Dzemdību norise: hormoni un kā tie ietekmē dzemdību fāzes. Jāzina katrai māmiņai!

Kas māmiņai un tētim jāzina par gatavošanos dzemdībām, dzemdību gaitu un norisēm ķermenī, kā arī par pirmo tikšanos ar savu mazuli, portālam "Mammamuntetiem.lv" stāsta vecmāte un dūla Baiba Stikute.

Grūtniecības laikā sieviete kļūst lēnāka un aizmāršīgāka, un ne jau velti – tas ir dots, lai iedrošinātu mūs kļūt mātišķākām: attīstīt savu intuīciju un mierīgāku attieksmi pret lietām un notikumiem. Tas viss topošajai māmiņai palīdzēs iet cauri dzemdību piedzīvojumam un arī vēlāk intuitīvi saprast, kas ir nepieciešams viņas mazulim.
 

Izproti hormonu darbību savā ķermenī!
Ar grūtniecību un dzemdībām ir saistīti daudzi hormoni, bet ļoti īpašs un svarīgs ir oksitocīns. To dēvē arī par mīlestības hormonu, un tas izdalās ne tikai seksuālās tuvības brīdī, bet arī esot mīļotā tuvumā un pat tikai domājot par viņu. Oksitocīns nevienā citā dzīves brīdī nav tik augstā līmenī kā grūtniecības un vēl jo vairāk – dzemdību laikā. Tāpēc šis laiks ir īpaši saistīts ar mūsu seksualitāti un, jā, dzemdības var būt arī baudpilns notikums [1].  Oksitocīna ietekmē dzemdībās laiks var kļūt relatīvs, līdzīgi kā mīlējoties.
Oksitocīns ir arī piesaistes hormons, kas veido īpašu saikni ar mūsu mīļoto cilvēku un dzemdību laikā un tūlīt pēc tām – īpašu piesaisti ar jaundzimušo. Oksitocīns veicina tik īpašu saikni, ka pat sinhronizējas mīlētāju elpošana, sirdsdarbība un smadzeņu viļņi. [1] Un tie, kas ir klāt dzemdībās, to var piedzīvot – ja ir mīloši, atvērti un bez bailēm.

Kas notiek un ko jaunā ģimene piedzīvo pirmajās stundās pēc dzemdībām? Video lekcijā vecākiem stāsta vecmāte un dūla Inga Babure. Video lekciju vecākiem dāvina bērnu higiēnas preču zīmols "Happy".

Kas notiek, ja māte vai tie, kas ir klāt dzemdībās, ir baiļu pilni? Izdalās stresa hormons adrenalīns. Adrenalīns savelk dzemdes cirkulāro muskulatūru, tai skaitā dzemdes kaklā, kam jābūt atbrīvotam, lai varētu atvērties. Tas noved pie tā, ka palielinās sāpes un samazinās asins cirkulācija, kas savukārt var izsaukt augļa distresu. Pretēji tam – oksitocīns savelk dzemdes garenās šķiedras, kas stiprinās pie dzemdes kakla, un tas, ja nav saspringts, viegli atveras.


Piedzīvot baudpilnas dzemdības
Tātad baudpilnu dzemdību „atslēga” ir izvairīšanās no visa, kas traucē oksitocīnam izdalīties un veicina adrenalīna rašanos. Adrenalīna izdalīšanos stimulē ne tikai bailes, bet arī stress, nemiers un raizes. Tāpat, ja baidāmies par savu drošību vai ir nepatīkamas sajūtas, ka mūs novēro, oksitocīna izdale samazinās. Tieši tāpēc arī augļa sirdsdarbības un dzemdes darbības ilgstoša monitorēšana un biežas vaginālās apskates var būtiski traucēt šā brīnišķīgā hormona – oksitocīna – izdali.


