Dzemdības Norvēģijā. Man negāja viegli

Ņemot vērā, ka vīrs jau labu laiku strādāja ārpus Latvijas, tad nolēmām nu jau visi trīs pārcelties uz Norvēģiju. 

Dzirdēts bija viss kas - norvēģiem ārsti slikti, norvēģiem šitas, norvēģiem tas.  Nav jau viegli sagatavoties tādam notikumam, apzinoties, ka latviski neviens Tevi nesapratīs, bet zinu, ka vīrs būs blakus un būs labi.

Latvijā pirms aizbraukšanas aizskrienu pie neiroloģes, kura saka, ka vēl pa visu grūtniecības laiku viss var mainīties, bet, ja, dzmedībām sākoties, jūtu, ka dēļ muguras problēmas un kāja sāk atteikties, tad jātaisa ir ķeizars. 

Vēl pēdējā USG man daktere saka, ka mazā būs liela meitene, bet vecmāte vēl pāris dienas pirms dzmedībām mani nomierina - standarta mazulis! 3,7kg maksimums! Ja tā nebūšot, lai zvanu :) 
Mazā ir paklausījusi visiem mūsu lūgumiem - nāk pasaulē dienā, kad tētis var izrauties no darbiem. 

Divos naktī jūtu - kaut kas nav kā parasti... Un vīriņš darbā! Laikam 2 stundas centos sev ieskaidrot, ka tās jau tik treniņkontrakcijas. Tak' bail! Kā vecmāte likusi - eju dušā, lai noskaidrotu, vai viss ir pa īstam vai tik trennējamies! Laikam 2 x visu boileri iztērēju... nu, negribēju noticēt, ka tā diena ir klāt. Rakstu vīram, ka lai nu met darbus pie malas un brauc mājās, ka būs jau jābrauc uz slimnīcu! Pulkstens jau nemanot ir 6 no rīta! Vīrs sazvana dzemdību nodaļu, pasaka, ka kotrakcijas ir ik pa 7 minūtēm un 30 sekunžu garumā... te tā pieņemts, ka jāpiezvana uz nodaļu un jāpabrīdina, ka mēs braucam. 

HA! Nekā! Mums pasaka - kamēr nebūs ik pa 5 minūtēm un 1-1,5minūšu garas kontrakcijas - vienkārši neņems mūs pretī! Lai dzīvojam pa māju! Vienkārši nav nevienas brīvas dzemdību zāles! 

Lieku vīram iet pagulēt! Pašai nekādas gulēšanas. Sāp! Pie velna, tas sāp tik traki! Tajā brīdī es nezināju, ka vēlāk lūgšos, lai sāp tāpat kā mājās sāpēja!

Ap 8iem jūtu... nu, ir mēsli... Kāja sāk sāpēt! Biki it kā nomierinos, jo saprotu, ka tad jau būs ķeizars. 
9os esam slimnīcā, ir tik skaista diena! Saule spīd, neviena mākonīša! Vīrs vēl pie slimnīcas nosaka - meitiņ, līdz 12tiem mums viss jāizdara, jo sāksies Latvijas - Norvēģijas hokeja spēle! Esmu jau noskaņojusies uz ķeizaru... 

Nodaļā secinām, ka atvērums jau ir 4, gandrīz 5 cm! Laikam ap 10tiem tikām savā dzmedību zālē! Sāk ost pēc nepatikšanām... Manu slimības vēsturi izskata un dod slēdzienu - dzemdēsi ka nu pati! 

Ja pirms tam biju kategoriski noraidoša pret epidurālo, tad dzemdību zālē pavadīju laikam vienu stundu, kad jau lūdzos pēs tās. Vienīgais atvieglojums - smieklu gāze! Smiekli nāk tikai sākumā un ne jau no gāzes, bet par sevi, ka biju to visu pavisam savādāk iedomājusies.
Kāja sāp arvien trakāk un trakāk... Atnāk anesteziologs un beidzot dabūju savu epidurālo.

Ir sākusies Latvijas - Norvēģijas hokeja spēle! Pat anesteziologs uz brīdi piesēž pie mums, lai paskatītos mūsu kompī spēli! Tik nosmejamies, ka sakritība latviete dzemdē Norvēģijā, kad notiek hokeja spēle Latvija - Norvēģija!

Veselu stundu jūtu atvieglojumu, tikai spiež, nekas nesāp. Mēģinu pagulēt. Nesanāk.
Pēkšņi vienā brīdī anestēzija iziet... un secinam, ka mana kāja ir vienkārši nekustīga! Nezinu, kas mani vairāk tajā brīdī satrauca - nākotnes vīzija, ka nevarēšu vairs pastaigāt vai tas, ka nespēju pakustēties pašlaik!
Viss... Tālāk cīnos pati bez jebkādiem atsāpinātājiem. 

