Pēcdzemdību depresija? Nekaunies runāt un meklēt palīdzību!
Bērniņa nākšana pasaulē katrā ģimenē ir nozīmīgs un prieka pilns notikums, kas apgriež jauno vecāku pasauli kājām gaisā. Jaunais dzīves posms atnes dažādas pārmaiņas, tostarp rada emocionālu piesātinājumu un spriedzi, ko izraisa atbildīgā vecāku loma. Diemžēl emocijas, kas parādās līdz ar mazuļa piedzimšanu, ne vienmēr ir tikai pozitīvas, un var parādīties pēcdzemdību skumjas, ko latvieši mēdz dēvēt arī par raudamajām dienām, vai pat depresija.
Kā stāsta psiholoģe un piecu bērnu mamma Diāna Zande,
pēcdzemdību periodā ārkārtīgi daudzi jaunie vecāki saskaras ar šīm
nebijušajām izjūtām un problēmām, tādēļ par tām noteikti ir
jārunā.
Svarīgi sev nemelot
Pēcdzemdību depresija lielākoties attīstās pirmajos mēnešos pēc
dzemdībām, taču nereti var parādīties arī vēlāk pirmajā gadā pēc
bērniņa dzimšanas. Pēcdzemdību depresija ir traucējums, ko var
iedalīt trīs veidos. Pirmais, vieglākais traucējums ir skumjas, kas
drīz vien pašas no sevis pāriet. Otrais ir pēcdzemdību depresija.
Tai ir dažādas smaguma pakāpes, tomēr visos gadījumos ir
nepieciešams apkārtējo atbalsts un palīdzība. Trešais, vissmagākais
traucējumu veids ir pēcdzemdību psihoze, ar kuru saskaras ļoti maz
sieviešu. Psihoze izpaužas kā pilnīga saišu saraušana ar realitāti,
un šādos gadījumos sievietei nepieciešama neatliekama medicīniska
palīdzība. Speciāliste uzsver, ka pēcdzemdību depresija neskar
tikai sliktāk situētos cilvēkus vien, jo šī kaite gluži kā sāpošs
vēders var piemeklēt ikvienu. Tāpat viņa norāda, ka pēcdzemdību
depresija var skart arī vīriešus, kuriem jātiek galā ar jaunajiem
tēva pienākumiem. VAIRĀK LASI: Pēcdzemdību depresija jaunajam
tētim?
Raudamās dienas lielā mērā saistās ar hormonālajām svārstībām,
pirmajām negulētajām naktīm un ar to, ka jaunie vecāki saprot —
dzīve ir mainījusies! Bērns kliedz, ir neprognozējams, vecāki ir
noguruši. Jaunajai māmiņai sāp krūtis, viņa saprot, ka vairs nav
90–60–90 un, iespējams, vīrieša un apkārtējo uzmanība no sievietes
pāriet uz bērnu, bet jaunajai māmiņai rodas sajūta, ka viņa ir
tikai „piena fabrika”. Tā rezultātā var rasties šī pēcdzemdību
nomāktība un emocionālās svārstības — laime, prieks, tad bažas,
dažbrīd viegla aizkaitināmība. Sieviete var just, ka ir grūti sevi
kontrolēt, asaras birst „ne par ko”. Taču aptuveni divu nedēļu
laikā šīs izjūtas vairumam sieviešu pāriet.
Pēcdzemdību skumjas piedzīvo līdz pat 85% sieviešu, bet depresiju — līdz pat 40% sieviešu.
Kā atpazīt?
Pēcdzemdību depresijas pazīmes lielā mērā sakrīt ar klasiskās
depresijas pazīmēm. Pēc slimību klasifikatora depresijas
izplatītākie simptomi ir ilgstošs, nomākts garastāvoklis, enerģijas
un motivācijas pazemināšanās, prieka un intereses trūkums par
dzīvi. Lai gan fiziski cilvēks var būt ļoti aktīvs, pat uzkāpināti
darbīgs, emocionāli garastāvoklis ir „gar zemi”. Vīriešu depresijai
vairāk raksturīga aizkaitināmība, agresivitāte un šo sajūtu
fiziskas izpausmes, piemēram, ātra braukšana, alkohola lietošana.
Tāpat vīrieši nereti pirmajā pusgadā pēc dzemdībām daudz strādā, jo
tas ir veids, kādā viņi tiek galā ar savām depresīvajām izjūtām.
Kaut gan arī sievietēm mēdz būt novērojama agresivitāte un
aizkaitināmība, tomēr vistipiskākie simptomi ir raudulīgums,
enerģijas trūkums, fizisks nespēks. Depresijai raksturīgs arī
apetītes zudums vai tieši pretēji – paaugstināta apetīte.
Speciāliste norāda, ka par depresiju var runāt gadījumos, ja
minētie simptomi novērojami ilgāk par divām nedēļām.
