Vai dzemdību stimulēšana bērnam nekaitē?

Mammas jautā, vai dzemdību iestādēs Latvijā mediķu „dāsni” piedāvātie dzemdību stimulēšanas līdzekļi (augļūdeņu pārduršana, tabletīte zem mēles utt.) patiešām ir nepieciešami”? Atbild ģimenes veselības centra Stārķa ligzda dabisko dzemdību vecmāte Iveta Bērziņa.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

„Kad sākās dzemdības un es nonācu Dzemdību namā, ārste neko neprasot iedeva tableti, kas man jāpaliek zem mēles ar vārdiem: „Tas bērnam nekaitēs.” Sapratu, ka šādi tiek stimulētas dzemdības. Vai patiesi dzemdību procesa paātrināšana bērnam nekaitē? Vai no tās varu citkārt atteikties? Iepriekš no zālēm neatteicos, jo šķita: neesmu mediķis un nevaru novērtēt, ir tas vajadzīgs vai nē? Taču, runājot ar draudzenēm, secinājām, ka šīs zāles ir dotas mums visām! Un visas tikko bijām nonākušas Dzemdību namā, līdz ar to par pārāk ilgām dzemdībām nebija ne runas. Dažām manām draudzenēm vecmātes, neko nejautājot un nestāstot, pārdūra augļūdeņus. Vai tiešām nepieciešams dzemdību procesā tik aktīvi iejaukties? Un kā dzemdētājai saprast, kad viņa no tā var atteikties un kad patiesi dzemdību stimulēšanai jāpiekrīt, lai nekaitētu bērnam?”

 

Kā dzemdētājai saprast, kad viņa no tā var atteikties un kad patiesi dzemdību stimulēšanai jāpiekrīt, lai nekaitētu bērnam?

Atbild vecmāte Iveta Bērziņa:

Topošajām māmiņām vienmēr atkārtoju: tikai ar nezinošiem cilvēkiem var manipulēt. Ja mamma pirms dzemdībām ir sagatavojusies, izgājusi topošo vecāku skolu, un zina, kas notiek dzemdību laikā, tad viņai neko tik vienkārši iestāstīt nav iespējams. Kad sieviete nonāk slimnīcā, viņai ir mēle mutē, lai pateiktu: „Es vēlos dzemdēt maksimāli dabīgi. Ja jūs kaut ko esat nolēmuši darīt, lūdzu, sniedzat man informāciju, kāpēc tas tiek veikts.” Tā nav nekāda absurda prasība, informācijas sniegšana pacientam ir noteikta pacienta tiesību likumos.
 

Reklāma
Reklāma

Tāpēc ir jāuzdod jautājums un kā ārstam, tā vecmātei ir jāpaskaidro, kāpēc tabletīte man tiek dota? Tas ir mediķu pienākums paskaidrot, kāpēc viņi vēlas panākt, lai dzemdības notiktu maksimāli ātri un bērns piedzimtu četru, piecu stundu laikā. Man kā vecmātei dzemdībās ir tikai viens rādītājs: vai, sekojot līdzi māmiņas un bērna sajūtām, es varu vai nevaru gaidīt, varu ļaut dzemdībām ritēt savu gaitu, vai man ir jāiejaucas. Bieži nācies dzirdēt, ka mediķi manipulē, dzemdētājām sakot, ka dzemdības jāstimulē, jo bērniņš jūtas slikti. Tad es mammām iesaku pavaicāt: „Bet kā jūs zināt, ka viņš jūtas slikti?” Jo ne vecmāte, ne ārsts nav Dievs, viņiem ir tikai viens rādītājs, pēc kā dzemdību laikā vadīties, un tie ir augļa sirdstoņi. Ja tie ir robežās no 120 līdz 160 sitieniem minūtē (šo rādītāju uz aparāta redz pati mamma), tad nav absolūti nekādu iemeslu kaut ko stimulēt. Mediķiem ir jāiejaucas vienīgi tad, ja sirdstoņi ir izmainīti, kā arī tad, ja dzemdētājai ir zaļi augļūdeņi, kas var nozīmēt to, ka bērniņam trūkst skābekļa, kā arī smagākos gadījumos, kad dzemdībās sākas asiņošana.