Dāvana tavam bērnam. Kāpēc saglabāt cilmes šūnas?

Unikāla iespēja
Aizvien vairāk vecāku visā pasaulē un arī Latvijā izvēlas būt droši par sava bērna veselību un saglabāt bērna cilmes šūnas. Nepieciešamības gadījumā tās palīdzēs sekmīgi ārstēt smagas saslimšanas vai pat glābs dzīvību ne tikai pašam mazulim, bet, iespējams, arī citiem ģimenes locekļiem. Stāsta Ilze: „Manai meitiņai tagad ir pieci mēneši. Kad viņu vēl tikai gaidīju, līdzīgi kā daudzām citām topošajām māmiņām, arī man bija neliels uztraukums, vai viss būs kārtībā. Ik pa laikam trāpījās arī kāds raksts, kurā kādu mazuli piemeklējusi nelaime, un uztraukums tikai pastiprinājās. Reiz kādā avīzē izlasīju par meitenīti, kurai bija problēmas ar sirdi un kurai veikta cilmes šūnu operācija, un kopā ar vīru nolēmām, ka izmantosim šo vienreizējo iespēju – saglabāt mūsu bērniņa cilmes šūnas. Daudzi uzskata, ka tas nav vajadzīgs, jo tā ir naudas tērēšana.

Cilmes šūnas var iegūt, ja bijušas gan dabiskās dzemdības, gan ķeizargrieziens, neskatoties uz to, vai tas notiek stacionārā vai mājās.

Taču to var izdarīt tikai vienreiz mūžā – dzemdību laikā. Un, iespējams, šīs cilmes šūnas noderēs mums pašiem vai radiem. Zinu, ka mana draudzene, kurai ir divi bērniņi, izmantojusi šo pakalpojumu, manos rados arī vienam bērniņam ņemtas cilmes šūnas, pazīstu sievieti, kura nožēlo, ka nav to izdarījusi, un ir viena sieviete, kurai esmu ieteikusi veikt šādu soli, bet nezinu, vai viņa to izmantos”.

Nav ētisku ierobežojumu
Cilmes šūnas ikdienā cilvēka organismā nodrošina nepārtrauktu organisma šūnu atjaunošanos. Vienkāršoti runājot, cilmes šūnas ir tās, no kā sastāv cilvēks. Līdz grūtniecības sestajai dienai tās ir embrionālās cilmes šūnas, kuras skaitās visvērtīgākās un no kurām varētu pat klonēt cilvēku, taču ir viens liels „bet” – šīm šūnām piemīt arī liels onkoloģiskais risks, un, līdzīgi kā vēža gadījumā, zinātnieki nespēj vadīt šo šūnu haotisko dalīšanos. Attīstoties auglim, var sākt runāt par augļa cilmes šūnām. Jau sešdesmit gadus gan Eiropā, gan Amerikā pagrīdē veikti eksperimenti ar aborta materiālu, taču pirms trīsdesmit gadiem zinātnieki atklāja, ka arī nabassaites asinis (ieskaitot pašu nabassaiti) satur ļoti daudz cilmes šūnas, turklāt tā kā tās izgājušas deviņu mēnešu ciklu, tām vairs nav ļaundabīga ietekme.

Zvanījusi kāda sieviete, stāstot, ka ielikusi placentu ledusskapī un prasījusi, kāda ir iespēja saglabāt cilmes šūnas, taču šāda rīcība ir absurda, jo šūnas ir beigtas un pagalam.