Būtībā to ietekmē jebkādi kairinājumi, kas stimulē smadzeņu garozu (tādi kā spilgta gaisma, jautājumu uzdošana, sačukstēšanās utt.). Ļoti līdzīgi kā mīlējoties, arī dzemdējot privāta, netraucēta vide ir būtisks noteikums veiksmīgai šā procesa norisei. [1]
 

Savukārt, ja dzemdībās izmanto mākslīgo oksitocīnu, dabiskā izdale apstājas. Un, tā kā mākslīgais oksitocīns nespēj šķērsot asins – smadzeņu barjeru, tas neizsauc īpašās mīlestības un piesaistes jūtas. Ja, veidojoties dabiskam oksitocīnam, izdalās arī endorfīni (dabiskie opiāti, kas ļauj daudz vieglāk paciest dzemdību sāpes), tad līdz ar mākslīgā oksitocīna ievadi endorfīni neizstrādājas.

Dzemdību fāzes
Atbilstoši dzemdniecības teorijai dzemdībās izdala trīs fāzes: atvēršanās, izstumšanas un placentāro periodu. Izproti, ko katrā no fāzēm piedzīvo tavs ķermenis!

FĀZE. Atvēršanās periods
Šis periods ir ilgākais no dzemdību periodiem, un tā laikā dzemdes kakliņš sākumā nolīdzinās, mīkstinās, noīsinās un tad sāk atvērties. Atvēršanās periods beidzas pie pilna dzemdes kakla atvēruma jeb apmēram 10 cm.

Atvēršanos var sadalīt divās daļās: agrīnā dzemdību fāze jeb „iešūpošanās” un aktīvā dzemdību fāze. Dzemdību latentā jeb agrīnā, „iešūpošanās” fāze Kādā brīdī sajutīsi regulāras dzemdes kontrakcijas (periodiski dzemde uz brīdi kļūst cieta, ko var pavadīt arī visai sāpīgas sajūtas, un tad atkal atlaižas).

 

Dzemdībās tev pieder visas pasaules laiks.Katrām dzemdībām ir savs temps – temps, ko nosaka gan mamma, gan mazulis. Vai esi pamanījusi – katliņš nevārās, ja to vēro. Varbūt tas attiecas arī uz tavu dzemdi?

Latentā dzemdību fāzē dzemdes kakls sācis vērties no 0 līdz apmēram 5 cm. Sajutīsi no vieglām līdz vidēji stiprām kontrakcijām. Katra no tām var ilgt 30–60 sekundes un atkārtoties ik pa 5–20 minūtēm.Šīs fāzes laikā var novērot arī „gļotu korķa” izdalīšanos no maksts, kas var būt arī ar asins piejaukumu, kas liecina, ka dzemdes kakls mēģina atvērties. Taču ir iespējams, ka „gļotu korķis” ir izdalījies jau pāris dienu iepriekš. Var piedzīvot arī nepatīkamas izjūtas vēderā un caureju. Gremošanas trakts attīrās, lai dotu mazulim ceļu. Dažas sievietes var sajust sāpes vēdera lejasdaļā vai mugurā, līdzīgi kā menstruāciju laikā. Agrīnais dzemdību periods ir diezgan neparedzams un var ilgt, sākot no dažām minūtēm līdz pat vairākām stundām vai pat dienām, jo īpaši mātēm, kas gaida pirmā bērna dzimšanu. Agrīnā dzemdību periodā ir trīs fizioloģiskas prioritātes: uzturs, atpūta, kustības.

Atceries! Dzemdībās tev pieder visas pasaules laiks.Katrām dzemdībām ir savs temps – temps, ko nosaka gan mamma, gan mazulis. Vai esi pamanījusi – katliņš nevārās, ja to vēro. Varbūt tas attiecas arī uz tavu dzemdi?

Ja ir nakts – guli. Diezgan grūti īstenojams ieteikums, bet noteikti ir vērts mēģināt, jo dzemdības var būt garas un spēka var būt nepieciešams ļoti daudz. Ērti iekārtojies uz sāniem, saliec sev apkārt, starp kājām, zem vēdera utt. spilvenus, pakaviņu, segas vai ko citu mīkstu, kas vien ir pieejams. Nepatīkamo sajūtu mazināšanai noderēs arī silts termofors. Ja dzemdības sākušās dienas laikā, arī tad ir vērts pagulēt.