Visu laiku man vēnā kaut ko laiž - te lai apstādinātu procesu, te - lai pasteidzinātu! MURGS! Te nu bija izslavētās norvēģu dabīgās dzemdības! 

Es jums teikšu - pilnīgs murgs. Te man kontrakcijas pazūd, te viņas ir pa biežu! Visu laiku man vēnā kaut ko laiž - te lai apstādinātu procesu, te - lai pasteidzinātu! MURGS! Te nu bija izslavētās norvēģu dabīgās dzemdības! Labi, ka blakus ir vīrs. Negulējis, nomocījies tikai ziņo par veiksmes un spēka vēlējumiem no radiņiem! Turās man pie rokas, jūtu, ka sāp arī viņam... roka! (pēc tam tik draugiem vēl teiks - kas tas viņai par superpower bij parādījies???)

Pa vidu vēl paspēju izraudāt sāpi, ka tas jau nu gan nav godīgi, ka latvieši zaudē norvēģiem hokejā! Es te cenšos - un viņi pat uzvarēt nespēj! 

Prasu, kad viss beigsies. Man atbild - tulīt, tulīt jau viss būs galā... Tā viņi man saka jau no 11tiem rītā. Paskatos pulkstenī - ir 6ši vakarā....! Man vairs nav spēka! Jūtu, ka esmu jau citā realitātē. Liekas, ka vēroju visu no malas. Jā, un arī mani piemeklē izslavētā sajūta, ka man liekas, ka tulīt es miršu no sāpēm! 

Mani tur ne tikai vīrs, bet vēl divas vecmātes. Atbalsta un kaut ko saka. Es to nedzirdu! Bilde ir, skaņas nav! Viņas to ātri atkož un liek vīram visu atkārtot. Viņu es dzirdu! Mēģinu klausīt! 
yeeeeeiiii....ir 9 cm....! Nu jau mana iecienītā gulta transformējas par mega glaunu dzemdību krēslu! Nu, jau es tiešām sāku ticēt, ka tulīt viss būs cauri. 
Ir 7iņi vakarā! Man saka - vēl pusstundiņa un mazā būs blakus! 

Viss. Vairāk nekas nesāp! Vai pareizāk sakot - ir vienalga. Atrāk beigsim ballīti un miers. 
Nu jau ir sajūta, ka jāspiež! Sākam visi spiest - es, vīriņš un vecmāte! 
Nekas nesanāk...tā nu cīnamies, cīnamies - nekā! 
Vecmāte aiziet....vienkarši aiziet. Neko nepasakot. Es vēl nodomāju - maybe uz wc savajadzējies! 
Atnāk atpakaļ, smaida...neko nesaka! Vēl paspiežam - nekā! 


Atverās durvis un ienāk "dream team" - tā es viņus nosaucu! es nezinu cik viņu tur bija, bet visi smaidīja, kā kaut ko salietojušies. Katrs pienāca pie manis, paspieda roku, pateica kā sauc un paslavēja mani....es gan nesaprotu vēl par ko! 
Viņiem ir līdzi dīvains aparāts! Liels. Nu, es sāku saprast, ka kaut kas nav riktīgi. Sveši aparāti telpā, kur aprīkojums ir tūkstošs lietu apmērā, nav uz labu....bet visi smaida! 
Kamēr aparāts nav saslēgts, pieslēgts un iedarbināts - man neviens neko nesaka..visi smaida, prasa par hokeju, sazin ko vēl - novēršs uzmanību. Un dara to sasodīti labi! 

Vienā brīdī daktere pienāk un mierīgā, enģeļa balsī saka - mazā ir iesprūdusi, mums viņai jāpalīdz! Es neko nesaprotu, nepaspēju pat nobīties...Daktere piestiprina mazajai pie galvas to briesmoni. Man liek spiest!

Tie pēdējie 2 spiedieni.... un viņa ir klāt! Tik maza, tik trausla un mīļa! Visskaistākā visā pasaulē! Nevaru noticēt.

Tā nu 20.48 pasaulē nākusi mūsu mazā princese! 19 sundu garā piedzīvojumā! Ar problēmu problēmas galā. Kamēr mēs cīnijāmies, mūsu nodaļā jau nākuši pasaulē 10 mazuļi... un saņemu apstiprinājumu, ka esam bijuši vissmagāko dzemdību dalībnieki - ak, tad tāpēc jus visi mani slavējāt! 

No sākuma nosolos, ka nekad vairs pati nedzemdēšu! Tikai ķeizars! Pie manis pat atsūtīja psihologu, lai pārliecinātos, ka viss ar mani būs ok! Būs!

Ir pagājuši 4 mēneši un vienīgais secinājums - to var izdarīt! Nav jau , protams, nekāds baļļuks un atpūtas pasākums, bet to tiešām var paveikt! Un tas ir pa spēkam! 
Cerams, ka izdosies vēl kādreiz :)