Tēva padomi topošam tēvam – kas tev jāzina par dzemdībām?
"Kā topošās mātes vīram, partnerim vai parocīgam vīriešu kārtas piedēklim tava loma dzemdībās būs daudz ievērojamāka, nekā tu spēj iedomāties vai vēlēties. Kā vairums topošo tēvu es cerēju, ka bērniņa dzimšanas brīdī varēšu stāvēt malā un piedāvāt pārdomātus ieteikumus, nedarot neko nozīmīgu," grāmatā Tu būsi tētis, raksta tās autors Markuss Berkmans. Neliels fragments.
Pirmsdzemdību kursi mani viesa skaidrību. Kad sāksies dzemdību sāpes, tava mīļotā pārvērtīsies brēcošā, svīstošā, sāpju apdullinātā radījumā no Melnās lagūnas (Japānā veidota multfilma. (Tulk. piez.)), tādēļ tu būšu atbildīgs par visu. To izdzirdot, pat Rūdītais kungs tikko valdīja uztraukumu.
Pirms dzemdībām, to laikā un arī pēc tam būs kaudze neskaidru
jautājumu (tādi kā – ko darīt ar placentu? Vai jūs vēlaties
dzemdības mājās vai slimnīcā? Ūdenī vai ārpus tā? Vai lietot visas
zāles, ko medicīna spēj piedāvāt, vai mēģināsiet dabiskās
dzemdības? Vai piedalīties arī tēvam? Varbūt veikt ķeizargriezienu?
Visi šie jautājumi uzdodami jūs formā, ar to domājot
tu un tava partnere, kas būtībā nozīmē tava
partnere, jo diez vai tu būsi gana zinošs par kādu no šiem
jautājumiem. Un kā gan lai tu tāds būtu? Tas nav tavs ķermenis. (Ja
pēc dabas esi paranoisks – līdz pat DNS analīžu veikšanai, tas arī
nav tavs bērns). Tādēļ ir tikai normāli, ka topošā māte pieņem
vairumu no lēmumiem.
Tavs uzdevums ir māt ar galvu un izskatīties dziļdomīgam. Vēlāk tev
nāksies atcerēties, kādi bija šie lēmumi – izaicinājums pats par
sevi – un rīkoties saskaņā ar tiem.. Atceries, ka tu esi tikai šīs
vadības struktūras jaunākais izpildītājs. Ķeza Kūka (Viena no
Austrālijas ievērojamākajām rakstniecēm un karikatūristēm (Tulk.
piez.)) savā grāmatā Skarbais ceļvedis grūtniecībā un
dzemdībās stāsta par vīrieti, kurš jautā pirmsdzemdību kursu
pasniedzējai, kāda būs viņa loma dzemdību sāpju laikā. Viņas
atbildes skan: "Dari it visu, ko viņa saka, un dari to veicīgi"
Viņas atbildes skan: "Dari it visu, ko viņa saka, un dari to veicīgi"
• Mājās vai slimnīcā. Mājai ir daudz priekšrocību.
Tur ir kastrolis un ledusskapis. Tur atrodas tava gulta, kurā vari
atkrist nosnausties, kamēr topošā māte dvesdama un ņurdēdama kopā
ar vecmāti atrodas apakšstāvā, kurā tev nav nekas meklējams. Mājās
vari smēķēt, ja tu to dari. Vari sākt smēķēt, ja to vēl nedari.
Par nelaimi, slimnīcu ārstiem nav daudz laika mājas dzemdībām,
ģimenes ārsti tās neiesaka (tas viņiem nozīmētu papildu darbu) un
arī dažas vecmātes par to nav sajūsminātas (arī viņām tas nozīmē
papildu darbu). Tā kā medicīna ir strauji attīstījusies, mājas
dzemdības kļuvušas retākas. 1965. gadā 28.6 procenti no visām
dzemdībām Lielbritānijā notika mājās. Pēc divdesmit gadiem šis
rādītājs bija 0,9 procenti. Šobrīd mājas dzemdības ir mērāmas divos
procentos, jo audzis dabisko dzemdību piekritēju skaits, bet vēl
arvien tās tiek uzskatītas par kaut ko neparastu, pat dīvainu.