Lai novērstu pārmērīgu koncentrēšanos uz dzemdību procesu, ir vērts jau laikus izdomāt, ko varētu darīt dzemdību dienā, pirms nokļūsti „dzemdību pasaulē” jeb aktīvajā dzemdību fāzē. Tāpēc ir lieliski, ja iepriekš ir uzrakstīts dzemdību projekts.

KO DARA UN KĀ JŪTAS BĒRNS:  Dzemdes savilkšanās šai laikā vēl ir salīdzinoši maiga, un bērns to sajūt kā vieglu masāžu, kad dzemdes sieniņas ciešāk apskauj viņu un tad atkal atlaižas. Bieži mazuļi kļūst mierīgāki, dzemdībām sākoties, tomēr mēdz būt gadījumi, kad viņi arī aktīvi kustas. Bērniņš sajūt mammas emocijas un dzīvo tām līdzi, tāpēc miers dzemdībās ir svarīgs ne tikai mammai, bet arī mazajam. Var paglaudīt un parunāt ar viņu, pastāstīt par drīzās redzēšanās prieku un to, ka abiem kopā būs jāveic šis nopietnais dzemdību piedzīvojums, padalīties ar to, cik ļoti viņu mīli un gaidi, un priecāsies satikties.

KĀ VAR PALĪDZĒT BĒRNA TĒVS: Šajā fāzē sievietei ir jāizvairās no stresa un pārmērīgas darbošanās – par to topošajai māmiņai nepieciešamības gadījumā var atgādināt viņas partneris. Tāpat viņš var parūpēties, lai sieviete paēd – lai pietiktu spēka un enerģijas dzemdību maratonam. Turklāt jālūko, lai ēdiens ir tāds, kas māmiņai tiešām ļoti garšo. Arī, ēdot lēnām un ar baudu, izdalās oksitocīns! Tāpat vīrietis un sieviete viens otru var glāstīt, izmasēt rokas un kājas, skūpstīties un darīt jebko citu, kas palīdz cirkulēt mīlestības enerģijai. Palīdzēs arī īpašas vides radīšana – vanna, aromāti, sveces, mūzika.
 

Dzemdību aktīvā fāze Kad būs pienākusi aktīvā dzemdību fāze, kontrakcijas kļūs biežākas un stiprākas, un tev vairs neradīsies jautājums: „Vai dzemdības tiešām ir sākušās?”. Tu sajutīsi, ka katra kontrakcija pieprasa visu tavu uzmanību, liekot fokusēt elpošanu, domas, kustības, lai spētu ļauties tās intensitātei. Vidēji kontrakcija ilgst līdz minūtei, un atelpa starp kontrakcijām ir mazāk nekā 5 minūtes.

 

Sākoties aktīvajai dzemdību fāzei, iespējams, jutīsies neapmierināta un nobijusies – tiek mēģināta gan elpošana, gan atslābināšanās, gan pozu maiņa, viss iespējamais, bet vienalga sāp! Ir jāsaprot, ka nevari neko kontrolēt, bet tikai ļauties. Tu un dzemdības – kļūsti par vienu.

Taču labā ziņa ir tā, ka, dzemdībām progresējot, sāk izdalīties endorfīni – dabiskie opiāti un sāpju remdētāji. Visticamāk, endorfīnu darbību esi izjutusi jau agrāk, piemēram, skrienot krosu. Ir brīdis, kad šķiet – viss, vairs nevaru, kāpēc vispār to sāku? Bet pēc laika sāk izdalīties endrofīni un rodas „otrā elpa”, kad pēkšņi atkal parādās enerģija un spēks, var turpināt skriet – it kā lidojot – un elpot ritmā.
 

