Dzemdību priekšvēstneši, kas liecina par dzemdību tuvošanos
Ja tu pievērs uzmanību norisēm savā ķermenī, tad jau vairākas dienas vai pat nedēļas pirms dzemdībām jutīsi, kā ķermenis gatavojas lielajam notikumam. Jo ir vairākas pazīmes, kas liecina — dzemdību diena ir tuvu! Konsultē ārste un mājdzemdību vecmāte Dina Ceple (www.starkaligzda.lv).
Ņem vērā, ka šie dzemdību priekšvēstneši var parādīties divas trīs un pat vēl vairākas nedēļas pirms dzemdībām! Turklāt, iespējams, tu sajutīsi tikai dažus no vēstnešiem, tāpēc nesatraucies, ja kaut kas nenotiek tā, kā šeit rakstīts.
Vēdera noslīdēšana
- Tuvojoties dzemdību dienai, bērniņš ieslīd iegurnī un notiek tā dēvētā vēdera noslīdēšana, ko var samanīt arī vizuāli, jo vēders tiešām atrodas krietni zemāk. Attiecīgi māmiņai ir sajūta, ka kļuvis vieglāk elpot, taču var rasties biežāka vēlme urinēt, jo bērniņš var spiest uz urīnpūsli. Vēdera noslīdēšana var notikt pakāpeniski vairāku dienu garumā.
- Pirms pirmajām dzemdībām vēders parasti noslīd četras nedēļas pirms dzemdībām, atkārtotās grūtniecībās — divas, četras nedēļas pirms dzemdībām, taču dažkārt vēders var noslīdēt arī tikai pāris dienas pirms dzemdībām.
Pieredze. Biju pārsteigta, kad otrās grūtniecības laikā sajutu bērniņa noslīdēšanu (37. nedēļā). Proti, ūdens aerobikas laikā jutu, ka mazulis kustas jocīgāk nekā parasti — spēcīgi un apņēmīgi. Iedomājos, ka varbūt viņš „rušinās” uz leju. Pēc aerobikas nopētīju sevi spogulī — vēders tiešām bija zemāk! To pārbaudīju arī, uzliekot roku uz ribām zem krūtīm, jo iepriekš plaukstai vietas tur nebija. Arī vecmāte vizītē apstiprināja, ka bērniņš ir pavirzījies zemāk. Šī bērniņa ālēšanās notika vēl dažas dienas, un puncis noslīdēja vēl zemāk.
Ligzdas vīšanas instinkts un milzu enerģija
Tā ir spēcīga tieksme rosīties, ieviešot mājās kārtību, pirms ierodas mazulis. Tiek mazgātas grīdas, pārbīdītas mēbeles, māmiņa visu poš un spodrina, turklāt viņai ir spēks to darīt.
Pieredze. Kad 33. grūtniecības nedēļā devos vizītē pie savas vecmātes Rudītes Brūveres, teicu, ka pašlaik jūtos vēl krietni labāk nekā grūtniecības vidusposmā! Vecmāte smaidīdama skaidroja, ka organisms ir gudrs — grūtniecības sākumā viņš māmiņu dara miegainu, rāmāku, lai saudzētu nule radušos dzīvībiņu. Savukārt beigu posmā māmiņai tiek dāvāta papildu enerģijas deva, lai būtu spēks un izturība dzemdībās, kā arī mazuļa aprūpēšanā.
Brakstona–Hiksa kontrakcijas
Ap 36.–38. grūtniecības nedēļu (bet tas var notikt arī agrāk) dzemde sāk gatavoties dzemdībām, ritmiski savelkoties un atslābinoties, un šo norisi dēvē par pirmsdzemdību jeb Brakstona–Hiksa kontrakcijām. Tās nav sāpīgas, lai gan var radīt nepatīkamas, velkošas sajūtas. Šo kontrakciju starplaiki nav regulāri un nekļūst īsāki, kā tas notiek, sākoties dzemdībām. Ja māmiņai ir bažas, vai šīs ir Brakstona–Hiksa vai dzemdību kontrakcijas, viņa var ieiet siltā dušā — ķermenis ūdenī atslābinās, un, ja tās būs bijušas Brakstona–Hiksa kontrakcijas, pāries.
Bērns mazāk kustas
Tuvojoties dzemdībām, mazulis vēderā kļūst rāmāks — arī tāpēc, ka izaugušajam mazulim māmiņas dzemdē ir kļuvis šaurāk. Tomēr, ja tevī šis mazuļa miers rada uztraukumu, sazinies ar savu ārstu vai vecmāti.