Vairums vecāku, kuri gaida ierodamies pirmo bērniņu, tomēr izvēlas
dzemdības slimnīcā – tas šķiet drošāk. Pat pēc 73 pirmsdzemdību
nodarbībām jums būs tikai virspusējs priekšstats par to, kas
gaidāms. Līdz dzemdībām jūs abus noteikti vajadzēs iedrošināt
mesties šajā mistiskajā un liegi šausminošajā pieredzē, kas
vairumam no mums nozīmēs pīkstošas iekārtas, akušierus baltos
halātos, viegli pieejamas vecmātes un neierobežotus krājumus
pieckārtīga zaļa papīra, ar ko tās vienmēr visu noslauka. Ja
plānojat, ka kādudien laidīsiet pasaulē vēl vienu bērnu (tu neplāno
– viņa gan), tad arī varēsiet izvēlēties mājas dzemdības, jo
būs zināms, kas sagaidāms, turklāt, ja tik un tā plānojāt pārkrāsot
dzīvokli, vēl jo labāk.
• Ūdenī vai ārpus tā? Tas nu reiz ir āķīgs
jautājums. Veselais saprāts teic, ka ūdens dzemdības būtu
nekārtīgas, bīstamas un saspringtas – piemērotas hipijiem un
izlēcējiem. Nekas no minētā neatbilst patiesībai – ja nu vienīgi
par hipijiem un izlēcējiem. Patiesībā mazuļiem patīk piedzimt
ūdenī. Nedraud nekādas briesmas, jo viņu mazās plaušiņas sāk
darboties tikai pēc tam, ka tie saņēmuši no vecmātes pliķīti pa
dupsi. Turklāt silts ūdens ir brīnišķīgs sāpju atvieglotājs mātei.
Peldēšana uz riņķi kā valim palīdzēs mazināt spiedienu uz viņas
pavēderi, un tas ļaus tai viegli iekārtoties dažādās pozās.
Turklāt, ja tev pa rokai ir peldbikses, vari iegulties līdzās, ja
vien negrasies darīt kaut ko tik muļķīgu kā niršana vai tik
nekrietnu kā pačurāšana.
Galvenais trūkums slēpjas organizēšanā. Izplānot ūdens dzemdības
var būt smags darbs, un tas nozīmē smagu darbu tev. Arvien vairāk
un vairāk slimnīcu iegādājas aprīkojumu ūdens dzemdībām – lielas,
dziļas, apaļas vannas, tā modeļa, ko bieži reklamē
Countdown (TV ziņu programma. (Tulk. piez.)) veciem un
nespējīgiem ļaudīm. Tās ir lieliskas, tāpēc daudz pieprasītas.
Teorētiski jūstās varat rezervēt iepriekš. Bet praktiski, kad
četros no rīta ieradīsieties slimnīcā, saņemsiet to, kas būs
palicis pāri, jo kāds cits vienmēr pamanīsies ūdens dzemdību telpu
nocelt jums no degungala. Tā vietā allaž varat izvēlēties ūdens
dzemdības mājās, kas, varu teikt pēc pieredzes, ir fantastiskas,
bet pirmajām dzemdībām tā var būt pārāk smaga nasta. Jo nevienam
citam kā tieši tev, topošajam tēvam, nāksies to uzparikti iebūvēt
un piepildīt, gandrīz noteikti - nakts vidū. Iespējams, mazliet
drūma doma. Instrukcijās teikts, ka vannas sagatavošanai vajadzīgas
15 līdz 20 minūtes. Man tas prasīja pusotru stundu.
Dažas sievietes iegrīļojas slimnīcā, brēkdamas pēc epidurālās anestēzijas. Citas ir aizvadījušas gana ilgu laiku, praktizējot jogu, lai spētu nocietināties pret sāpēm. Katrs ir citāds. Neviens nav labāks par kādu citu.