Aktīvajā fāzē lielākai daļai sieviešu pazūd apetīte, reizēm pat doma par ēdienu var izsaukt nelabu dūšu. Liela daļa topošo māmiņu, dzemdībām progresējot, sāk arvien mazāk runāt. Sākumā pārtrauc runāt kontrakciju stiprākajā punktā, tad kontrakciju laikā vispār un, iespējams, kādā brīdī negribēs runāt arī starp kontrakcijām. Līdzīgā progresijā var zust arī vēlme klausīties, ko runā citi. Sieviete it kā ieiet „dzemdību pasaulē”. Arī šajā posmā ir būtiski, lai apkārtesošā vide ir oksitocīna izdali veicinoša. Katrai šī mierpilnā vide var sastāvēt no citiem elementiem – vienai tā būs īpaša mūzika, citai aromātu sveces. Tāpēc ir lieliski, ja iepriekš ir uzrakstīts dzemdību projekts. Relaksējies, elpo, nedari neko sevišķu – šīs ir svarīgākās lietas, lai izdzīvotu skaistas un mierīgas dzemdības! Nebaidies būt skaļa, nebaidies būt ar izspūrušiem matiem, ļaujies sava ķermeņa izjūtām – sieviete dzemdībās vienalga ir ļoti skaista!  Dzemdību darbības palēnināšanās gadījumā vēlamā terapija – nogaidoša taktika un atbalsts.

Lielā mērā dzemdību tempu nosaka mazulis, un atelpas brīži ir tieši tik gari, lai arī viņš varētu atpūsties un justies labi.

KO DARA UN KĀ JŪTAS BĒRNIŅŠ: Dzemdes savilkšanās kļūst arvien spēcīgāka, ko izjūt arī mazulis, arī skābekļa padeve šai laikā viņam tiek nedaudz samazināta. Tāpēc ir svarīgi, ka sieviete elpo kontrakcijas laikā un mierīgi atpūšas starp tām, lai var atpūsties arī mazais. Atvēršanās laikā ir būtiski mazināt adrenalīna izstrādi (to izraisa bailes, nemiers, stress) un pēc iespējas veicināt oksitocīna vidi (skat. sākuma sadaļu par hormoniem). Ja dzemdes muskulatūra ir savilkta adrenalīna dēļ, gan mammai ir sāpīgāk, gan mazulītim grūtāk, jo skābekļa padeve samazinās. Mierīga, dziļa elpošana palīdzēs abiem.  Lielā mērā dzemdību tempu nosaka mazulis, un atelpas brīži ir tieši tik gari, lai arī viņš varētu atpūsties un justies labi.

 

KĀ VAR PALĪDZĒT BĒRNA TĒVS: Ja runājam, ka aktīvajā dzemdību fāzē sieviete ieiet „dzemdību pasaulē”, tad tētis savukārt var būt šīs pasaules vārtu sargs, kas gādā, lai nekas un neviens sievieti nevajadzīgi netraucētu, „neizsistu” no dzemdību ritma. Viņš tāpat var palīdzēt radīt oksitocīna pilnu vidi un pēc iespējas samazina adrenalīna līmeni – atbalstot, sakot iedrošinošus vārdus, glāstot, palīdzot tā, kā to spēj tikai vistuvākais cilvēks. Tētis tāpat var palīdzēt praktiski – pasniedzot padzerties, noslaukot pieri, atbalstot konkrētajā dzemdību pozā, pamasējot muguru kontrakcijas laikā. Tomēr var būt arī reizes, kad sieviete vislabāk jūtas, ja viņu neviens netraucē, nerunā, neaiztiek, bet vienkārši ļauj netraucēti dzemdēt. To vajadzētu respektēt un neņemt pie sirds. Tas nebūt nenozīmē, ka bērna tēvs viņai blakus nav vajadzīgs. Pajautājot pēc tam, viņa atbildēs – man bija tik ļoti svarīgi, ka tu esi tepat netālu; tas sniedza miera un drošības sajūtu.