Piedzimstot bērniņam, placenta un nabassaite parasti tika izmesta ārā kā bioloģiski bīstams materiāls, kaut gan mūsdienās ir unikāla iespēja saglabāt šīs vērtīgās cilmes šūnas visam mūžam, un, iespējams, kādreiz noderēs ne tikai pašam bērniņam, bet arī viņa vecākiem, vecvecākiem, māsām, brāļiem. Protams, iespēja paņemt un saglabāt šīs šūnas nav vienkārša, tāpēc arī pagaidām vēl dārga. Speciāliste Gita Gaņģe pat pieredzējusi gadījumu, kad zvanījusi kāda sieviete, stāstot, ka ielikusi placentu ledusskapī un prasījusi, kāda ir iespēja saglabāt cilmes šūnas, taču šāda rīcība ir absurda, jo šūnas ir beigtas un pagalam. Tās var paņemt tikai profesionālis (Latvijā vecmātes ir apmācītas šo manipulāciju veikt) uzreiz pēc bērniņa piedzimšanas. Nabas saites asiņu īpašības atšķiras no parasto asiņu īpašībām. Visnozīmīgākā iezīme ir cilmes hemopoēze (t.i. asins un imūnsistēmas šūnu veidošana), jo šīs šūnas parasti atrodas tikai cilvēka kaula smadzenēs. Protams, arī pieauguša cilvēka cilmes šūnas tiek izmantotas medicīnā un tās ir ļoti svarīgas, taču, lai tās paņemtu no kaulu smadzenēm, jārēķinās, ka process ir sāpīgs, bet pašas cilmes šūnas vairs nav tik plastiskas, turklāt var būt daudz lielāka atgrūšanas reakcija, jo organisms tās sliktāk pieņem. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc tik svarīgi būtu saglabāt nabassaites cilmes šūnas. Jo nekad tās vairs nevarēs iegūt tādā kvalitātē kā dzimšanas brīdī. Turklāt nabassaites asiņu savākšana nerada risku ne mātei, ne bērnam, tātad neeksistē ētiski vai morāli ierobežojumi.

Latvijā jau sešus gadus
Ir valstis, kur ir publiskās cilmes šūnu bankas, piemēram, Itālijā, Čehijā, Šveicē, Polijā, Ungārijā, Spānijā, Dānijā, Anglijā. Bērniņam piedzimstot, valsts nodrošina cilmes šūnu saglabāšanu, un, ja dzīves laikā ir kāda saslimšana pašam vai kādam citam, tās var izmantot. Latvija līdz šādam solim vēl ir ļoti tālu, jo tas ir ļoti dārgs process, pie mums šādu pakalpojumu nodrošina privāts uzņēmums – vienīgā Latvijā reģistrētā Cilmes šūnu banka, kura darbojas jau sešus gadus (no 2004. gada) un strādā pēc Eiropas un Amerikas standartiem. Cilmes šūnas tiek uzglabātas Polijā – pirmajā Nabassaites asiņu bankā Eiropā, kas tika atklāta 2000. gadā Varšavā Mari Kiri onkoloģijas centrā, kur dziedātājs Hosē Karerass izārstējās no leikozes un ziedoja ļoti lielu naudu, lai šādu banku atvērtu. Nu jau Eiropā šādas bankas saradušās kā sēnes pēc lietus, arī pēdējā gada laikā Latvijā vēl daži uzņēmumi piedāvā šādu pakalpojumu, tiesa – tie nav reģistrēti Latvijā. Kā orientēties klientiem?

Klientiem vajadzētu uzmanīties – ir uzņēmumi, kas nodrošina cilmes šūnu glabāšanu tikai 20 – 30 gadus.

Svarīgi būtu noskaidrot, vai visi procesi iestādē ir sertificēti (ISO sertifikāts 9001:2000 un Amerikas Asiņu banku asociācijas akreditācija), jo tad iestāde ir pakļauta gadskārtējām asins paņemšanas, sagatavošanas, sasaldēšanas un saglabāšanas procesu kvalitātes un atbilstības auditam atbilstoši mūsdienu standartiem. Šī iemesla dēļ, cilmes šūnas var glabāt bez termiņa un izmantot pat deviņdesmit gadu vecumā. Klientiem vajadzētu uzmanīties – ir uzņēmumi, kas nodrošina cilmes šūnu glabāšanu tikai 20 – 30 gadus; tāpat ir firmas, kurās ir izsniegts tikai ISO sertifikāts vai pat neviena sertifikāta, līdz ar to cilmes šūnas nekad nevarēs izmantot. Daudziem esot iebildumu, ka cilmes šūnas tiek glabātas Polijā, lai gan Gita Gaņģe kā ārste saka: „Es varu apgalvot, ka Polijā ir ļoti augsts līmenis medicīnā, un tur ārstēšana ir kā diena pret nakti, salīdzinot ar Latviju.” Protams, tā kā klientiem ir dažādas vēlmes, cilmes šūnas var uzglabāt arī citās Eiropas valstīs, bet, ja ir vēlēšanās – pat Amerikā, taču tad jārēķinās ar ļoti dārgiem transportēšanas pakalpojumiem.

