Mamma neizpratnē: Kā ārsts piecās USG var neredzēt gaidāmā mazuļa plaukstiņas anomāliju?

Piecos ultrasonogrāfijas (USG) izmeklējumos kādas sievietes ārste nav pamanījusi, ka viņas gaidāmajam mazulim ir plaukstas anomālija. Tad, kad bērniņš bija nācis pasaulē, māmiņu gaidīja šis nepatīkams pārsteigums. Sieviete nesaprot, kā ārsts var neredzēt tādas lietas, un plāno vērsties tiesā.

USG jāraugās, kā gaidāmais mazulis attīstās kopumā. Kāpēc daži ārsti to neievēro, ir neizpratnē kāda jaunā māmiņa. Foto iesūtījusi mammamuntetiem.lv lasītāja Jana.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

USG jāraugās, kā gaidāmais mazulis attīstās kopumā. Kāpēc daži ārsti to neievēro, ir neizpratnē kāda jaunā māmiņa. Foto iesūtījusi mammamuntetiem.lv lasītāja Jana.

 

"Labdien! Manam bērnam ir iedzimta kreisās plaukstas anomālija, tas nozīmē, ka mazulim attīstoties, neattīstījās plaukstiņa. Bērniņam piedzimstot, tas man bija ļoti, ļoti sāpīgs pārsteigums. Grūtniecības laikā tika veiktas piecas ultrasonogrāfijas pie vienas un tās pašas speciālistes (ja viņu var tā nosaukt). Pēc katras pārbaudes tika izrakstīts slēdziens, kurā tika uzrakstīts, ka bērns atbilst noteiktai attīstības nedēļai, ka ar mazuli viss kārtībā un nevienā no veiktajām ultrasonogrāfijām netiku informēta, ka mazulim ir minētā anomālija -uzskatu, ka man bija tas jāzina. Dzemdību nama ārsti bija pārsteigti, ka tik svarīga informācija man netika paziņota grūtniecības laikā. Pēc dzemdībām gāju pie tā saucamās "speciālistes" un visu par manu bērnu pastāstīju un jautāju, kāpēc nevienā no ultrasonogrāfijām netiku informēta par mazuļa anomāliju, kur saņēmu atbildi: "Protams piedodiet, bet mums tas nav jāskatās, mēs skatāmies tikai sirsniņu...". Esmu informēta, ka grūtniecības laikā, katrā ultrasonogrāfijā ir jāpārliecinās, kā attīstās visas bērna ķermeņa daļiņas, kas manā gadījumā netika darīts.

 

Un tad rodas jautājums, vai tāds "speciālists" savā lietā ir kompetents, vai viņa var turpināt tik svarīgus izmeklējumus, kā jaunas dzīvībiņas attīstības procesu?


Ļoti vēlos šo "speciālisti" iesūdzēt tiesā, tādēļ ļvēlos noskaidrot, ar ko man ir jāsāk, lai uzsāktu šo procesu? Iepriekš pateicos par atbildi," raksta kāda portāla mammamuntetiem.lv lasītāja.

 

Atbildi jaunajai māmiņai sniedz juriste Inese Freivalde:

Reklāma
Reklāma

"Pacientu tiesību likumā ir noteikts, ka pacientam ir tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par morālo kaitējumu, kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas ārstniecības laikā. Materiālo atlīdzību par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par morālo kaitējumu, šobrīd var saņemt un piedzīt tikai civilprocesa kārtībā. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad pacients vēlas saņemt atlīdzību par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, viņam ir jāiesniedz attiecīga prasība tiesā. Veselības aprūpes kvalitāti Latvijā uzrauga Veselības inspekcija (VI). VI izskata visus iedzīvotāju iesniegumus un sūdzības par veselības aprūpi. VI izvērtē ārstniecības personu profesionālā darba kvalitāti un sniedz atzinumus par konkrēto situāciju. Pacientam ir tiesības vērsties VI ne vēlāk kā divu gadu laikā no tiesību vai interešu aizskāruma dienas. Ja VI konstatē pārkāpumu ārstniecības personu darbā, inspekcija saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par veselības aprūpes pārkāpumiem ir tiesīga izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu ārstniecības personām vai ārstniecības iestādes vadītājam.

 

Jāņem vērā, ka, - ja Veselības inspekcija ārstniecības personai vai ārstniecības iestādes vadītājam par konstatēto pārkāpumu uzliek naudas sodu, nauda tiek pārskaitīta Valsts kasē, nevis pacientam.

 

Tomēr, ja pacients vēlas risināt jautājumu par morālo vai materiālo kompensācijas saņemšanu civiltiesiskā kārtā, tad VI ārstu ekspertu sniegtais atzinums par konkrēto situāciju tiek izmantots kā viens no pierādījumiem tiesā. Ir plānots, ka ar 2014.gada 1.maiju pacienti pēc atlīdzības par ārstu pārkāpumiem varēs vērsties arī jaunā, speciāli izveidotā Ārstniecības riska fondā.