 

2. FĀZE. Dzemdību izstumšanas periods
Kādā brīdī kontrakcijas nomainīs sajūta, ka vēlies spiest – it kā gribētos kakāt. Tas var notikt pēkšņi un neviļus, bet var arī paiet vairākas kontrakcijas, līdz radīsies stipra vēlme spiest. Daļai sieviešu tieši pirms izstumšanas fāzes ķermenis dod brīdi atpūtai, proti, spēcīgās kontrakcijas mazinās, un uzreiz pēc šīs atelpas rodas spiešanas vēlme. Vēlmi spiest izsauc tie paši nervi, kas liecina par pilnu zarnu traktu, tāpēc sajūta ir tāda pati, it kā ļoti gribētos uz tualeti „pa lielam”. Kad mazulis būs pietiekami zemu iegurnī, kontrahējošās dzemdes spiediens spiedīs viņu uz nerviem un dos intensīvu spiešanās sajūtu.Tas ir normāli, ka katrā kontrakcijā būs trīs līdz piecas atsevišķas vēlmes spiest.


Mammas darbs ir strādāt saskaņā ar savu ķermeni un spiest, kad rodas tāda vēlme. Spiešana, jo sevišķi mātēm, kas laiž pasaulē pirmo mazuli, var aizņemt stundu vai divas. Tas ir pacietības pārbaudījums, kā laikā progress nav uzreiz jūtams. Māmiņa spiedīs un spiedīs, bet mazuļa galviņa aizvien nebūs redzama. Tas ir normāli. Tikai, kad mazais būs gandrīz jau piedzimis, būs redzamas skaidras izstumšanas perioda progresa zīmes. Sāks parādīties mazs atmirdzums no galviņas, kas atkal pazudīs, mazinoties kontrakcijas spiedienam.


Bērniņam virzoties zemāk un makstij iestiepjoties, varēs redzēt arvien vairāk un vairāk no mazuļa galviņas. Kādā brīdī tā aizvirzīsies garām sievietes kaunuma kaulam un, kontrakcijai beidzoties, vairs nevarēs atslīdēt atpakaļ. Brīdī, kad maksts izplešas apkārt bērna galvas platākajai daļai, var izjust dedzināšanu, plēšanu, vilkšanu. Tā ir zīme ķermenim, ka jāapstājas spiešanā un jāļauj ādai izstiepties. Rodas it kā pretrunīgas sajūtas: vēlme spiest iepretī dedzinošai sajūtai, kas saka – pietiek spiest. Ieklausies savā ķermenī, strādā lēnām, sākot un beidzot spiešanu pēc nepieciešamības.  Lai arī ir sajūta, ka tas ilgst mūžību, tomēr tie ir tikai daži mirkļi, kamēr ķermenis izstiepsies apkārt bērna galviņai.
 

KO DARA UN KĀ JŪTAS BĒRNIŅŠ:  Mazuļa ceļojums cauri dzemdību kanālam nav kā taisna šoseja. Bērnam ir jāpagriež galviņa uz sāniem, lai ietu cauri iegurnim, savukārt brīdī, kad virzās zem kaunuma kaula, galviņa jāpagriež atkal atpakaļ. Šī rotācija un noslīdēšana notiek vislabāk, ja mamma atrodas vertikālās pozīcijās, cik vien iespējams. Kad galviņa būs piedzimusi, mazulis atkal sāks griezties, šoreiz, lai atbrīvotu pleciņus. Kad tie būs atbrīvoti, drīz vien mazulis būs klāt!
 

KĀ VAR PALĪDZĒT BĒRNA TĒVS: Izstumšanas periodā tētis var palīdzēt māmiņai mainīt pozas, var atbalstīt, teikt iedrošinošus vārdus, iedot padzerties, kontrakciju starplaikos noslaucīt pieri ar vēsu, mitru dvielīti. Bieži tētis arī sāk elpot vienā ritmā ar māmiņu, reizē arī aizturot elpu un reizē it kā spiežot – it kā dzemdējot kopā!

