Valentīndiena. No pirmā randiņa līdz dēliņa piedzimšanai

2012. gadā jūnijā biju mātes cerībās. Es biju laimīga ļoti, un esmu arī tagad dikti laimīga... Jauno gadu nosvinējām kopā ar Vīru un viņa vecākiem... Pienāca 2013. gads, 14. februāris – Valentīndiena... Bērniņa gaidīšana bija mana lielā laime. Es biju patiesi laimīga, ka mazais eņģelītis dzīvoja manā Puncī 9 mēnešus. 13. februārī ap 12:00 naktī mēs ar Mīļoto izlēmām, ka dēlu sauksim par Edgaru, tā mēs nolēmām un aizgājām saldi čučēt. Tad es kaut kā ap trijiem pamodos un sajutu, ka vajag iet uz tualeti. Es īsti nezināju, kā ir kad noiet ūdeņi, jo šīs man bija pirmās dzemdības. Un pēc tam gāju tālāk gultā gulēt, kamēr iekāpu gultā, atkal sajutu, ka man jāiet uz tualeti, tad es ap pus četriem no rīta zvanīju savai mammai un jautāju, vai tā ir, ka noiet ūdeņi tā, ka nemaz to pats nejūt, jā - mamma atbildēja. Es, protams, no laimes nezināju, ko darīt. Mīļotais vīrietis čučēja. Ieejot istabā viņš prasa, vai man viss kārtībā, es ielīdu gultā, apgūlos un priecīga pateicu, ka mūsu dēliņš Edgars ir izlēmis nākt pasaulē Mīlestības dienā! Tā bija brīnišķīga dāvana mīļotajam Vīrietim. Tad devāmies ātri uz slimnīcu ar mašīnu. Protams, tur mŗes pagaidījām līdz pulksten vieniem dienā, pamocījos nedaudz, bet tā viss ritēja ātri un labi. Un dēls nāca pasaulē 14:25.Un man brašais Vīrietis man bij līdzās dzemdībās, un es jutos droša, ka man viņš ir blakus un man palīdzēja visādās vajadzībās, jo tieši bērna  tētis pārgrieza dēliņam nabas saitīti.
Valentīndienu sagaidījām kopā slimnīcā ar visbrīnišķīgāko dēliņu pasaulē, kas ir mūsu mīlestības auglis, jo tieši viņš izlēma nākt pasaulē Valentīndienā.
Šo dienu nekad nevar aizmirst, jo mums tā ir īpaša diena. Vēl tagad atceros, cik laimīga biju, redzot dēliņu šai pasaulē kopā ar mums. Lai katram ir tāds mīlestības iznākums kā mums! 

Iesūtījusi māmiņa Kristīne Bolbana, stāstu konkursa "Mana bērniņa gaidīšanas laiks" dalībniece.

Foto no ģimenes arhīva.