"Sauca par stulbu, nedeva ūdeni un kritizēja apģērbu" – māmiņa šokā par attieksmi dzemdībās

Bērniņa nākšanai pasaulē būtu jābūt skaistākajam mirklim sievietes dzīvē, taču Latvijā ir slimnīcas, kur šo neaizmirstamo notikumu var padarīt psiholoģiski sāpīgu uz visu atlikušo mūžu. „Vissāpīgāk atmiņā paliks vecmātes sacītais – Lūdz Dievu, lai tavs bērns nav tāds kā tu,” portālam Kasjauns.lv savu stāstu atklāj māmiņa Kristīne (vārds mainīts).
Slimnīcas personāla attieksme dzemdībās, sievietei rada šaubas, vai pasaulē jel kad laist vēl kādu bērnu.

FOTO: www.moonparlour.lv

Slimnīcas personāla attieksme dzemdībās, sievietei rada šaubas, vai pasaulē jel kad laist vēl kādu bērnu.

 

Divu meitiņu māmiņa Kristīne (23) atklāj, cik šaušalīgu attieksmi viņa piedzīvojusi, laižot pasaulē savu pirmdzimto. Līdzīgu situāciju sieviete pieredzējusi arī dzemdējot otru bērniņu, lai gan jau pavisam citā slimnīcā. Nu sievietei ir divas meitiņas, un viņa cer, ka Latvijā medicīnā notiks izmaiņas, lai, abām meitenēm pieaugot, šādi skaudri dzīves mirkļi jāpiedzīvo nebūtu. 

 

Māsiņas kritizēja apģērbu un teica, ka esmu stulba 

Tas sāpot joprojām, kaut kopš bērna piedzimšanas jau pagājis krietns laiks, portālam Kasjauns.lv atklāj Kristīne. Viņa gan pirmo, gan otro dzemdību laikā saskārusies ar rupju un neadekvātu attieksmi no slimnīcas medmāsām. 

„Kad dzemdēju pirmo bērniņu, man bija 18 gadi, biju jauna un bez pieredzes. Pirms dzemdībām mēnesi nogulēju slimnīcā, asinsspiediena problēmu dēļ. Tad mani izrakstīja, mēneša laikā viss bija kārtībā, viss sliktais sākās tieši ar dzemdībām, māsiņām un vecmāti,” uzsver Kristīne. 

„Pirmais aizskarošais teikums no māsiņas puses bija par manu apģērbu, kas pēc viņas domām neatbilda slimnīcas uzskatiem. Kad sākās dzemdības, un devos uz dzemdību galda, es dzirdēju visādas asas piezīmes par to, kā es kāpju uz galda, kā apguļos – tas ir muļķīgi, bet mani tas aizskāra un lika sākt dzemdības ar asarām acīs. 

 

Es dzirdēju visādas asas piezīmes par to, kā es kāpju uz galda, kā apguļos – tas ir muļķīgi, bet mani tas aizskāra un lika sākt dzemdības ar asarām acīs. 

 

Esmu jauna, un tolaik tās bija manas pirmās dzemdības, taču tas nedod tiesības pret mani izturēties tik pazemojoši. Uz mani bļāva neadekvātiem vārdiem, apvainoja, ka nepietiek spēka, teica, ka esmu stulba, un, lai lūdzot Dievu, kaut mans bērns nebūtu tāds, kā es.” 

 

Vecmāte un medmāsas dzemdību laikā lauž kājas un lamā 

Es tagad daudz ko saprotu, piemēram, ūdens ņemšanu līdzi uz slimnīcu, bet toreiz es nebiju informēta, man galvenais bija, lai bērniņam nekā netrūktu. Dzemdībās ļoti slāpa, un lūdzu māsiņai pēc ūdens, uz ko man atbildēja – jābūt pašai līdzi, un aizgāja prom. Aizskarošo frāžu un repliku netrūka, nemaz nerunājot par kāju laušanu, kas laikam sāpēja pat vairāk par pašām dzemdībām. 

Biju kautrīga meitene un reaģēt neatļāvos, jo baidījos. Tikai klusiņām birdināju asaras, kas aiz aizvainojuma spraucās ārā. Kaklā stāvēja kamols, un, bija izjūta, ka neizturēšu un sākšu raudāt. 