Ir arī situācijas, kad māmiņa saka, ka nespēj līdz galam atbrīvoties un dzemdēt, ja tētis ir turpat blakus (tās visbiežāk ir dzemdības stacionārā, kad sieviete ir pozā uz muguras). Tas ir jārespektē, un tētis var paiet nedaudz atstatus. Bet ļoti svarīgi, lai, mazulim piedzimstot, tētis atkal ir klāt!

Dzemdību pozas nozīme
Salīdzinot vertikālās pozīcijas ar guļot uz muguras pozām, vertikālajās konstatēja par 4 minūtēm īsāku dzemdību otro periodu, mazāk sāpju, retāk sastopamu neiedrošinošu augļu sirdsdarbības līkni un retākas vaginālas instrumentālas dzemdības [2].


Ieteicamās pozīcijas – tādas kā tupus, stāvus, atbalstoties pret kaut ko – sievietei dod brīvību kustināt iegurni, palīdzot mazulim rotācijā, ļauj astes kaulam atvirzīties atpakaļ, kā arī gravitācijas spēkam palīdzēt bērna virzībā. Spiest, guļot uz muguras, ir kā spiest mazuli pret kalnu pretēji gravitācijai, nepieļaujot iegurņa kustības un arī atstājot astes kaulu bērniņa ceļā. Pozu maiņa var noderēt arī izstumšanas periodā, palīdzot mazulim rotēt. Tāpat kā visos dzemdību periodos, arī šajā izmanto to pozu, kurā jūties labi.


3. FĀZE. Placentārais periods
Bērnam piedzimstot, viss mīļums un tuvums, ko viņam dosi, palīdzēs arī tev. Ļaušana mazulim zīst, veicina oksitocīna izdali un palīdz dzemdei ātrāk sarauties. Arī mazuļa maigās kustības uz tava vēdera stimulē dzemdes kontrakcijas un saraušanos. Šī saraušanās rosina placentas atdalīšanos no dzemdes sienas, un tā piedzims bez īpašas spiešanas, kad sajutīsi spiedienu. Oksitocīns, kas savelk dzemdi, palīdz arī pasargāt no asins zuduma ievainojuma vietā, kur placenta bija piestiprinājusies pie dzemdes sienas. Parasti placenta piedzimst piecu minūšu līdz pusstundas laikā pēc mazuļa nākšanas pasaulē.

Ādas–ādas kontakts mammai ar mazuli
Āda pret ādu kontakts ar mazuli tūlīt pēc viņa piedzimšanas palīdz bērnam noregulēt savu sirds ritmu un temperatūru, sākt regulāri elpot un arī nomierina viņu, mazinot raudāšanu. Āda pret ādu kontakts ne tikai dod iespēju uzsākt sekmīgu zīdīšanu, bet arī uzturēt oksitocīna līmeni mātes asinīs, kas samazina asiņošanu un palīdz māmiņai būt mierīgai un atvērtai mazuļa vajadzībām. Jau iepriekš rakstā minēts, ka oksitocīns ir mīlestības hormons, kas atbild par daļu no savstarpējās piesaistes. Tūlītējs āda pret ādu kontakts dod stipru pamatu savstarpējai saiknei. Oksitocīns arī palielina piena daudzumu.Iespējams, māmiņa uzreiz pēc dzemdībām jutīs drebuļus no adrenalīna uzplūdiem. Var būt grūti noticēt, ka tas patiešām ir noticis; dzemdības ir emocionāli ļoti piepildīts notikums. Sieviete var justies reizē sajūsmināta, nemierīga, prieka pilna un nobijusies. Tas ir normāli.Var paiet vairākas stundas, līdz sieviete sajutīs sevī mātišķumu, bet laiks tikai divatā (trijatā) un pacietība ļaus to piedzīvot. Tas pats attiecas arī uz tēviem. Vienkāršs tuvums, klātbūtne un saruna ar jaundzimušo ir ceļš uz veiksmīgu un brīnišķīgu vecāku pieredzi.
 

