Tūpļa guļa un citi bērniņa gulēšanas veidi vēderā

Bērniņš sagriezies šķērsām

„Tikko ievēroju, ka mazais puncī ir sagriezies šķērsām un vairs nav ar galviņu uz leju... Apakšā ir tukšums, bet mazais guļ šķērsām, man ir 39/40 nedēļa! Un dzemdības vairs nav tālu, man mazais gulēja pareizi jau kopš 24.nedēļas, bet tagad izskatās, ka ir sagriezies ačgārni! Vai viņš ieņems pareizo pozu dzemdībās, kad tās sāksies? Esmu ļoti noraizējusies, jo nevēlos ķeizaru, un nevēlos piedzīvot dzemdībās komplikācijas.”

Atbilde:

Bērns, kurš vēderā ir sagriezies šķērsām, pats piedzimt nevar. Pie šādiem apstākļiem viennozīmīgi risinājums ir tikai ķeizargrieziens. Mazulis pozu var mainīt, ja māmiņa ar bērniņu parunājas, mēģinot saprast, kāpēc viņš baidās ienākt pasaulē. No psiholoģiskā viedokļa bērna sagriešanos var tulkot kā protestu – viņš nevēlas nākt pasaulē. Māmiņai vajadzētu padomāt, ar ko šobrīd aizņemtas viņas domas, vai nav tā, ka tagad dzīvē ir kaut kas svarīgāks par bērnu? Varbūt māmiņa vēl cenšas paspēt izdarīt pēdējos darbus un par bērnu domāt nav īsti laika? Bet mazulis jūt, ka lielajā pasaulē viņam nav vietas. Tāpēc māmiņai jārunā ar bērnu, ka viņš ir ļoti gaidīts, ka visi nenokārtotie jautājumi nokārtosies. Lielākajai daļai grūtnieču pēc šīm sarunām mazulis, ja vien tam nav kādi fiziski šķēršļi, pagriežas ar galvu uz leju. Šajā gadījumā par to, ka iemesls ir tikai psiholoģisks, liecina fakts, ka mazulis šķērsām sagriezies ir tik vēlu. Tāpēc vienīgais ieteikums ir runāt. Kad māmiņa to dara, viņai vajadzētu apgulties uz tiem sāniem, kurā pusē ir bērna galva, tad mazulim būs vieglāk pagriezties. 

Mazulis pozu var mainīt, ja māmiņa ar bērniņu parunājas, mēģinot saprast, kāpēc viņš baidās ienākt pasaulē. 

Mazulītis guļ mugurējā guļā

„Šobrīd mums rit 34. grūtniecības nedēļa un mazulītis (pēc sonogrāfijas) guļ mugurējā guļā. Kad jautāju, ko tas nozīmē, atbilde bija: nekas jau tāds, tikai lēnas un grūtas dzemdības, kas var beigties ar ķeizarošanu. Esmu satraukusies ne pa jokam, ko tas īsti nozīmē?”

Atbilde:

Mugurējā guļa nozīmē to, ka bērniņš atrodas ar galvu uz leju, taču viņa sejiņa ir pavērsta pret mammas vēderu (parasti mazuļi guļ ar sejiņu pret mammas muguru). Taču māmiņai nav pamata satraukties, jo grūtniecības laiks ir pietiekams, lai mazulis ne reizi vien vēderā sagrieztos. 

Ja mazulis nepagriezīsies, viņš var dzimt arī šādi, taču tad dzemdībām jānotiek lēnāk. Pastāv risks, ka māmiņas iegurnis var būt par šauru, lai bērniņš varētu dzemdību ceļiem tikt cauri. Ja tas neizdodas, nepieciešams ķeizargrieziens. Taču šajā gadījumā grūtniecības laiks vēl ir pārāk mazs, lai par to uztrauktos. Jo pilnīgi iespējams, ka bērns tikai sonogrāfijas apskates brīdī bija šādi sagriezies, viņi jau mēdz grozīties uz vienu un otru pusi. 

Vai riskēt dzemdēt bērnu tūpļa guļā?

„Gribētu zināt, vai var riskēt dzemdēt bērnu tūpļa guļā? Varbūt  satraukumam nav pamata. Vai tomēr labāk izvēlēties ķeizaru? Esmu dzirdējusi, ka dzemdības tūpļa guļā ir grūtas gan bērniņam, gan mātei. Ko var darīt, lai mazulītis pareizi sagrieztos? „

Atbilde:

Atkal tas pats ieteikums: runāt ar savu mazuli un saprast, ka šādi viņš protestē pret nonākšanu lielajā pasaulē. Jāstāsta mazajam, ka viņš tiek ļoti gaidīts. 

Par tūpļa guļas dzemdībām ir daudz un dažādi viedokļi, bet, ja bērns atbilst mātes iegurnim, tad dzemdības var notikt arī šādi. Uzskata, ka dzemdības tūpļa guļā riskantākas ir puikām, nekā meitenēm, jo var izkrist viņa oliņas un kāda kājiņa, kas to saspiež. Taču man ir bijušas mammītes, kas nevēlas veikt ķeizargriezienu. Šādos gadījumos varētu sarunāt ar stacionāru, kurā sieviete ir izvēlējusies dzemdēt, ka viņa sagaida brīdi, kad sākas dzemdības (tātad bērniņš nāk, kad tas debesīs paredzēts) un tad dodas uz slimnīcu. Un slimnīcā uz vietas skatās, ja dzemdētājai ir pilns atvērums un mazulis uz priekšu virzās – nav vajadzības veikt ķeizargriezienu. Savukārt, ja viņš uz priekšu netiek, tātad ir vajadzīga palīdzība. Pati daba pasaka priekšā, kā ir jārīkojas!

Kāpēc bieži paši ārsti iesaka veikt ķeizargriezienu un negaidīt brīdi, kad sākas spontānas dzemdības? Tas tādēļ, ka dzemdības tūpļa guļā ir garākas un grūtākas. Ne vienu brīdi ārsts nevar dzemdētāju atstāt vienu, jo nedrīkst pieļaut, ka mazuļa kājas izkrīt laukā un galva paliek iekšā. Tur ir cita tehnika, kā šīs dzemdības ir jāpieņem.”