Dzemdību plāns. Kā to sastādīt un ko tajā noteikti jāiekļauj, stāsta mājdzemdību vecmāte Dina Ceple

Gandrīz katrā no šiem dzemdību plāniem lasu trīs lietas:

- dzemdes kakls veras vaļā, tiklīdz sākušās kontrakcijas, līdz ar katru kontrakciju  un tas notiek viegli un nesāpīgi;

- dzemdības norit viegli un bez sarežģījumiem;

- visi esam veseli un laimīgi satikušies.

Patiešām ideāli! Tomēr kaut kas šādā stāstā iztrūkst. Tajā nav aprakstīts, ko sieviete pati iegulda, piedzīvo un dara, lai viss patiešām notiktu pēc ideālā dzemdību plāna. Tāpēc es iesaku ideālo dzemdību plānu papildināt ar pilnīgi konkrētām lietām, kas palielina iespēju, ka dzemdības patiešām notiks ideālā dzemdību plāna ietvaros.

Dzemdes kakls veras vaļā, tiklīdz sākušās kontrakcijas. Tā patiešām var būt, bet tikai tajā gadījumā, ja māmiņa veiksmīgi pārlaiž dzemdību priekšvēstnešu izjūtas, kas arī mēdz būt pietiekam intensīvas un ilgstošas. Ir izpētīts, ka apmēram 72 stundas pirms pašu dzemdību sākuma grūtniecei var sākties regulāras, velkošas sajūtas vēdera lejasdaļā un krustu rajonā, kas ļoti atgādina dzemdību sāpes, bet tomēr ir īsākas un neprogresē savā spēkā un biežumā. Plānojot dzemdības, godīgi jāatbild sev uz jautājumiem: „Ko es darīšu, lai brīvi pārlaistu šīs priekšsāpes?”, „Kā palīdzēšu sev nenogurt un neizsmelt savu pacietību un spēku, pirms lielais notikums vēl tikai sākas?”. 

 

Neviens dabīgās dzemdībās vēl nav pamodies no rīta, gultā blakus sev atrasdams bērniņu. Dzemdības sāp. Taču jautājums ir par mūsu attieksmi pret sāpēm, pret dzemdībām un savu seksualitāti. 

Varbūt kādai var palīdzēt pastaigas svaigā gaisā, silta vanna, aromātiska zāļu tēja, miegs, nomierinoša, relaksējoša mūzika, saruna ar draugu vai varbūt intensīvs mentāls darbs, kas novirza domas no pārmērīgas koncentrēšanās uz tobrīd notiekošo ķermenī. Mēs esam ārkārtīgi (brīnišķīgi) dažādas un tāpat lietas, kas mums palīdz atslābināties un ļaut ķermenim darboties savā ritmā, mums ir katrai savas. Uzraksti vairākas, varbūt visas, ko par sevi zini. Ja tāds izsīcinošo priekšsāpju brīdis dzemdībās pienāktu, Tavs partneris, vecmāte vai Tu pati varētu lēnām iziet visiem punktiem cauri, atrodot tos vispiemērotākos katrā no ilgstošo, nogurdinošo priekšsāpju laika mirkļiem. Un tad, kad šīs priekšsāpes sāks pieņemties spēkā, ilgumā un kļūs arvien biežākas, būs pienācis ideālo dzemdību plāna brīdis, kad dzemdes kakls veras vaļā līdz ar katru kontrakciju. Tikai neaizmirsti šajā plāna punktā aprakstīt tieši to, ko Tu pati vari darīt un ietekmēt, jo dzemdības ir Tavs un Tava bērna kopīgs darbs, ko citi var tikai aprūpēt.  

Dzemdes kakls veras vaļā viegli un nesāpīgi. Tas gandrīz nekad nav nesāpīgi. Vienkārši nevar būt nesāpīga ilgstoša un progresējoša dzemdes kakla un maksts audu stiepšana. Kaut kad sāpju slieksnis vienmēr tiek sasniegts, jo neviens dabīgās dzemdībās vēl nav pamodies no rīta, gultā blakus sev atrazdams bērniņu. Dzemdības sāp. Taču jautājums ir par mūsu attieksmi pret sāpēm, pret dzemdībām un savu seksualitāti. Jo mazāk baiļu, ka bērns vai dzemdību aprūpētāji var nodarīt pāri, jo mazāk sāp. Jo mazāk raižu par savas seksualitātes, maksts un starpenes veseluma saglabāšanu, jo dabiskāk ļaujamies notiekošajam un arī piedzīvojam mazāk dzemdību traumu un plīsumu. Jo vairāk ļaujamies notiekošajam, sagaidām ar prieku katru kontrakciju kā mazuļa tuvošanos ārpasaulei, jo mazāk sāpīgs šīs process šķiet. Galu galā, mēs – sievietes nedzemdētu otro un turpmākos bērnus, ja dzemdību ceļu atvēršanās būtu tik nepanesami sāpīga, ka pārspētu prieka un laimes izjūtu, kas rodas pēc piepildītas radību pieredzes. 