KO DARA UN KĀ JŪTAS BĒRNIŅŠ: Mazulim piedzimstot, notiek visai kardinālas izmaiņas – pašam jāsāk elpot, pēkšņi apkārt ir pavisam citādas un satraucošas skaņas, gaismas, spiediens. Tāpēc jo īpaši būtisks ir ādas kontakts ar māmiņu, kad mazais sajūt viņu, viņas smaržu, dzird balsi, skaņas, kas bija arī, puncī esot. Tā bērns nomierinās un sajūtas drošībā. Arī mazulim pēc dzimšanas, tāpat kā mammai, visi hormoni ir ļoti augstā līmenī – oksitocīns, adrenalīns, endorfīni. Bērns šai laikā ir ļoti aktīvs – virina actiņas, mēģinot atrast vēl kādas citas acis pretī. Šai brīdī rodas piesaistes pamats. Tāpat mazulis pēc kāda laika arī sāk meklēt mammas krūti un aktīvi pārvietoties pa mammas vēderu.
 

Pēc mazuļa piedzimšanas arī tēta hormoni sinhronizējas ar mammas un mazuļa un arī viņš izdzīvos šo īpašo emociju gammu – prieka asaras un saviļņojumu.

Šai laikā veidojas arī veiksmīgas zīdīšanas pamats. Ir svarīgi nesteidzināt mazuli – viņš var arī vienkārši atpūsties un pagulēt kādu laiku uz mammas vēdera, izbaudot šo kopā būšanu, un tikai pēc laika sākt čāpstināt un meklēt maltīti. Tāpat ir bērni, kas pēc dzimšanas kādu laiku raud, stāstot, ka arī viņiem nebija nemaz tik viegli, bet pēc kāda brītiņa nomierinās, sajūtot, ka šeit ir tīri jauki un mamma ir tepat blakus!
 

KĀ VAR PALĪDZĒT BĒRNA TĒVS: Pēc mazuļa piedzimšanas arī tēta hormoni sinhronizējas ar mammas un mazuļa un arī viņš izdzīvos šo īpašo emociju gammu – prieka asaras un saviļņojumu. Un tieši viņš var būt tas, kas pirmais ieskatīsies sava mazuļa acīs, kad viņš ir mammai uz punča, un veidos tieši savas ļoti īpašās tēva un bērna attiecības.

Situācijās, kad kaut kādu iemeslu dēļ mazulis nevar uzreiz nonākt uz mammas vēdera (piemēram, veikta ķeizargrieziena operācija), tētis var būt tas, kas paņem mazo pie sevis un veido ar viņu šo svarīgo āda pret ādu kontaktu. Tētis šai laikā var būt arī tas, kas parūpējas par mammu – lai viņai ir silti, varbūt viņa grib ko padzerties vai pēc kāda laika arī ieēst. Tētis var arī izslēgt spilgtas gaismas, kas var traucēt mazulim atvērt acis un viņam šķiet daudz par spilgtu, ienākot šai pasaulē. Bet brīnišķīgais ir tas, ka vīrieša tēva intuīcija tai brīdī pateiks priekšā, kas ir visvairāk nepieciešams viņa mīļajiem.
 

Žurnāls "Mammām un Tētiem" iznāk 4 reizes gadā, un to bez maksas topošie un jaunie vecāki var saņemt pie ārstiem un dzemdību namos visā Latvijā. Tāpat šo žurnālu bez maksas vari lasīt Mammamuntetiem.lv sadaļā Mūsu izdevumi. Žurnāla izdevējs ir portāls Mammamuntetiem.lv un nodibinājums "Fonds Mammām un Tētiem".
 

Izmantotā literatūra:
1. Davis E., Pascali-Bonaro D. Orgasmic birth: your guide to a safe, satisfying and pleasurable birth experience. USA, 2010.
2. Viljamsa dzemdniecība, 23. izdevums. Rīga, 2013.