Pieredze. Nedz pirmajā, nedz otrajā grūtniecībā mani bērni pirms dzemdībām nekļuva rāmāki. :)
Svara zaudēšana
Tas ir normāli, ja īsi pirms dzemdībām māmiņa nokrītas svarā, dažkārt pat līdz pusotram kilogramam.
Bezmiegs
Grūtniecības pēdējā posmā māmiņu var mocīt bezmiegs vai slikts miegs, kas var būt saistīts gan ar emocionālo stāvokli (jo dzemdības ir pavisam tuvu un sieviete par tām daudz domā), gan ar fizisko pašsajūtu, jo slodzes dēļ var sāpēt mugura, mazais puncī spārdās spēcīgāk u. tml. Grūtības iemigt var radīt arī minētais enerģijas pieplūdums grūtniecības beigās.
Viegla caureja vai slikta dūša. Māmiņai var būt viegla caureja, slikta dūša vai pat vemšana. Tā ķermenis iztīra zarnas, lai zarnu saturs netraucētu dzemdībās.
Pieredze. Biju pārsteigta, kad otrās grūtniecības pēdējās nedēļās man parādījās slikta dūša un pat — kā šeit rakstīts — viegla caureja. Līdz šim par tādām pazīmēm nebiju dzirdējusi.
Pēkšņi tu kļūsti spocīgi mierīga, aizsapņojusies, sevī noslēgusies, kā iegājusi savā pasaulē. Nereti šo pazīmi pamana tieši apkārtējie, nevis tu pati!
Gļotu korķis
Uzreiz gan jāsaka, ka šīs gļotas, kas grūtniecības laikā noslēdza dzemdes kaklu, lai pasargātu dzemdi no augšupejošiem mikrobiem, neizskatās pēc korķa — tie ir gļotaini izdalījumi vienas vai divu ēdamkarošu daudzumā, kas var būt ar brūnganu vai rozā nokrāsu, un tajos var būt samanāmas asiņainas stīdziņas. Pirms dzemdībām korķis tiek izspiests ārā un atveras dzemdes kakls, lai atbrīvotu ceļu mazulim. Korķis var izdalīties pamazām — kā gļotaini smērējumi — vai izkrist viss uzreiz. Kad korķi pamani, noteikti sazinies ar savu ārstu vai vecmāti, jo parasti bērniņš piedzimst 12–48 stundu laikā pēc korķa atdalīšanās. Taču atkārtotās dzemdībās korķis var izkrist arī dzemdību brīdī.
Kā atšķirt gļotu korķi no augļūdeņiem?
- Filmās dzemdības vienmēr sākas ar augļūdeņu noplūšanu, lai gan reālajā dzīve tā notiek salīdzinoši reti. Ja tomēr augļa ūdens noplūst, sazinies ar savu ārstu vai vecmāti, jo vairākums mediķu uzskata, ka bērniņam jāpiedzimst 24–48 stundu laikā pēc ūdens noplūšanas. Ja dzemdības ievelkas ilgāk, bērns ir pakļauts infekcijas riskam.
- Gļotu korķis izkrīt vai nu uzreiz, vai izdalās nelielās porcijās (kopumā vienas divu ēdamkarošu daudzumā), savukārt augļūdeņi turpina pilēt visu laiku (to ir krietni vairāk). Kādreiz māmiņas par augļūdeņiem notur urīna nesaturēšanu; šādā gadījumā var doties uz tualeti un pilēšanu mēģināt apturēt, kā to dara urinējot. Ja tie būs augļūdeņi, pilēšana nebūs apturama.
- Gļotu korķim un augļūdeņiem atšķiras konsistence. Korķis ir gļotaini izdalījumi, turpretī augļūdeņi ir šķidri kā ūdens.
- Atšķirīga ir arī šo izdalījumu krāsa. Kā iepriekš minēts, korķis var būt ar brūnganu vai rozā nokrāsu, tajā var būt samanāmas asins stīdziņas. Taču ūdeņi ir caurspīdīgi vai ar dzeltenīgu, vai zaļu nokrāsu.
Izmantotā literatūra: Ilona Vereša, Antje Andersa. Grūtniecības kalendārs. Četrdesmit nedēļas kopā ar Nelliju. R.: Valters un Rapa, 2008; Māte un bērns. Enciklopēdija vecākiem, R.: Jumava, 2006.
Konsultēja ārste un mājdzemdību vecmāte Dina Ceple (www.starkaligzda.lv)
Autore: Inga Akmentiņa-Smildziņa, mammam.lv/tetiem.lv
Raksts atjaunots 2019. gada 22. septembrī.