Kāpēc man nav bail no dzemdībām?
Man ir trīs bērni. Trīs reizes esmu dzemdējusi. Visas reizes — ātri, viegli, ar baudu. Tāpēc man nevajadzētu brīnīties, kad kāds man palūdz uzrakstīt — kāpēc man nav bail no dzemdībām. Tomēr es brīnos...
Un brīnos es tamdēļ, ka man IR bail no dzemdībām. Visas trīs reizes man bija bail no savām dzemdībām. Man ir bail no citu sieviešu dzemdībām. Man IR BAIL.
Bet ne jau baiļu esamībā vai neesamībā ir triks. Baidās visas sievietes. Ir pat teiciens, ka baidīšanās ir viens no grūtnieces darbiem. Bez bailēm, kas mums katrai ir savas, ir bailes, kuras pārdzīvo ikviena no mums. Tās ir: (1) Bailes no sāpēm; (2) Bailes, ka kaut kas varētu nebūt kārtībā ar mazuli; (3) Bailes, ka mazulis varētu nomirt.
Apzināties šīs bailes, pieņemt tās, pārrunāt un izdzīvot — tas tiešām ir ļoti svarīgs darbs grūtniecības laikā. Reizēm tas ir ļoti grūts darbs, kura veikšanā ir nepieciešama palīdzība. Un palīdzību noteikti vajag lūgt. To vajag lūgt saviem mīļajiem, profesionāļiem, tiem, kuriem sieviete uzticas.
Ir kāda trejāde, kas var noderēt, gatavojoties dzemdībām:
• Dzemdības ir smags darbs.
• Dzemdībās sāp.
• Un mēs varam ar to tikt galā.
Mēs tiešām varam tikt galā.
Kā?
Tas ir jautājums, kas jāuzdod mums katrai pašai sev. Tas ir jautājums, uz kuru atbildi reizēm saņemam tikai pēc dzemdībām. Un tas ir jautājums, par kuru esam pilnībā aizmirsušas, kad uz punča ieritinās tikko dzimis mazulis.
Linda Vītuma, dūla, topošā vecmāte un māmiņa
IZLASI ARĪ ŠOS LINDAS VĪTUMAS EMUĀRUS: