Māmiņas pieredze: pārdomas par dabiskām dzemdībām

Teorētiski pēc dzemdībām gan es, gan mazulis jutāmies labi un laimīgi. Tagad, lasot pieejamo un nu jau īpaši meklēto informāciju par dabiskām dzemdībām, tā īsti sāku izvērtēt pašas izvēlēto medicīnisko manipulāciju negatīvo ietekmi. Slimnīcā patiesībā biju viena un neaizsargāta, jo, diemžēl, arī mans vīrs nekādi neiedarbojās kā anestēzijas līdzeklis. Slimnīcā bez līguma ar vecmāti vai ārstu. Apzināti nenoslēdzu līguma. Akli paļāvos uz visiem ārsta aicinājumiem, jo izvēlētā slimnīca visiem zināma, kā viena no 2 labākajām iestādēm Latvijā.

Izmantoju ārsta ieteikumu mākslīgi pārdurt augļūdeņus. Rezultātā neizturēju un pieprasīju epidurālo anestēziju. Iegriezums un šuve jau bija visu iepriekš veikto manipulāciju loģisks iznākums. Kā nepatīkams notikums klāt šim visam bija lielā hematoma uz mazuļa galviņas, kura, iespējams tur nebūtu, ja netiktu pārdurti augļūdeņi, un vēlāk nebūtu bijušas medicīniskās manipulācijas. Nepatīkamākā daļa bija tā, ka sakarā ar šo hematomas punktēšanu bērnam sakās bilirubīns līdz tādam ciparam, no kura pat ārsts bija manāmā pārsteigumā un tad, tikai 2 dienas pēc ierašanas pasaulē, mazais tika uz 36 stundām atšķirts no māmiņas, lai veiktu kārtējās medicīniskās manipulācijas, kuras, iespējams, nebūtu, ja vien...

Ja sieviete izvēlas neslēgt līgumu (lasīt – viņai vinekārši tam NAV naudas), tad principā viņa pakļauta kārtīgam konveijeram.

Bet manas pārdomas nav par šo tēmu. Tā jau šobrīd ir tāla pagātne un mēs visi dzīvojam laimīgi. Tagad, meklējot informāciju, man ir nācies secināt, ja es gribu cerēt uz kaut kādām konkrētām dzemdībām, konkrētu rezultātu (lasīt – dabiskas dzemdības), man ir jāmaksā. Un minimālā summa ir 300 latu par līgumu ar vecmāti plus slimnīcas izdevumi.
Ja sieviete izvēlas neslēgt līgumu (lasīt – viņai vinekārši tam NAV naudas), tad principā viņa pakļauta kārtīgam konveijeram.

Domāju, ka daudz nevar palīdzēt arī iepriekšēja sagatavošanās, grāmatu lasīšana, kursi vai kas cits. Ja tev blakus nav cilvēks, kam tu esi samaksājis par uzmanību, tad visdrīzāk jau pašā sākumā saņemsi piedāvājumu pārdurt augļūdeņus, lai ātrāk lieta darīta...
Beigu beigās ārsts, nostrādājis savu maiņu, aiziet mājās gulēt, varbūt nemaz tā arī nekad neuzzinot, ko ar savu "nevainīgo" piedāvājumu pārdurt augļūdeņus, patiesībā ir nodarījis māmiņai un jaundzimušajam. Domāju, ka mūsdienās ir aizvien vairāk sieviešu, kuras neuzrunā iedvesmojošie raksti par dabiskajām dzemdībām un cik māmiņa un mazulis tādās jūtas laimīgi, jo gluži vienkārši par to ir jāmaksā nauda, kuras nav.

Izmantoju ārsta ieteikumu mākslīgi pārdurt augļūdeņus. Rezultātā neizturēju un pieprasīju epidurālo anestēziju.

Pārdomas tiešām pa skarbo! Bet brīžiem paliek apnicīgi lasīt par visu to, ko tik vien nav iespējams darīt, kas tik nav pieejams, izgudrots, nepieciešams, vajadzīgs... Tikai par visu kopā ir tik šausmīgi daudz jāmaksā. Un laime, ka pietiek saprāta apzināties, ka dodam savam bērnam to labāko, kas vien ir uz pasaules, pat ja tam nav nekāda sakara ar naudu...

Novēlu visām topošajām māmiņām iespēju slēgt līgumus un piedzīvot neaizmirstamas un brīnišķīgas dzemdības!

Iesūtījusi: Kristīne Timermane