Bieži sievietes piedzīvo domāšanas gausumu, grūtības pieņemt
lēmumus un koncentrēties, iespējams, pat grūtības sadzirdēt citu
sacīto. Zūd seksuālā interese, kas partnerattiecībās izraisa vēl
lielāku diskomfortu. Vēl viens no tipiskiem simptomiem ir miega
bads, kas, no vienas puses, ir saprotams, jo, bērniņam piedzimstot,
māmiņa tiešām mazāk guļ, bet, no otras puses, arī izguļoties atpūta
nav jūtama. Gulēt var neļaut nemiers, rūpes par bērniņu — visu
laiku ir vēlme pārbaudīt, vai viņš elpo. Vēl sievietēm parādās
nevērība pret sevi – grūti ieiet dušā un pat izķemmēt matus.
Papildu klasiskās depresijas simptomiem pēcdzemdību depresijai
raksturīgi simptomu, kas saistās ar mazuli. Var rasties vēlme
aizbēgt no jaunās situācijas, parādās nespēja aprūpēt bērniņu. Taču
var būt otra galējība: hiperaprūpe par bērnu — mamma ir perfekta,
bērniņam viss ir izdarīts, un viņam nelaiž nevienu klāt, baiļojas,
ka tik ar mazuli kas negadās. VAIRĀK LASI: Pēcdzemdību depresijas simptomi
Pamanot kādu no šiem simptomiem un jūtot, ka dzīves kvalitāte ir
kritusies — ir grūti attiecībās, ir sarežģījumi ar sevi, ar bērniņu
un dzīvi kopumā, — ir ļoti svarīgi uzreiz meklēt palīdzību. Turklāt
būtiski ir saprast, ka pēcdzemdību depresija nav izlaidība vai
slinkums un šīs izjūtas nav iespējams mazināt tikai ar gribasspēku.
Situācijā, kad mammai vai tētim ir depresija, ir grūti uztvert
mazuļa signālus un atbilstoši atbildēt uz tiem. Šis ir galvenais
iemesls, kāpēc ir ārkārtīgi svarīgi meklēt palīdzību iespējami
ātrāk.
Risinājumus nav grūti atrast
Pēcdzemdību skumjas piedzīvo līdz pat 85% sieviešu, bet depresiju —
līdz pat 40% sieviešu. Kā mazināt pēcdzemdību skumjas? Pirmkārt,
viņa iesaka dalīties ar kādu savās jūtās — ar partneri, draudzeni,
piezvanīt pa krīzes tālruni. Svarīgi meklēt cilvēkus, kuri
atbalsta, uzklausa un spēj reāli, fiziski palīdzēt. Vēlams
izvairīties no cilvēkiem, par kuriem jau zināms, ka viņi
kritizēs.
Pamanot kādu no šiem simptomiem un jūtot, ka dzīves kvalitāte ir kritusies — ir grūti attiecībās, ir sarežģījumi ar sevi, ar bērniņu un dzīvi kopumā, — ir ļoti svarīgi uzreiz meklēt palīdzību.
Otrkārt, speciāliste iesaka padarīt savu ikdienu vienkāršāku.
Primārās ir rūpes par sevi un savu bērnu. Regulāra ēšana un
regulārs miegs ir fundamentāla nepieciešamība, taču arī nelielām
fiziskām aktivitātēm ir jābūt neatņemamai ikdienas sastāvdaļai.
Psiholoģe atgādina, ka fiziskas aktivitātes ir pirmais
antidepresants, tāpēc nozīmīgi savā ikdienā iekļaut, piemēram,
dušu, mazu pastaigu ar bērnu, arī ēst gatavošanu. Un katru reizi,
kad kaut kas izdarīts, pateikt sev: „Malacis! Es ar to tiku galā,
es to izdarīju!”
Tāpat viņa norāda, ka svarīgi ir atļaut sev raudāt tad, kad ir šāda
vēlēšanās. Jo sirsnīgāk ir izdevies izraudāties, jo ātrāk pāriet
skumjas. Galvenais ir ļaut sev just ne tikai prieku par bērna
dzimšanu, bet arī skumjas par to, ka vairs neesi grūtniece, nebūsi
brīva, nevarēsi spontāni aizskriet uz kino, nebūs seksa tad, kad
gribēsi. Tātad, kad ir bēda, tad bēdājieties, kad ir prieks —
priecājieties! Taču visā šajā emociju virpulī nevajadzētu aizmirst
arī par partnera jūtām. Uzdodiet viņam jautājumu — kā tu jūties pēc
bērniņa ienākšanas ģimenē? Kas tev ir grūtākais? Kā es tev varu
sniegt atbalstu? Vīrietis varēs sniegt lielāku atbalstu sievietei,
ja arī viņš tādu no kāda saņems.
Vecāku lielākā laime ir bērns, kurš viņiem ir vislabākais,
skaistākais, gudrākais un dzīvē sniedz daudz prieka mirkļu.
Protams, ne vienmēr sākums ir viegls, tādēļ pēcdzemdību skumjas ir
vienkārši jāpieņem kā viena no iespējamām jauno vecāku dzīves
daļām. Pēcdzemdību skumjas lielākoties ilgst tikai pāris nedēļu,
bet bērna mīlestība pret vecākiem — visu atlikušo mūžu.
IZLASI ARĪ: Kā uzveikt pēcdzemdību
skumjas