CD un kasetēs pie visiem uzticamiem vaļu dziesmu izplatītājiem. īpaši noderīga tā ir, ja sieviete gaida piedzimstam vali.

 

Pieņēmuši šos lēmumus, jūs ar mīļoto radīsiet Dzemdību plānu. Tas ir dokuments, kas paredz jūsu vajadzības un vēlmes dzemdībās. Ja jums paveiksies, vecmāte to izlasīs pirms iegrāmatošanas. Ja esat īsti neveiksminieki, viņa pielaidis tam uguni jūsu acu priekšā.

Fragments no apgāda Zvaigzne ABC izdotās Markusa Berkmana grāmatas:Tu būsi tētis