Izstumšanas periods dzemdībās – sievietes ugunīgās enerģijas atraisīšanās

Kā? Drošākā pazīme, ka bērniņš jāstumj – sievietes pašas nepārvaramā vēlme stumt, varbūt sajūta, ka gribas kakāt, stipra spiediena sajūta uz taisno zarnu. Franču ginekologs Mišels Odents (Michel Odent) to sauc par „fetus ejection reflex” jeb augļa izgrūšanas refleksu. Ja sieviete stumj mazuli, kad ir šī sajūta, viņa bērniņam palīdz īstajā laikā un visi to veiksmīgi piedzīvo - samazinās dzemdību ceļu plīsumu risks mātei, pārslodzes un skābekļa trūkuma riski.

Kā varam veicināt apstākļus, lai mēs vēlētos izstumt bērniņu īstajā brīdī?

Radām apstākļus, kas ir labvēlīgi, lai izdalītos dabiskais oksitocīns. Tas ir hormons, kas ir būtisks tā sauktajiem izgrūšanas refleksiem. To mēdz saukt arī par mīlestības hormonu. Oksitocīns būtisks mīlējoties un zīdot bērnu, tāpat - dzemdējot. Nosauktajās norisēs notiek izgrūšanas reflekss: piena izgrūšanas reflekss, spermas izgrūšanas reflekss, augļa izgrūšanas reflekss. Lai palīdzētu šos refleksus piedzīvot, dzemdībās jārada vide, kas mums sniedz drošības un zināmas intimitātes sajūtu. Jau grūtniecības laikā varam darīt visu, lai parūpētos par apkārtni un atbalsta personām, kas dzemdībās mūs iedrošinātu. Un, pirmkārt, šai sajūtai jāizaug mūsos pašās, neatkarīgi no citiem cilvēkiem. Gatavojamies dzemdībām.

Dr. Mišels Odents: „Svarīgākā lieta ir netraucēt dzemdējošu sievieti.” Iespēju robežās parūpējamies, lai dzemdībās apkārt ir cilvēki, kas nenorāda, nav skaļi, ļaujot mums radīt savu dzemdību „ligzdu”, iespēju radīt intimitāti. Tomēr rēķināmies, kādi mums būs pieejamie apstākļi, izzinām tos un mācāmies tos pieņemt. Piemēram, zinām, ka slimnīcā apliks augļa sirdstoņu mērīšanas jostu, ka būs vaginālās apskates un spilgtākas gaismas... Jau grūtniecības laikā trenējamies relaksēties un ieiet sevī tā, ka blakusapstākļi mūs nespēj ļoti ietekmēt – varbūt speciāli atveram logu uz skaļu ielu vai trenējamies atslābināties, tad, kad blakus trokšņo vecākais bērns. 

Atpūtas fāzes pieņemšana. Starp atvēršanās jeb dzemdību pirmo periodu un izstumšanas periodu var būt vēl viens dzemdību posms – atpūtas fāze (kad ir jau pilns atvērums). Tas var ilgt 10-20 minūtes, bet ir gadījumi, kad tas sasniedz pat 2 stundas. Šajā laikā kontrakcijas var pierimt. Konstance Bejona (Constance Beyon) veikusi nelielu pētījumu par stumšanu tad, kad ir ne tikai pilns atvērums, bet arī mamma vēlas bērniņu stumt salīdzinājumā ar stumšanu, kad nav spiešanās sajūtas, bet ir pilns dzemdes atvērums. Dzemdību garums nemainījās! Tiesa, spiežot, kad vēl nav radusies stumšanas vajadzības sajūta, biežāk tika novērots mātes muskulatūras sasprindzinājums un dzemdību ceļu plīsumi. 

Harmonisks atvēršanās periods ir laba augsne veiksmīgam izstumšanas periodam. 

Ja atvēršanās fāzē sievietē vairāk raisās maigā un sievišķīgā ļaušanās enerģija, tad izstumšanas laikā vajag ugunīgu, darbības enerģiju – mazliet adrenalīna.