Kā notiek process?
Cilmes šūnas var iegūt, ja bijušas gan dabiskās dzemdības, gan ķeizargrieziens, neskatoties uz to, vai tas notiek stacionārā vai mājās. Nabas saites asinis tiek iegūtas dzemdību laikā, lietojot speciālu komplektu. Kad bērniņš piedzimst, pāris minūtes placentai ļauj pulsēt (zinātnieki ir pierādījuši, ka vismaz minūte noteikti ir nepieciešama).
• Pēc tam, kad nabassaite pārgriezta, apmācīta vecmāte paņem asinis. Jāpiebilst, ka vecmātes ir apmācītas visā Latvijā, taču, ja māmiņa izvēlējusies vecmāti, kura neko nezina par šo procedūru, Cilmes šūnu bankas darbinieki viņu apmāca un pirmajā reizē paši piedalās dzemdībās.
• Iegūtās nabas saites asinis, izmantojot profesionālu kurjeru pakalpojumus, tiek transportētas līdz cilmes šūnu bankas laboratorijai.
• Kvalificētu speciālistu komanda pārbauda piegādātās nabas saites asinis un sagatavo tās uzglabāšanai.

Iespējamie šķēršļi un gada maksa
Jārēķinās, ka, lai paņemu cilmes šūnas, pirmā iemaksa jāveic jau pirms dzemdībām (pirmā iemaksa ir aptuveni 240 eiro). Otra iemaksa (590 eiro) jāveic, kad saņemts no laboratorijas apstiprinājums, ka ar cilmes šūnām viss ir kārtībā (parasti tās nesaglabā, ja asinīs konstatēts HIV vai akūts sifiliss) un noskaidrots, ka pietiekams skaits cilmes šūnu (tās iespējams saglabāt, sākot no 20 ml). Vidēji no nabassaites asinīm var paņemt 50 – 60 ml. Nabas saites asiņu apjoms ir individuāls un atkarīgs no vairākiem fizioloģiskiem faktoriem, tāpēc cilmes šūnu apjomu iepriekš nav iespējams prognozēt un tas nav atkarīgs no medicīnas personāla, kas iegūst nabas saites asinis. Dažkārt dzemdību laikā cilmes šūnas nav iespējams paņemt, iemesli var būt dažādi – var noplīst nabassaite, tā var būt pārkaļķojusies, dažkārt ir jāglābj bērniņš. Jāatceras, ka pirmajā vieta vienmēr būs mātes un bērna dzīvība, un tikai tad cilmes šūnu paņemšana. Kad no laboratorijas saņemts apstiprinājums, ka cilmes šūnas var saglabāt, turpmākā maksa ir 140 eiro gadā. Juridiski asinis pieder bērnam, pēc pilngadības iestāšanās ģimenē vienojas, kurš maksās tālāk. Dzimšanas brīdī paņemto asins paraugu, var dalīt divās daļās, ja paņemts vairāk par 90 ml asiņu no nabassaites. Parauga sadalīšanas, sasaldēšanas un atsaldēšanas laikā aiziet bojā kopumā ap 40 - 50 % cilmes šūnu, tāpēc nav lietderīgi dalīt mazākos paraugos, jo var nepietikt cilmes šūnu arī vienai transplantācijai. Jāpiezīmē, ka dubultparaugs izmaksā lētāk. Retos gadījumos, pat ja asinis paņemtas tikai 20 ml, izrādās, ka cilmes šūnu tajās ir stipri mazāk, klients par to tiek informēts. Tad ir izvēle, vai šo daudzumu saglabāt. Transplantācijai tas var būt par maz, bet citai procedūrai derēs. Speciālisti šādā gadījumā iesaka paraugu saglabāt, jo ir cerības, ka zinātnieki atklās jaunas, efektīvākas metodes nabas saišu asiņu cilmes šūnu pavairošanai. Ir iespēja paņemt un saglabāt arī inficētu materiālu (izņemot jau divas pieminētās saslimšanas – HIV un sifilisu), jo laboratorijai ir karantīnas un sterilā zona, ko pieprasa ES standarti un klienti nezaudē paņemtās cilmes šūnas. Arī šajā gadījumā vecāki var izvēlēties tās saglabāt vai nē.