Un tomēr godīgi jāatbild sev uz jautājumu: „Ko es darītu, ja manas dzemdības neiekļautos šajā ideālo dzemdību plāna rāmī? Ko, ja tās kādā brīdī kļūtu man nepanesami sāpīgas? Kas ir mani spēka avoti? Kas ir tas, kam es no sirds ticu un uz ko paļaujos? Kas mani mierina, relaksē, palīdz ļauties, iedrošina?” Un raksti pa punktiem, lai saraksts iznāktu pārskatāms un vērtīgs dzemdību paguruma brīžiem.

Mūsu stresainā vide un sieviešu darbaholisms, perfektie ideāli mājas tīrības un vakariņu sakarā, augstie standarti vecāko bērnu aprūpē un audzināšanā bieži vien noved itin veselīgu grūtnieci pilnīgā spēku izsīkumā. 

Dzemdības norit viegli un bez sarežģījumiem. Kas jādara, kas jāzina, lai to piedzīvotu? Vispirms ir jāzina, no kādiem tieši sarežģījumiem gribas izvairīties. Kas ir tas, kas visvairāk biedē? Par to jāizrunājas pašai ar sevi, ar mazuli, ar dzemdību atbalstītājiem. Tas nozīmē, ka ir ļoti daudz jāinteresējas par dzemdībām, daudz jālasa, daudz jādomā. Kā jau itin bieži dzīvē, rezultāts ir atkarīgs no procesā ieguldītā stundu skaita un enerģijas. Ir lieki cerēt, ka speciālists, ko satiksi tikai grūtniecības beigās vai pat dzemdībās, jūtīgi izpratīs Tavu un mazuļa individualitāti, spēs iedziļināties un empātiski piedalīties notiekošajā. Tavu dzemdību aprūpētājam un Tev jābūt uz „viena viļņa”. Ja tā nav, tad dzemdībās tas agri vai vēlu izpaudīsies kā savstarpēja nesaprašanās, izvēloties dzemdību aprūpes taktiku un paņēmienus, bet tad var vairs nepietikt spēka kaut ko mainīt vai ietekmēt. Ieguldi laiku un izmeklē no daudzajiem simtiem grūtniecības un dzemdību aprūpes sniedzēju tieši to, kas saprot un atbalsta Tevi no pusvārda jau gaidību laikā, kā arī varēs būt klāt dzemdībās. Tava bērna piedzimšana ir pietiekami nozīmīgs notikums, lai veltītu informācijas iegūšanai un kontaktam ar aprūpes speciālistu vismaz tos desmit lunāros mēnešus, ko daba ir atvēlējusi, lai sagatavotu māmiņu un mazuli dzemdībām. Ir pierādīts, ka sapratne un atbalsts dzemdībās ievērojami samazina dzemdību sarežģījumu skaitu. 

Visi esam veseli un laimīgi satikušies. Veselību dod Dievs. Taču mēs varam daudz darīt, lai Dieva devumu uzturētu un saglabātu. Es nerunāju par tādām pašsaprotamām lietām kā alkohola nelietošana vai nesmēķēšana grūtniecības laikā. Šeit es īpaši gribu akcentēt miera un miega nozīmi, bērniņu gaidot. Mūsu stresainā vide un sieviešu darbaholisms, perfektie ideāli mājas tīrības un vakariņu sakarā, augstie standarti vecāko bērnu aprūpē un audzināšanā bieži vien noved itin veselīgu grūtnieci pilnīgā spēku izsīkumā. Tas savukārt pazemina imunitāti, paver ceļu dažādām infekcijas slimībām, iztērē vitamīnu un minerālvielu rezerves un veicina sadzīves traumatismu. Adrenalīns un citi stresa hormoni caur placentu nonāk pie mazuļa, liekot viņam mest kūleņus, sapīties nabassaitē vai pat veidot īstos nabassaites mezglus. Tas viss samazina mazuļa apgādi ar barības vielām jau grūtniecības laikā un jo īpaši dzemdībās, un nekādi nesavienojas „esam veseli un laimīgi satikušies”. Laiks sev, naktsmiers un pusdienas diendusa, mierīgs, iedvesmojošs hobijs, dziedāšana un pastaigas svaigā gaisā – lūk, par ko vērts parūpēties, lai satiktos veseli un laimīgi. 

Autore: Dina Ceple, ārste un mājdzemdību vecmāte