 

Naidīgā attieksme atmiņās uz mūžu 

Kristīne stāsta, ka ar dzemdībām viss nebeidzās, naidīgā un nievājošā attieksme tika piekopta arī pret pašu jaundzimušo. „Kad bērniņš nāca pasaulē, es nevaru to pat uzrakstīt bez asarām acīs, vecmāte izturējās pret mazo pavirši, un ar lielu naidu lika bērniņu man pie krūts. Tas tiešām iekaļas atmiņā un sirdī uz visiem laikiem, un, kad vēlies pieņemt lēmumu – vai dzemdēt vēl bērnus, tu apstājies, domās visam izej cauri, un saproti, ka nē,” teic Kristīne. 

Mēs neprasām, lai pret mums izturas kā pret karalienēm, mēs prasām vienkārši cilvēcīgu attieksmi un sapratni. 

 

Vai tiešām normāla attieksme Latvijā jāpērk par naudu? 

Jā, es biju jauna, un mani dzīve nebija žēlojusi, bet tas, ka cilvēks nevar atļauties maksāt tās astronomiskās summas, lai tikai pret tevi izturas ar cieņu, ir muļķīgi.  Gan Rīgā, kur dzemdēju pirmo bērniņu, gan Rēzeknē, kur izvēlējos dzemdēt otru meitiņu, stāvoklis šajā jautājumā ir pilnīgi vienāds. Manuprāt, tā nedrīkst turpināties. 

Esmu šokā, jo jau pagājuši pieci gadi kopš šiem notikumiem, bet mana draudzene, kura dzemdēja pagājušajā nedēļā, stāstīja pilnīgi to pašu, tas nozīmē, ka nekas nemainās. Mēs neprasām, lai pret mums izturas kā pret karalienēm, mēs prasām vienkārši cilvēcīgu attieksmi un sapratni. 

Šādi stāsti noteikti ir daudzām sievietēm, kaut gribētos, lai tā nav. Dievs nav mazais bērns, un redz visu. Atvainojiet māsiņas un vecmātes, ka nespējam samaksāt par attieksmi pienācīgi, teic Kristīne. 

 

Negatīva dzemdību pieredze daudzām māmiņām 

Reklāma
Reklāma

Kristīne jau minēja, ka šāda veida stāsti noteikti dziļi atmiņā saglabājušies ne vienai vien māmiņai. Un tā tik tiešām arī ir. Pērn portālam Kasjauns.lv savu dzemdību pieredzi uzticēja māmiņa Līga, kuras pieredze bijusi tikpat negatīva un šokējoša. Tā vietā lai medmāsa palīdzētu tikt galā ar sāpēm, kaut vai emocionālā līmenī, viņa atraukusi – tu neesi noslēgusi maksas līgumu, tāpēc man tev klāt nav jāsēž, ārste kritizējusi arī pārtiku, kuru Līga it kā uzņēmusi grūtniecības periodā, izsakot minējumus, ka Līga ēdusi šokolādes kaudzes un čipsus, kaut māmiņa piekopusi veselīgu dzīves veidu. 

Vēl kāda māmiņa stāsta, ka piedzīvojusi emocionālu vardarbību no slimnīcas speciālistu puses. Tādēļ, ka bērniņš bijis pārāk liels, un māmiņa nespējusi to izstumt, ārsti izmetuši piezīmes – tu nogalināsi pati savu bērnu. Viņa piebilst, ka dzemdību vietai neesot absolūti nekādas nozīmes, jo dzirdēti šokējoši stāsti par ārstu attieksmi no dažādām Latvijas slimnīcām. 

 

Kas notiek Latvijas slimnīcās? 

Lai arī Kristīne ar negatīvo attieksmi saskārusies gan Rīgas, gan Rēzeknes slimnīcās, daudzas portāla Kasjauns.lv lasītājas piebilst, ka situācija esot dramatiska arī citviet Latvijā. 

„Liepājas slimnīcā arī ir tāda pat attieksme, kad mammucis dzemdēja brāli...” 

„Siguldas slimnīcā drausmīgu attieksmi piedzīvoju pat ar visu to, ka bija noslēgts maksas līgums...” 

„Dzemdību namā man teica, ka esmu slikta māte, un nemākot bērniņu barot, tāpēc tas piedzimis ļoti vārgs...” 

 

Protams, cik cilvēku, tik dažādu viedokļu, taču māmiņas, kuras piedzīvojušas ne visai glaimojošus brīžus dzemdību laikā slimnīcās, aicina citas topošās mammas kārtīgi izpētīt slimnīcu, uz kuru doties dzemdēt bērniņu. Turklāt, šādi pārdzīvojumi spēj atstāt smagas psiholoģiskas traumas, tāpēc daudzas māmiņas vairs nevēlas vēl vienu bērniņu, jo paniski baidās šausmas slimnīcā piedzīvot no jauna. 

