Ko paņemt no dzemdību pieredzes turpmākajai dzīvei

Šī pieredze ir iespēja paņemt no dziļās pieredzes spēku vai mācības dzīvei. Sieviete to var darīt apzināti, pārdomājot, vēlreiz izejot cauri savai dzemdību pieredzei. To var darīt arī kopā ar dūlu vai cilvēku, kas atbalstījis dzemdībās. 

Sieviete, kas pati dzemdējusi, var rast sevī lielāku pārliecību, ka dzīvē tiks galā ar dažādām situācijām. Viņa mācījusies vairāk paļauties uz sevi, varbūt notic, ka spēj ieklausīties sevī un bērnā – tas noderēs arī turpmāk. Izrunājot šo visu skaļi, pārliecība par sevi vēl vairāk nostiprinās. 

 

Ja dzemdību pieredzē palicis kas nepiepildīts vai sāpinošs, to nevajag “norakt” dziļi sevī. Atrodat atbalsta personu, kurai spējat uzticēties un izrunāt.

Var pārrunāt, kādas domas, lietas, veidus sieviete atradusi, kas viņai dzemdībās palīdzējuši. Varbūt kādas īpašības vai spējas ir bijušas zināmas iepriekš, varbūt kas sevī atklāts jauns. Piemēram, “es dzemdībās sapratu, ka spēju pārkāpt savam egoismam un iedot no sevis vairāk, cik, kā man liekas, spēju – bērniņa labā. Tajā brīdī es sajutu, ka esmu mamma. Šī sajūta mani pavada, es apzinos, ka esmu mamma!” Vai “esmu noticējusi, ka, noskaņojoties un ticot gaišām dzemdībām, es varu viņas emocionāli izgaismot – notikumi var būt dažādi, bet es varu būt atbildīga par emocionālo pusi.” Vai “Jā, lai kāds notikums noritētu labi, tam ir rūpīgi jāgatavojas, jāizpēta iespējas un jāizdara apzināta izvēle”. 

Ja dzemdību pieredzē palicis kas nepiepildīts vai sāpinošs, to nevajag “norakt” dziļi sevī. Atrodat atbalsta personu, kurai spējat uzticēties un izrunāt. Vai – ja tas ir tik sāpīgi, ka pat runāt sākotnēji nevar, var izmantot, piemēram, mākslas metodes. Var meklēt dūlas, psihologa vai mākslas terapeita atbalstu. Vienalga, vai tas būtu drīz pēc dzemdībām vai gadu vai pat vairākus pēc tām.

Ir tik daudz dzirdētu negatīvu dzemdību stāstu, jo sievietes veselīgā veidā nav pārstrādājušas savu sāpinošo pieredzi. Citkārt – par daudz sevi vaino. Vai citus. 

Ir tik daudz dzirdētu negatīvu dzemdību stāstu, jo sievietes veselīgā veidā nav pārstrādājušas savu sāpinošo pieredzi. Citkārt – par daudz sevi vaino. Vai citus. Tāpēc saruna, kurā tevi pieņem, kur vari izklāstīt visu, kur palīdz saskatīt pilnīgu notikušā ainu (jo reizēm mēs, emociju pārpildīti, mēdzam to sagrozīt), var dot sirdsmieru. Pieņemšanu. Tad šī pieredze arī netraucēt turpmāk, kaut vai nākamajās dzemdībās. Vai attiecībās. Nāks kādas atziņas, kas noderēs – tā ir vērtība!

Nereti ir svarīgi izprast notikušā cēloņsakarības, tas arī sniedz vairāk atbildes.

Dūlas pēc dzemdībām, ja tās bijušas ģimenes dzemdības, tās pārrunā ar pāri. Un šāda saruna var būt stiprinoša vecākiem kā pārim. Jo no malas cilvēks var vairāk ieraudzīt un nosaukt, kā pārī viens otru atbalstījis. Tad arī pārī viens uz otru paskatās citādi.

Autore: Linda Rozenbaha, dūla