Dzemdībās piedalās arī hormoni relaksīns un adrenalīns. Relaksīns palīdz atslābināties, bet adrenalīns mobilizē aktīvai rīcībai. Ļaujam atvēršanās pozā strādāt relaksīnam – atslābināmies, cenšamies nemodināt adrenalīna izdalīšanos. Adrenalīns parādās pārliekās bailēs, agresijā u.tml. Gatavojamies jau grūtniecības laikā sagaidīt savas dzemdības ar prieku, sajust kontrakciju ar atslābināšanos, pieņemšanu. Savukārt izstumšanā ir vajadzīga zināma deva ugunīgas enerģijas, ko sniedz adrenalīns. Pat ja tomēr adrenalīna izdalīšanās ir izsīkusi (tas izpaudīsies, piemēram, kā nepietiekama vēlme stumt), tā izdalīšanos var veicināt, piemēram, nomainot vidi vai padarot to no siltākas uz vēsāku (piemēram, atverot logu). Vai otrādi – piemēram, ja dzemdības notiek siltā vannā, pietecina vēsāku ūdeni. Dažkārt pietiek tikai ar apstiprinājumu un skaidrojumu, ka viss patiešām notiek labākajā veidā, lai mēs atkal spētu sev uzticēties.

Ja atvēršanās fāzē sievietē vairāk raisās maigā un sievišķīgā ļaušanās enerģija, tad izstumšanas laikā vajag ugunīgu, darbības enerģiju – mazliet adrenalīna. Ļauj sev būt enerģiskai, varbūt rūkt un elsot, kā vien ķermenis saka priekšā un instinkti palīdz. Ja gribas kliegt, palīdzošas būs skaņas zemākos tembros, kuras palīdz ievibrēt iegurni un spiediena sajūtai koncentrēties uz leju. Bļaujot spalgi, skaņa un enerģija iet uz augšu, turklāt saspringst pleci, kas neļauj atbrīvot arī pārējo ķermeni. 

Pozas izvēle. Pilnīgi guļus uz muguras tiek nospiesta apakšējā dobjā vēna, un gan mammai, gan bērnam piekļūst mazāk skābekļa. Pārrunā ar dzemdību aprūpētāju, kādas ir iespējamās pozu variācijas. Arī tad, ja dzemdē uz dzemdību galda, varbūt var kaut ko pamainīt? – četrrāpus (piemēram, vieglāk izprast spiešanu)? Uz sāna ar paceltu kāju (iesaka īpaši, ja paaugstināts asinsspiediens)? Tupus? (ļoti labi paveras iegurņa apakšējā daļa) u.tml. Starp citu, tuvojoties izstumšanas periodam, vari ieiet tualetē – poza un atvieglošanās gan pa lielam, gan pa mazam palīdzēs tālākajam izstumšanas periodam. 

Izstumšanas brīdim var būt raksturīgas spēcīgas emocijas, tādas kā „es vairs nevaru”, „es eju prom”. Tā ir laba zīme – bērniņš patiešām drīz būs klāt! 

Mācāmies pieņemt savas emocijas. Izstumšanas brīdim var būt raksturīgas spēcīgas emocijas, tādas kā „es vairs nevaru”, „es eju prom”. Tā ir laba zīme – bērniņš patiešām drīz būs klāt! Jo vairāk ļausim notikt piedzimšanai un laidīsim bērniņu ārā kā no zobupastas tūbiņas – strādājot ar vēdera muskuļiem, bet dibenu un starpeni atbrīvojot -, jo ātrāk bērniņš būs pie mums. Šos muskuļus varam mācīties sajust un trenēt jau grūtniecības laikā grūtnieču vingrošanas un jogas nodarbībās.

Elpošana izstumšanas laikā. Pārrunājiet ar saviem dzemdību aprūpētējiem un izmēģiniet, ar ko tā atšķiras no elpošanas atvēršanās periodā. Pat ja visas citas sajūtas būs izmainījušās, spēja elpot un sajust savu elpu mums paliek arī izstumjot bērniņu. Tā var būt labs atbalsts un palīgs darbā, bet pats būtiskākais – apgādā bērniņu ar skābekli, kas izstumšanas laikā viņam jo īpaši vajadzīgs.

Pārdomājam un pārrunājam ar atbalsta personu bailes par izstumšanu – jo konkrētāk, jo labāk. Atbildes un mieru sniedz skaidrojums, izpratne, pieņemšana, zināšana, kā var palīdzēt.

Izmantotā literatūra:

* „The Second Stage Handbook”. – Midwifery Today Holistic Clinical Series. –2003.

* Linda Rozenbaha „Gaidības un radības ar prieku”. – Vivat Scriptum. – 2008.

* Sheila Kitzinger „The New Experience of Childbirh”. – Orion. – 2004.

* Sievietes poza dzemdību laikā: ietekme uz māti un jaundzimušo (pētījums) www.ncbi.nlm.nih.gov

Autore: Linda Rozenbaha, “Ģimenes veselības centra “Stārķa Ligzda” grūtnieču vingrošanas un atbalsta grupas vadītāja, dūla