Kā vēsta Veselības inspekcijā, par pērno gadu kopumā saņemti 1133 iesniegumi par veselības aprūpes kvalitātes jautājumiem. Par ginekoloģiskiem un dzemdību palīdzības jautājumiem tika saņemts 31 iesniegums. „Analizējot konstatētos pārkāpumus, Inspekcija secina, ka svarīgākais, kam jāpievērš uzmanība visā aprūpes procesā, ir, pirmkārt - saskarsme starp medicīnas darbinieku/pacientu vai dzemdētāju; otrkārt - tikpat svarīga ir precīza medicīniskās dokumentācijas aizpildīšana, grūtniecības risku savlaicīga izvērtēšana, lai maksimāli samazinātu iedzimtās patoloģijas; treškārt, arī katrai ārstniecības iestādei individuāli jāanalizē jaundzimušo un mātes mirstības gadījumi ar mērķi nepieļaut līdzīga rakstura kļūdu atkārtošanos,” secina Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas pārstāve Ieva Raboviča. 

 

Grūtniecības periodā divtik liela emocionālā slodze 

Grūtniecības periodā māmiņas ir emocionāli daudz jūtīgākas, tāpēc, katru situāciju uztver saasinātāk. Psiholoģe Līga Vanaga portālam Kasjauns.lv stāsta, ka viss atkarīgs no cilvēka jūtīguma pakāpes, taču grūtniecības periodā katra māmiņa ir emocionāli jūtīgāka, jo viņa vairs nav viena ar savām emocijām, viņai jāuztraucas arī par vēl vienu dzīvību. „Liela ietekme ir arī citu cilvēku attieksmei, taču māmiņa var reaģēt asāk uz situāciju, jo emocionalitāte ir daudzkārt paaugstināta. Konkrētajā gadījumā māmiņai vajadzēja momentā mainīt vecmāti. Ja mamma dēļ dzemdību negatīvās pieredzes pieņem lēmumu vairs nedzemdēt bērnus, tas norāda uz lielu vecmātes brutalitāti, es nedomāju, ka cilvēks tikai savas emocionalitātes dēļ pieņemtu lēmumu vairs nedzemdēt,” uzsver Vanaga. 

Konkrētajā gadījumā psiholoģe iesaka māmiņai meklēt speciālistu palīdzību, jo ar šādu negatīvu pieredzi apkārt staigāt nevajadzētu. 

Līgas Vanagas psiholoģiskajā praksē nav bijuši šādi gadījumi, taču, viņa atzīst – par tiem dzirdēts.   

Arī psiholoģe Amanda Zariņa uzsver, ka emocionālais faktors bieži spēlē lielu lomu tajā, ka dzemdību procesā lietas tiek uztvertas saasinātāk, nekā parasti. „Dzemdības ir fizioloģiska krīze, tāpēc izjūtas pastiprinās arī uz negatīvām lietām. Arī hormonu palielinātais daudzums ir fons, kā rezultātā sieviete var visu uztvert asāk, nekā parastos apstākļos. Tāpēc varbūt arī ārsta lūgums tiek uztverts kā pavēle.” 

 

Kas jāzina, pirms doties uz dzemdībām slimnīcā? 

•    Svarīgi lielajam notikumam noskaņoties emocionāli, negaidīt dzemdības ar šausmām un bailēm; 

•    Neizdot lielu enerģiju kontrakciju laikā, uzkrāt spēkus dzemdēšanas momentam; 

•    Nesteidzies uz slimnīcu pie pirmajām sāpēm, protams, ja drošāk uzturēties ārstu un medmāsu aprūpē, dodies uzreiz; 

•    Pirms dodies uz slimnīcu atceries par dažām lietām, kurām noteikti jābūt līdzi – zīdaiņa pirmais apģērba komplekts, higiēnas piederumi, ūdens, jo dzemdību laikā var būt pastiprinātas slāpes, var ielikt pat šokolādes batoniņu, jo tas var dot enerģijas rezerves; 

•    Par dzemdību procesu, un sagatavošanos tam, noteikti konsultējies ar savu ārstu un vecmāti savlaicīgi. 

 

Avots: www.kasjauns.lv