Kā palīdzēs cilmes šūnas?
Pasaulē cilmes šūnas tiek izmantotas gan ārstniecībā, gan skaistumkopšanā, no kurām pēdējā attīstās ļoti strauji, tajā tiek ieguldīti lieli līdzekļi un cilmes šūnas sākušas uzvaras gājienu. Daudzējādā ziņā klasiskajā medicīnā cilmes šūnām vēl „rokas par īsu”, taču procedūru klāsts, kur noder cilmes šūnas, attīstās ar katru gadu. Pašlaik noris vairāk nekā 3000 klīnisko eksperimentu ar nabassaites cilmes šūnām, ziņo organizācija „Eiropas nabassaites asinis”. Jāsaprot, ka ar cilmes šūnām neārstē, tās palīdz ārstēšanās procesā. Piemēram, onkoloģijā tiek izmantota gan ķirurģija, gan staru terapija, lai iznīcinātu šūnas, kas satur infekciju. Un papildus tam „tie piegādātas” vai nu kaulu smadzeņu, vai nabassaišu cilmes šūnas, lai „restartētu” organismu. No Cilmes šūnu bankas šobrīd cilmes šūnas izmantotas piecām transplantācijām – gan kādam bērniņam, kuram tās paņemtas piedzimstot, gan citos gadījumos noderējušas brāļiem un māsām. Pēdējā informācija liecina, ka cilmes šūnas noderēšot arī kādai bērna māmiņai, kurai atklāts audzējs. Simtprocentīga saderība ir tikai cilvēkam, no kura šīs šūnas ņemtas, kā arī vienolas dvīņiem. Māsām un brāļiem saderība ir 1 pret 4, vecākiem un bērniem — 1 pret 8. Salīdzināšanai – ja cilvēks cilmes šūnas meklētu donoru cilmes šūnu bankā, saderība ir tikai 1 pret 70000, un var paiet pat pusgads, kamēr izdodas atrast piemērotu donoru. Taču saderības nepieciešamība ir atkarīga no procedūras, kurā šūnas tiks izmantotas. Dažkārt saderība nav nepieciešama.

Tas tev noderēs!
Latvijā cilmes šūnu saglabāšana ir medicīnas pakalpojums, tāpēc iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā iedzīvotāju ieņēmuma deklarāciju, šos izdevumus iespējams uzrādīt kā attaisnotos izdevumus, lai daļu iztērētās naudiņas saņemtu atpakaļ.

Drošība par nākotni
Gita Gaņģe: „ Bērna cilmes šūnu saglabāšana līdzībās runājot ir kā rezerves riepa mašīnai. Cerams, ka tā nebūs vajadzīga, bet sniedz drošības sajūtu. Es kā ārsts (Gita Gaņģe strādā par ģimenes ārsti „Veselības centrā 4”) neesmu Dievs, un es nezinu, vai cilmes šūnas konktrētajai ģimenei un bērniņam nākotne noderēs. Zinu tikai vienu – zinātnes sasniegumi attīstās strauji un arī cilmes šūnu jomā iespējas pieaug ar katru gadu. Atceros, ka savulaik birojos sāka parādīties datori, ir pagājuši tikai 16 gadi, kopš ar datoru strādājam, un vairs savu dzīvi nevaram bez tiem iedomāties. Līdzīga attīstība notiek cilmes šūnu jomā. Ir daži cilvēki, kas regulāri zvana un prasa, kādu slimību gadījumos jau tagad palīdz cilmes šūnas – manuprāt, tā ir nevajadzīga trauksme par nākotni, jo es nezinu, kādos gadījumos cilmes šūnas palīdzēs pēc pusgada, gada vai pieciem gadiem. Galu galā – iespējams, viņiem nekad nevajadzēs izmantot tās! Šādu pakalpojumu vajadzētu uztvert tikai un vienīgi kā drošības riepu, kas nolikta mašīnas bagāžniekā, un ikdienā aizmirst par to, nevis ieprogrammēt sevi uz bailēm un nemitīgi domāt par to. Jo vislabāk, protams, ja tās nekad nebūs nepieciešamas, bet tikpat labi var palīdzēt kādam tuvam cilvēkam. Ja ģimene jūt, ka vēlas saglabāt bērna cilmes šūnas un to var atļauties, lai izmanto šo iespēju. Bet, ja ir māņticība vai iekšējā sajūta signalizē, ka nevajag to darīt, tad nevajag!


Autore: Lauma Lūse, žurnāls Una
 

/REKLĀMAS PROJEKTS/