Dzemdības ārpus ūdens ir vispopulārākās. Tās
izvēlas aviokompāniju klienti, cilvēki, kas izdzīvojuši traģiskās
jūras katastrofās, un visi pārējie. Un tomēr, kad filmā tiek
dzemdēts bērniņš, visi tik un tā prasa dvieļus. Tātad - kur ir
starpība? (Jāzina, ka vairāki no slimnīcu dzemdību atbalstītājiem
ir ļoti naidīgi pret ūdens dzemdībām, bet daži pat kategoriski
aizliedz tās. Viņu galvenās bažas ir par to. ka mazulis piedzimstot
var ieraut elpu, šādi apdraudot elpceļus. Bet tas atgadās ārkārtīgi
reti. Mirstības procents ūdens dzemdībās ir zemāks nekā ārpus ūdens
dzemdībām. Ja jūs ar partneri nolemjat, ka tas ir domāts jums,
neļaujieties iebaidīties ar iedomātiem drošības
argumentiem. (Aut. piez.) viņa liek, un esi gatavs, ka viņa pēdējā
brīdī pārdomās, kā itin droši var notikt. Lai tiktu galā ar šo
dzemdību situāciju, tev jāstaigā uz pirkstgaliem.)
• Pretsāpju līdzekļi vai dabiskās dzemdības? Vēl
viens mulsinošs jautājums, lai gan lēmums paliek mātes ziņā. Dažas
sievietes iegrīļojas slimnīcā, brēkdamas pēc epidurālās
anestēzijas. Citas ir aizvadījušas gana ilgu laiku, praktizējot
jogu, lai spētu nocietināties pret sāpēm. Katrs ir citāds. Neviens
nav labāks par kādu citu. Un, lai ko arī viņa izlemtu, tu nedrīksti
tam iebilst. Tev taču nesāp, ja vien viņa pa ceļam uz slimnīcu nav
netīši iekaustījusi tevi. Vai tīši. Tas ir iespējams. Atceries, tā
visa ir tava vaina. Vienīgais, kas tev jādara, ir jāievēro
instrukcijas. Dari, ko viņas liek, un esi gatavs, ka viņa pēdējā
brīdī pārdomās, kā iin droši var notikt. Lai tiktu galā ar šo
dzemdību situāciju, tev jāstaigā uz pirkstgaliem.
• Poza. Saskaņā ar kādu vērā ņemamu avotu tieši
franču Luijs XIV, Saules karalis, pirmais ierosinājis, ka sievietēm
jādzemdē, guļot uz muguras, ar gaisā paceltām kājām. Tam nebija
medicīniska pamatojuma. Luijs vienkārši vēlējās labi saskatīt, kā
viņa bērni nāca pasaulē, bet karali nedrīkstēja apgrūtināt ar
liekšanos lejup un skatīšanos sievai starp kājām. Tomēr šis
paņēmiens ar laiku kļuva populārs, un patlaban tieši ārstu un
vecmātes nedrīkst apgrūtināt ar noliekšanos. Ikvienam slimnīcā ir
vieglāk, ja paciente apgulstas un uzvedas mierīgi, bet topošajai
mātei, iespējams, vieglāk ir neievērot šo paražu un tupēt uz
grīdas, kā iepriekš sievietes to darījušas. Tūkstošiem gadu
sievietes dzemdēja tupot, jo tā darīt bija dabiski un pašsaprotami.
Senās Ēģiptes hieroglifos attēlotajās dzemdībās redzama tupoša
sieviete, bet no viņas vagīnas rēgojās bērna galviņa. Senie romieši
sameistaroja dzemdību krēslu ar izgrieztu caurumu, pa kuru izkrist
bērnam. Tupēšana izmanto visvērtīgāko no dabas spēkiem –
gravitāciju. Ja tava partnere labāk grib tupēt nekā atgulties,
viņai tas jāļauj. Un, ja viņa pēc piecām minūtēm pārdomā un grib
atgulties, viņai jāļauj arī tas.
Franču Luijs XIV, Saules karalis, pirmais ierosinājis, ka sievietēm jādzemdē, guļot uz muguras, ar gaisā paceltām kājām. Tam nebija medicīniska pamatojuma.
• Dzemdību partneris. Šī ir briesmīga ideja,
aizgūta no pirmatnējām kopienām vai kur citur. Es aizmirsu, kur.
Kad tava mīļotā dzemdēs, tu būsi blakus, līdzās būs arī vecmāte un,
ja jūs abi vienosieties, arī iepriekš nozīmēts dzemdību partneris,
lai palīdzētu, atbalstītu, turētu roku, veiktu masāžu un darītu
visu to, ko biji paredzējis darīt tu. Jā, nopietni!
Domāšana nāk par labu. Ne tu, ne topošā māte droši vien neesat to
iepriekš apsvēruši, bet vecmāte, lai gan pieredzējusi un
līdzjūtīga, varētu būt pilnīga svešiniece. Tādēļ tiek ataicināts
vēl kāds, kurš zina, kas un kā jādara, lai topošā māte justos
drošāk, bet topošais tēvs neizjustu nospiedošo atbildību par
pilnīgi visu. jo tobrīd būs tieši tāda sajūta. Viņai (dzemdību
partneris parasti nav vīrietis, bet, ja ir, vari sākt brīnīties,
kāpēc), iespējams, pašai ir bērni. Tai nav jābūt topošās māmiņas
mātei, jo šīs attiecības būtu pārlādētas ar bagāžu, kas neietilptu
pat Hītrovas lidostas otrajā terminālī. Tai jābūt draudzenei,
kādai, kam tava mīļotā var uzticēties, kādai, kas – būsim skarbi –
neesi tu. Ja vien neesi Supervīrietis, kurš it visur ir noteicējs,
šiem vārdiem vajadzētu sagādāt tev Tīksmi. Kāds tēvs reiz man
teica, ka šī ir iespēja dabūt savā pusē vēl kādu, ar kuru dalīties
mēslos: "Tā ir labākā ideja pēc placentas pastētes izgudrošanas."
Tikai labāka, daži no mums varētu teikt.
• Mūzika dzemdību laikā? Sveces? Vaļu dziesmas?
Viens no galvenajiem dabisko dzemdību principiem ir, ka atmosfērai
jābūt pareizai – mierīgai un atbrīvotai, nevis satrauktai un šausmu
pārņemtai. Tātad – ja tu ņem portatīvo CD atskaņotāju, labāk
izvēlies klusu un nomierinošu mūziku, nevis, piemēram. AC/DC Back
In Black.
Ir dzirdēts, ka tēvi no blakus esošām dzemdību telpām kāpina
skaļumu, lai nomāktu cits cita mūziku. Šāda uzvedība var paātrināt
dzemdības, bet vēlāk tiks pieminēta šķiršanās prāvās. Ļauj viņai
izvēlēties skaņdarbu. Ja tev patiešām nepatīk Nensija Grifita
gaidāms pārbaudījums.
Sveces sniedz jauku izpriecu, jo tās nepieciešams par jaunu iedegt
pēc tam, kad esi nopūtis visas ar vienu varenu pūtienu. Atturies no
smaržīgām svecēm, jo saskaņā ar Ženēvas konvenciju tās kļūst par
mocību rīku, ja vienā istabā deg vairāk par pusduci.
Turpretī ēteriskās eļļas var izrādīties pārsteidzoši noderīgas un
nomierinošas. (Ir vērts pameklēt arī homeopātiskos līdzekļus – tie
noderēs pirms dzemdībām, to laikā un īpaši – pēc tām.)
Vaļa dziesma ir pieejama CD un kasetēs pie visiem uzticamiem vaļu
dziesmu izplatītājiem. īpaši noderīga tā ir, ja sieviete gaida
piedzimstam vali.
Pieņēmuši šos lēmumus, jūs ar mīļoto radīsiet Dzemdību
plānu. Tas ir dokuments, kas paredz jūsu vajadzības un
vēlmes dzemdībās. Ja jums paveiksies, vecmāte to izlasīs pirms
iegrāmatošanas. Ja esat īsti neveiksminieki, viņa pielaidis tam
uguni jūsu acu priekšā.
Fragments no apgāda Zvaigzne ABC izdotās Markusa Berkmana
grāmatas:Tu būsi tētis